Šoruden Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina un Vides mākslas apakšnozares maģistrantūras pirmā kursa studenti kopā ar profesori Ingūnu Eleri un asociēto profesori Aiju Freimani studiju modulī «Dizains un demokrātija» apguva dizaina metodes iedzīvotāju politiskās līdzdalības aktivizēšanai. Iepazīstot sabiedrības pārvaldības sistēmas, tika meklētas dizaina intervences vēlēšanu procesa uzlabošanai Latvijā.
Studiju moduļa «Dizains un demokrātija» sadarbības partneri bija Centrālā vēlēšanu komisija, Eiropas Parlamenta birojs Latvijā un Cēsu novada pašvaldība. Dizaina pētniecības rezultātā tika radīti seši komunikācijas dizaina risinājumi, kuru mērķis ir aktivizēt iedzīvotāju līdzdalību vēlēšanās un demokrātiskas valsts stiprināšanā. Dizaina risinājumu izstrādes procesā studentus konsultēja LMA asociētie profesori Gita Straustiņa, Ervins Pastors un lektors Matīss Zvaigzne.
Galvenās problēmas, kas tika definētas izpētē: zema jauniešu aktivitāte vēlēšanās; vājš sabiedriskā transporta tīkls, kas kavē nokļūšanu vēlēšanu iecirkņos; iedzīvotāju neatrašanās deklarētajā dzīvesvietā, informācijas trūkums un tās neskaidrība; neērts, neskaidrs vēlēšanu iecirkņa iekārtojums, informācijas neskaidrība par balsošanas procesu vēlēšanu brīdī.
Līdzdalība vēlēšanās ir pilsoniskās aktivitātes forma un viens no būtiskākajiem demokrātiskas valsts pastāvēšanas aspektiem. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, pēdējos divdesmit gados vēlētāju aktivitāte ir samazinājusies. Jo mazāka ir iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanā, jo mazāk valstī ir demokrātijas.
Lai risinātu zemo jauniešu līdzdalību, Ieva Siliņa un Līga Rinkeviča izstrādāja risinājumu «manir18.lv», kas iekļauj apsveikumu no Valsts prezidenta un novada pašvaldības priekšsēdētāja jaunieša pilngadībā un apliecina, ka jaunieša – vēlētāja balss ir vērtība demokrātiskas valsts pārvaldes veidošanā. Savukārt Lauma Reitere un Liene Berga izveidoja galda spēli «Kas ir demokrātija?», lai rosinātu viedokļu apmaiņu starp vienas ģimenes dažādām paaudzēm vai draugu grupā.
Helēna Vernere, Tīna Marta Verpakovska un Sintija Mieze piedāvāja skaidrot administratīvi teritoriālo reformu un topošo novadu pārvaldību ar ceļojošu izstādi «Viena diena četriem gadiem». Lai risinātu iedzīvotāju piekļūšanu vēlēšanu iecirkņiem, tika izstrādāti divi risinājumi: mobils vēlēšanu iecirknis «Plusnesis», kas dodas izbraukumā pie visiem iedzīvotājiem, kuri nevar nokļūt no lauku teritorijām uz vēlēšanu iecirkņiem novadu centros (autori Džūlija Ekuse un Viesturs Reinis), un Cēsu novada vēlēšanu iecirknis Rīgā, Cēsu ielā, kur savu balsi var nodot Cēsu novada iedzīvotāji, kuri dažādu iemeslu dēļ atrodas ārpus savas deklarētās dzīvesvietas (autores Sandra Sugako un Elīna Krima).
Ieva Rosne un Lauma Grigāne izstrādāja skaidras, lakoniskas vadlīnijas vēlēšanu komisiju un iecirkņu darbiniekiem «Ceļvedis vēlēšanu organizēšanā», lai vēlēšanu iecirkņi tiktu iekārtoti iedzīvotājiem un darbiniekiem draudzīgi, skaidri saprotami, tādejādi uzlabojot kopējo vēlēšanu līdzdalības pieredzi visām iesaistītajām pusēm.
Cēsu un Vecpiebalgas novada pašvaldību priekšsēdētāji visus izstrādātos dizaina risinājumus vērtēja kā ļoti pārdomātus, reālās problēmās balstītus un cieņpilnus, kur liela uzmanība pievērsta detaļām. Precīzi definētās problēmas, vajadzības un mērķauditorijai izstrādātie inovatīvie risinājumi ļauj izteikt cerību, ka, šādi sadarbojoties pašvaldībai un augstskolai, iespējams Latvijā patiešām veidot labāku valsti un sabiedrību.
Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš cer, ka jaunveidojamais Cēsu novads varētu rādīt piemēru citām pašvaldībām un valsts pārvaldes institūcijām ar dizaina risinājumiem, kas var rosināt labas pārmaiņas sabiedrībā. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa redz, ka izstrādāti reāli risinājumi reālām problēmām un to ieviešanai nepieciešams ieplānot finansējumu un noteikt laika plānu. Viņa atzinīgi vērtē to, ka visu dizaina risinājumu izstrāde noritējusi sadarbībā ar īstiem cilvēkiem, izprotot institucionālo sistēmu un nepieciešamības.
Ir cerība, ka izstrādātie dizaina risinājumi jau tuvākajā laikā sasniegs Cēsu novada un visas Latvijas iedzīvotājus un jo īpaši jauniešus. Dizaina risinājums «manir18.lv» varētu tikt attīstīts kā Eiropas Parlamenta apsveikums un aicinājums būt pilsoniski aktīviem gan pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā, gan Saeimas vēlēšanas 2022. gadā, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024. gadā. Savukārt Cēsu novada pašvaldība izsver iespējas veidot Cēsu novada vēstniecības paviljonu — vēlēšanu iecirkni Rīgā un ceļojošo izstādi «Viena diena četriem gadiem».
Viedokļi