Operas «Iemūrētie» scenogrāfija. Foto ― Reinis Hofmanis

No 19. septembra līdz 17. novembrim izstāžu zālē «Arsenāls» būs skatāma scenogrāfa Andra Freiberga personālizstāde «136 kāpieni». Ekspozīcija ir autobiogrāfiska laiktelpa, kas summē reālās telpas dalījumu ― Arsenāla 56 pakāpienus un scenogrāfa dzīves laika dalījumu ― 80 gadus.

Sižeti Fold 11. septembris, 2019

Izstādes pamatā ir komponista Ērika Ešenvalda un dzejnieces Ineses Zanderes operas «Iemūrētie» scenogrāfija, kurā realizētas simboliskas trepes uz debesīm. Līdzīgi ekspozīcijā tiek izmantotas un interpretētas «Arsenāla» platās ozolkoka kāpnes. Paralēli izstādei sagatavots katalogs, kura tekstu autori ir Andris Freibergs, mākslas zinātniece Anita Vanaga un režisore Krista Burāne. Ekspozīcijā ir iekļauts arī fragments no Kristas Burānes dokumentālās filmas «Pasaka par tukšo telpu». Izstādi papildina daudzveidīga pasākumu programma, kas iekļauj «Sarunas muzejā» ar mākslinieku un izstādes projekta vadītāju Līnu Birzaku–Priekuli, diskusiju par izstāžu scenogrāfijām, nodarbības bērniem, kā arī Anitas Vanagas lekciju par Andra Freiberga dzīvi un daiļradi.

Andris Freibergs teātrī debitēja 20. gadsimta 60. gados, kad PSRS mainījās politiskais kurss un uzplauka poētiskais, metaforiskais teātris. Latvijā par zīmīgu pagriezienu scenogrāfijā kļuva režisores Māra Ķimeles Liepājas teātrī iestudētā luga «Stikla zvērnīca» ar Andra Freiberga metāla konstrukcijām – būriem. Freiberga konceptuālo un laikmetīgo pieeju skatuves telpai raksturo mākslas zinātniece Anita Vanaga: «Scenogrāfs pievērsās dramatiskajam konfliktam, caurviju tēmai un emocionālo pārdzīvojumu gradācijām, nevis tikai fiksēja darbības vietas, kā tas bija socreālisma teātrī. Strādājot ar konceptu, mākslinieks kļuva par līdzvērtīgu partneri trīsvienībā dramaturgs – režisors – scenogrāfs. Andra Freiberga gadījumā vissvarīgākā ir emocionālā amplitūda.»

Plašāka informācija par gaidāmo ekspozīciju un pasākumu programmu pieejama izstāžu zāles «Arsenāls» mājaslapā.