Attēls — «Brigita Bula arhitekti»

Attālinātais darbs atklājis gan negaidītus plusus, gan jaunus izaicinājumus — tas ļauj ietaupīt laiku un resursus, tomēr uzņēmumiem jārēķinās ar lielāku piepūli kolektīva piederības sajūtas un radošuma veicināšanā. Lai nodrošinātu produktīvu darbu, nepieciešama tam piemērota vide, tomēr ne katrs prot sev iekārtot ērtu darba vietu mājās. Tāpēc tehnoloģiju uzņēmums «Accenture» kopā ar arhitekti Brigitu Bulu izstrādājis rokasgrāmatu saviem darbiniekiem, apkopojot dažādus ieteikumus un piemērus darba zonas veidošanai.

Ziņas Paula Gāgane 19. oktobris, 2021

Jau vairāk nekā pusotru gadu aptuveni 95% «Accenture» darbinieku Baltijā strādā no mājām. Drīz pēc pandēmijas sākuma uzņēmums veica pirmo aptauju, lai noskaidrotu darbinieku viedokli par jaunajiem apstākļiem. Tā atklāja, ka 46% aptaujāto ir objektīvas problēmas ar darba vides labiekārtošanu, pielāgošanu un tehnoloģisko nodrošinājumu. Līdz ar to tika meklēti risinājumi, kā sniegt darbiniekiem atbalstu. «Accenture» darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Baltijā Inga Zvaigzne stāsta: «Iepazīstoties ar darbinieku aptaujas datiem, redzējām to, ka lielai daļai darbinieku mājās ir ierobežota platība vai darba vieta ir jāiekārto netipiskā vietā, piemēram, gaitenī, guļamistabā utt.» Vēloties padarīt pārmaiņu ieviešanu maksimāli efektīvu un patīkamu, uzņēmums uzrunāja arhitekti Brigitu Bulu, kura jau ilgus gadus palīdzējusi iekārtot «Accenture» birojus.

 

Mājas birojs — no nišas gaitenī līdz savam kabinetam

Kopīgā sadarbībā tika izstrādāta rokasgrāmata ar ieteikumiem, kā praktiski un gaumīgi iekārtot mājas biroju atbilstoši savām iespējām un vēlmēm. Materiālā aplūkoti dažāda izmēra mājokļi, kuros iezīmētas potenciālās mājas biroja vietas, atvēlot tam vienu, divus, četrus vai sešus kvadrātmetrus. Brigita Bula atzīmē, ka, veidojot materiālu, bijis svarīgi rokasgrāmatas lietotājiem atklāt darba vietu dažādību un aicināt katru pārdomāt, kāds būtu viņam piemērotākais iekārtojums. Izstrādāto piemēru vidū ir gan kompakti mājas biroji ar nolokāmu galdu un neformāli risinājumi ar klubkrēslu, gan plašākas zonas, kas piemērotas vairākiem darbiniekiem. Tāpat rokasgrāmatā apkopoti ieteikumi mēbeļu un aksesuāru izvēlei un biroja zonas nodalīšanai, kā arī mājas biroja tēla piemēri.

Inga Zvaigzne atklāj, ka attālinātais darbs «Accenture» nav radījis šķēršļus darba efektivitātei: «Pandēmijas laikā esam iemacījušies strādāt pilnīgi digitalizētā vidē, kas ietver gan jaunu komandu izveidi, gan jaunu projektu uzsākšanu virtuālajā vidē. Šajā laikā esam iemācījušies kontrolēt darba efektivitāti un produktivitāti, esam apguvuši spēju sadarboties un digitālajā vidē veikt ļoti radošas un inovatīvas aktivitātes, izmantojot dažādus rīkus. Distance nav šķērslis domu un ideju lidojumam. Turklāt ir lietas, kuras digitālajā vidē var veikt produktīvāk nekā klātienē. Piemēram, organizēt sapulces, kurās piedalās piecpadsmit un vairāk dalībnieku vai rīkot dažādus atklāšanas pasākumus.»

 

Strādāt tikai no mājām vēlas katrs ceturtais darbinieks

Lai gan «Accenture» kolektīvs pakāpeniski sācis atgriezties birojos, uzņēmums arī turpmāk plāno īstenot hibrīda darba modeli, kurā daļa darbinieku visu laiku vai daļēji strādā attālināti. Nākamās aptaujas par attālināto darbu atklājušas, ka darbinieki vidēji divas dienas nedēļā vēlētos strādāt no biroja, bet trīs dienas — no mājām. «Attiecīgā tendence ir raksturīga ne tikai Latvijā un mūsu uzņēmumā, bet arī starptautiskā mērogā, ko apliecina dažādi pētījumi. Ja vērtējam padziļināti, tad 5% cilvēku vēlētos strādāt tikai no biroja, 25% cilvēku vēlētos strādāt no mājām piecas dienas nedēļā, četras dienas — 21%, trīs dienas — 27%, divas dienas — 14%, bet vienu dienu — 8%. Nākotnē uz biroju darbinieki nāks ar mērķi veikt konkrētu uzdevumu, pretējā gadījumā cilvēki izvēlēsies taupīt laiku un naudu, ko patērē ceļā. Mājās tiks veikti darbi, kas prasa individuālu fokusēšanos vai arī var tikt saskaņoti digitāli, savukārt birojā — uzdevumi, kas prasa nedalītu komandas uzmanību, kā arī sadarbību,» stāsta Zvaigzne.

 

Skaidrs, ka līdz ar biroja funkcijām nākotnē mainīsies arī tā iekārtojums. Individuālas darba vietas nomainīs uz sadarbību vērsti risinājumi. Kā norāda Brigita Bula, šī tendence nav jauna, un arī pirms pandēmijas darba vide kļuva arvien neformālāka, priekšplānā izvirzot aktivitātēs bāzētu biroja iekārtojumu. Tāpat sanāksmju telpas tiek iepludinātas darba zonās, ļaujot veidot spontānu komunikāciju vai sanākt uz īsu sapulci turpat pie darba galda. Tās pieņem dažādas formas un izmērus — no noslēgtām būdiņām videozvaniem līdz plašām tribīnēm kopējām uzņēmuma sanāksmēm.