Foto — Kristīne Madjare

Līdz 22. septembrim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā apskatāma starptautiska mediju mākslas izstāde «Zaļš / Atmaskots». Izstāde pievēršas vienai no visparadoksālākajām un plašākajām mūslaiku tēmām, tiecoties atklāt «zaļo» viņpus ierastajiem priekšstatiem.

Sižeti Fold 19. septembris, 2019

Izstāde tika atklāta RIXC Mākslas un zinātnes festivāla laikā, un tajā ir izstādīti divdesmit darbi, kas pēta publiski pieejamos datus, sniedz asprātīgus komentārus un piedāvā spekulatīvus risinājumus dažādām ar pasaules ekoloģiju saistītām tēmām. Šeit skatāmas gan no agroķīmijas ražotāju logotipiem veidotas mandalas, gan mēģinājums uzturēt perfektu mauriņu, gan no baktērijām izaudzēta āda. Mediju māksla izstādē mijas ar kritiskā dizaina darbiem, kas Latvijas izstāžu zālēs apskatāmi visai reti.

«Zaļā krāsa simboliski tiek saistīta ar visu dabisko, tādēļ to bieži izmanto, lai pārmērīgi kompensētu to, ko cilvēce ir zaudējusi. Neskatoties uz kopumā pozitīvajām «zaļā» nozīmēm, arvien biežāk viss zaļais tiek nekritiski fetišizēts un tehnoloģiski romantizēts, lai hiper–kompensētu pieaugošās tehnoloģiskās manipulācijas ar dzīvības sistēmām, ekoloģiju un biosfēru kopumā,» raksta izstādes kuratori Jenss Hauzers (Jens Hauser, Francija / Vācija), Rasa Šmite un Raitis Šmits (RIXC, Latvija).

Izstādē piedalās trīs latviešu mākslinieki, kuri pievēršas dažādām jēdziena «zaļš» nozīmēm. Mākslinieces Santas Frances ilustratīvajā kompozīcijā «Čūskas un papildinātāji» (2019) ir attēloti dzīvi organismi, kas maldinoši slēpti starp citiem vizuāli līdzīgiem, cilvēka radītiem objektiem. Kā vienīgo atsauces materiālu attēloto augu un dzīvnieku modelēšanā autore izmantojusi akvareļu ilustrācijas, kas atrastas vecā informatīvu pastkaršu komplektā par apdraudētajām sugām bijušās Padomju Savienības teritorijā.

Riharda Vītola darbs «Anniu» (2018) izstādē aktualizē jautājumu par globālo sasilšanu. «Anniu» ir fiktīvs kuģis, kas dreifē ap Antarktiku, ūdenī izmetot ledus kubiņus, lai palēninātu ledāju kušanas procesus un globālā ūdens līmeņa paaugstināšanos. Kuģi darbina saules paneļi un vēja ģeneratori.

Savukārt Voldemārs Johansons savā darbā «zaļo» atmasko nevis ar vizuālu, bet gan audiālu paņēmienu palīdzību. «Nenoteiktības dzinējs» (2017) ir skaņas vide, kurā dabiska ierobežotas nejaušības avota izdalītās jonizētās daļiņas skaitļošanas procesā tiek pārvērstas skaņas kompozīcijā.

Izstāde «Zaļš / Atmaskots» apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē vēl līdz 22. septembrim. Plašāka informācija par izstādi un tās dalībniekiem lasāma RIXC mājaslapā.