Muciņas sālījumiem — Taisija Poluikēviča, Rīgas Porcelāna un fajansa fabrika, 1966. gads. Rīgas Porcelāna muzeja krājums. Foto — Gvido Kajons

Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu ir noslēdzis pirmo posmu plašākā pētījumā par Taisiju Poluikēviču (1937.–2002.) — vienu no vadošajām Rīgas Porcelāna rūpnīcas māksliniecēm.

Ziņas Fold 3. jūnijs, 2021

Taisija Poluikēviča porcelāna ražotnē strādāja kopš mācību pabeigšanas Lietišķās mākslas vidusskolā 1957. gadā līdz pat aiziešanai pensijā 20. gs. 80. gadu izskaņā. Darba gados viņa līdzās Valdim de Būram un Levonam Agadžanjanam bija viena no nedaudzajām autorēm, kurām ražotnē bija iespēja strādāt gan ar fajansu, gan porcelānu — veidot formas un piedāvāt dekorus.

 

Viņas radītā pusdienu servīze «Spīdola» un tējas servīze «Marijka» atspoguļo 20. gs. 60. gadu atkušņa jeb pēckara modernisma stilistiku. 20. gs. 70. gados tapa populārā, plaši tiražētā kafijas servīze «Vasara», 20. gs. 80. gados — tējas servīze «Anita» un tējas–kafijas servīze «Karīna». Tās visas bija paredzētas plašam patēriņam, un servīžu grafisko dekora risinājumu piedāvāja gan pati autore, gan arī citas  rūpnīcā strādājošās kolēģes, kuras bija specializējušās tieši apgleznojumu izveidē: Maija Zagrebajeva, Natālija Laminska, Mirdza Jurča, Tamāra Meija–Bukovska, Aija Mūrniece, Larisa Maksimenkova, Ilona Priedkalne, Ilga Dreiblate, Beatrise Kārkliņa, Māra Genere, Dace Blūma, Antoņina Paškēviča un citas.

Mazākās sērijās tapa grezni rotātas plānsienu porcelāna servīzes — «Regīna», «Ija», «Rasa», «Vakars» un «Jūrmala». Dažas no tām nonāca līdz patērētājiem, bet dažas saglabājās kā ekskluzīvas autortirāžas vai autordarbi ar pašas Taisijas Poluikēvičas vai ar citu autoru — visbiežāk Maijas Zagrebajevas — veidotiem unikāliem apgleznojumiem.

 

Tāpat kā visi rūpnīcā strādājošie mākslinieki, arī Taisija Poluikēviča darbojās radoši, veidojot unikālus mākslas darbus dažādos materiālos un oriģinālās dekorēšanas tehnikās. Sākotnēji tie bija keramiskie materiāli un māla apstrādei līdzīgi paņēmieni, taču, attālinoties no izglītības iestādes un iestrādājoties rūpnīcā, priekšplānā izvirzījās porcelāns un apgleznojums ar kobaltu, izpildīts ar brīvu roku un akcentēts ar zeltu.

 

Līdzās sarežģītiem un laikietilpīgiem ražošanas uzdevumiem Taisija Poluikēviča daudz laika veltīja plaša patēriņa priekšmetu dizainam sadzīves lietošanai. Viņa radīja trauku komplektus bērniem, ko lietot gan mājas apstākļos, gan bērnudārzos, deserta trauku komplektus, piena krūkas un ūdens kannas. Autores veidotie trauku komplekti brokastīm — liela tilpuma krūzes «Una», «Tulpe», «Apetīte» u.c. — risināja problēmu, ko parasti pārmeta rūpnīcas produkcijai: pārāk mazu tilpumu tējas un kafijas traukiem. T. Poluikēvičas garajā darba mūžā radīts dučiem praktisku priekšmetu tādu kā pelnutrauki, garšvielu trauki, svečturi, vāzītes un sīkplastika.

Īpaši atzīmējama ir Taisijas Poluikēvičas darbība zinātnē un pētniecībā: 1969. gadā viņa absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju (tolaik — T. Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmija), mākslas vēsturnieces Gundegas Ivanovas vadībā izstrādājot diplomdarbu «Padomju porcelāns Rīgas ražotnēs». Šajā darbā iestrādātā hronoloģija un tēzes kļuva par pamatu tālākai porcelāna pētniecībai un kalpoja par vadmotīvu kolekcijas veidošanai Rīgas Porcelāna rūpnīcas muzejā, kas tika dibināts 20. gs. 70. gadu sākumā. Šī kolekcija šobrīd veido Rīgas Porcelāna muzeja krājuma kodolu.

 

2021. gada sākumā muzejs saņēma Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un par saņemto finansējumu varēja izpildīt pētījuma projekta pirmo posmu: Latvijas institūciju un organizāciju kolekcijās, kā arī privātpersonu īpašumā esošo Taisijas Poluikēvičas darbu apzināšanu un daļēju fotofiksēšanu tālākai izpētei. Ilgtermiņā projekta rezultātā plānots izdot publikāciju par šo Latvijas dizaina ainā svarīgo autori. Sekot līdzi Rīgas Porcelāna muzeja jaunumiem iespējams Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības mājaslapā.