Foto — Kristians Luhaers

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) līdz 28. novembrim skatāma izstāde «Bēthovens. Orbītas», kas rāda bagātīgo kultūras dzīvi Latvijā un jo sevišķi uzsver Bēthovena mūzikas klātesamību atšķirīgos politiskajos un vēsturiskajos kontekstos līdz pat mūsdienām. Ekspozīcijas dizains, ko veidojušas LNB dizaineres Tatjana Raičiņeca un Anete Krūmiņa, atsaucas uz komponista iekšējo pasauli, ļaujot katram apmeklētājam to pakāpeniski atklāt.

Ziņas Paula Gāgane 28. jūnijs, 2021

Sākotnēji iecerēts, ka izstāde «Bēthovena Orbītas» skatītājus uzņems 2020. gada nogalē, kad visā pasaulē plaši atzīmēja izcilā vācu komponista Ludviga van Bēthovena (1770.–1827.) 250. dzimšanas dienu, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ atklāšanas pasākums vairākkārt pārcelts. Nu Latvijas Nacionālā bibliotēka atkal vērusi durvis apmeklētājiem, aicinot iepazīt Bēthovena talantu, personību un nospiedumus, ko komponists atstājis Latvijā.

 

Izstādes «Bēthovens. Orbītas» saturu veidojusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Lolita Fūrmane. Viņas veiktais pētījums par Bēthovena mūzikas nozīmi Latvijā dažādos laika periodos atklājas caur daudziem vēsturiskiem dokumentiem. Šeit viņš nekad nav bijis, taču viens no komponista jaunības draugiem bija Karls Amenda (1771.–1836.), Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs. Izstādē būs skatāma Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabātā Bēthovena oriģinālā vēstule, ko 1815. gadā viņš adresējis Amendam. Savukārt grāfi Brauni — Siguldas un vairāku citu Vidzemes muižu īpašnieki — bija vieni no pirmajiem jaunā Bēthovena mecenātiem Vīnē. Ekspozīcijā ir skatāmi Ludolfa Liberta scenogrāfijas meti Bēthovena operas «Fidelio» uzvedumam Latvijas Nacionālajā operā 1925. gadā no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, nošu senizdevumi no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles un citi vērīgi materiāli.

 

«Visa Ludviga van Bēthovena dzīve, ko trīsdesmit gadu vecumā nenovēršami un traģiski skāra dzirdes zudums, ir kļuvusi par satriecošu cilvēka garīgā spēka stāstu. Šis cilvēks, kurš parasti vizualizēts kā novārtā pamests, raupjš, neglīts vīrs, ir atmetis pasauli, lai pilnībā kalpotu savam iekšējam redzējumam,» Bēthovena dzīvesstāstu raksturo Lolita Fūrmane.

Komponista iekšup vērstais pasaules skats atklājas arī izstādes scenogrāfijā — telpā valda intīma atmosfēra un ekspozīcija, virzoties cauri telpai, apmeklētājam atklājas pakāpeniski. Viena no ekspozīcijas dizaina autorēm Tatjana Raičiņeca pastāstīja, ka izstādei vēlējusies radīt «atturīgu, diskrētu un inteliģentu tēlu». Pamanāmākais scenogrāfijas elements ir koka latojums, kas veidots, iedvesmojoties no klavieru stīgām, jo, kā raksta profesore Lolita Fūrmane, «klavieres sākās ar Bēthovenu». Latojums ir ne vien grafisks, bet arī praktisks elements, kas sevī ietver atvilktņu sistēmu, dodot iespēju apmeklētājiem pašiem atklāt izstādes saturu, kā arī pasargājot vēsturiskos materiālus no gaismas. Tatjana Raičiņeca atzīmēja, ka, ņemot vērā ilgtspējas aspektus, brusas noteikti tiks saglabātas arī nākotnes izstādēm, un arī šoreiz scenogrāfijā izmantoti elementi no iepriekšējām ekspozīcijām.

 

Atainojot Bēthovena dzirdes zudumu, izstāžu zālē valda klusums, un komponista mūzika izstādē parādās vien punktveidīgi — kā ievads un fināls. Pie ekspozīcijas ieejas izvietotajā interaktīvajā skaņas instalācijā, kas reizē ir arī izstādes izkārtne, dzirdami Bēthovena slavenākie darbi, kurus atpazīs ikviens. Savukārt, noslēdzot apskati, mūzika pēc klusuma nāk kā pārsteigums, sagādājot apmeklētājiem iespēju no jauna paraudzīties uz Bēthovena daiļradi.

Skaņas instalācija tapusi sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitātes Dizaina fabriku, un izstādei darbus speciāli radījuši arī fotogrāfs Reinis Hofmanis un māksliniece Liene Mackus. Projekta līdzkuratore un vadītāja ir Anda Boluža.

 

Izstāde «Bēthovens. Orbītas» vienlaicīgi var uzņemt deviņus cilvēkus, un iepriekš pieteikties ekspozīcijas apmeklējumam nav nepieciešams. Vairāk informācijas par izstādi — LNB mājaslapā.