Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība «Rīgas nami» pagājušajā nedēļā nāca klajā ar paziņojumu, ka Kongresu nams tiks pārbūvēts, kļūstot par Kronvalda koncertzāli. Ņemot vērā, ka šī ēka tika virzīta arī kā viena no trim potenciālajām Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnēm, radās neskaidrība par šī procesa saistību ar pārbūves plāniem. Rīgas dome un Kultūras ministrija norāda, ka sarunas par Kongresu nama pārbūvi un iespējām izvietot tur nacionālo koncertzāli turpinās, un lēmumi vēl nav pieņemti.
«Rīgas nami» Mārketinga un komunikācijas pārvaldes direktore Agnese Kvedere pastāstīja, ka Rīgas Kongresu nama pārbūves projekts uzņēmuma dienaskārtībā ir jau kopš 2012. gada — vēl pirms aktīvām diskusijām par Nacionālo akustisko koncertzāli. «Uzreiz bija skaidrs, ka pēc pārbūves tā funkcijām ir jāatbilst mūsdienu prasībām un spējai sevi atpelnīt, tāpēc tapa plāns par kvalitatīvu koncertzāli pašā Rīgas centrā. Paralēli šim sagatavošanās posmam esam saņēmuši sava īpašnieka, proti, Rīgas domes atbalstu,» turpina Kvedere. Pārbūve galvenokārt nepieciešama tādēļ, ka ēka sākotnēji projektēta kongresu un konferenču rīkošanai, līdz ar to tās akustika piemērota publiskai runai, nevis mūzikas atskaņošanai.
Aicinot komentēt «Rīgas namu» paziņojumu par Kongresu nama pārtapšanu koncertzālē, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons norādīja, ka izskanējušās ziņas par Kongresu nama pārbūvi esot pārpratums. «Piektdien notika aktīvas sarunas ar valdību, par kurām «Rīgas nami» nesaņēma informāciju, tāpēc pirmdien tika izplatīts priekšlaicīgs paziņojums par Kongresu nama pārbūvi, bet līgums par būvniecību vēl nav noslēgts,» atzīmē Vilemsons.
Jau ziņots, ka Latvijas Arhitektu savienība (LAS) veica 36 iespējamo Nacionālās akustiskās koncertzāles Rīgā novietņu izvērtēšanu, par piemērotākajām ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību izvirzot trīs vietas: Andrejsalu (Andrejostas iela 17), Rīgas Kongresu namu (Krišjāņa Valdemāra iela 5) un Rūpniecības preču tirgus teritoriju. Jāpiebilst, ka Kongresu nama pievienošana izvērtējamo novietņu sarakstam bija Rīgas domes iniciatīva, — ēkas teritorija ir mazāka par LAS noteiktajiem vismaz diviem hektāriem.
«2020. gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par koncertzāles būvniecību novietnē Elizabetes ielā 2. Pēc asām diskusijām par lēmuma pieņemšanas straujumu, Kultūras ministrija vērsās pie Arhitektu savienības ar aicinājumu nākt klajā ar konsolidētu viedokli par koncertzāles iespējamo novietni Rīgā. Rezultātā visas pirmajā trijniekā ietvertās novietnes ir ar atšķirīgiem apgrūtinājumiem un kompromisu meklējumiem. Tā, piemēram, pēc sarunām ar Rīgas domi Rūpniecības preču tirgus vairs netiek izskatīts kā apsverams pretendents, jo pilsētai ir citi konkrēti plāni šajā teritorijā. Saskaņā ar panākto vienošanos ar Rīgas domes pārstāvjiem, Kultūras ministrija veica padziļinātu pētījumu par Kongresu namu. 5. novembrī pie sarunu galda aicināju pilsētas mēru un domes koalīciju, lai iepazīstinātu ar pētījuma rezultātiem un turpinātu diskusiju par iespējām īstenot koncertzāles projektu Kongresu namā. Jautājumā par koncertzāles būvniecību vairs apstāties nedrīkstam! Ja neizdosies rast nepieciešamos kompromisus ne Kongresu namā, ne Andrejostas teritorijā, Kultūras ministrija secīgi izskatīs piedāvātā otrā trijnieka novietnes, kurā ierindotas šādas lokācijas — AB dambis, Elizabetes iela 2 un Raņķa dambis,» pauž kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Padziļinātā izpētē secināts — Nacionālā koncertzāle Kongresu namā neietilpst
Pirmā Kultūras ministrijas un Rīgas domes Sadarbības padomes tikšanās par koncertzāles novietnēm pēc LAS veiktās izpētes notika 2021. gada 3. augustā, kad tika nolemts, ka tirgus izpēti veiks un līgumu par Rīgas Kongresu nama padziļināto izpēti slēgs Kultūras ministrija kā ieceres par koncertzāles attīstību virzītāja, bet Rīgas dome nodrošinās padziļinātās izpētes veikšanai nepieciešamo dokumentāciju, kas ir tās rīcībā. Arhitektu birojs «Nams», kas izstrādājis arī «Rīgas namu» pasūtīto Kongresu nama pārbūves projektu, šī gada septembrī veica padziļinātu Kongresu nama izpēti, lai noteiktu, vai Nacionālās koncertzāles telpu un funkcionālā programma ir savienojama ar ierobežojumiem ēkas pārbūvē.
26. oktobrī Rīgas Kongresu nama padziļinātais izvērtējums tika nosūtīts Rīgas domei, un 5. novembrī notika Kultūras ministrijas un Rīgas domes pārstāvju tikšanās, kurā klātesošie tika iepazīstināti ar izvērtējuma secinājumiem, «Nams» izstrādātajiem priekšlikumiem Rīgas Kongresu nama iespējamai paplašināšanai, kā arī pastāvošajiem tehniskajiem un tiesiskajiem paplašināšanas ierobežojumiem. Rīgas dome apņēmās iespējami īsā laikā izvērtēt «Nams» izteiktos priekšlikumus, savukārt Kultūras ministrija — runāt ar arhitektūras profesionāļiem par Rīgas Kongresu nama pārbūves ieceres tālākas attīstīšanas iespējām.
Padziļinātas izpētes rezultātā secināts, ka kopējā koncertzālei nepieciešamā platība nav ietilpināma Rīgas Kongresu nama esošajās platībās, tomēr to iespējams nodrošināt, ēku paplašinot. Izpētē aprēķinātā iegūstamā Rīgas Kongresu nama telpu platība ir 12 621 kvadrātmetrs, bet koncertzālei nepieciešamā — 15 000 kvadrātmetru. Būtiskākās atziņas: bez ēkas pārbūves Lielās zāles apjomā nevar nodrošināt ne 1500, ne 1300 sēdvietas, nav iespējams pilnvērtīgi izvietot Mazās zāles telpu kompleksu, radot loģisku un funkcionāli saistītu Mazās zāles telpu savienojumu ar Lielo zāli un palīgtelpām.
Izpētē arī norādīts, ka koncertzāles ietilpināšana Rīgas Kongresu nama teritorijā varētu būt iespējama — ar kompromisiem telpu daudzumā un specifikācijā, kā arī iekšējā un ārējā loģistikā —, ja tiek pieļauta Rīgas Kongresu nama paplašināšana. Savukārt paplašināšanas jautājums nav viennozīmīgi vērtējams, ņemot vērā Rīgas Kongresu namam noteikto kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas statusu un tā atrašanos pilsētas apstādījumu teritorijā ar būtisku ekoloģisko, telpisko un kultūrvēsturisko nozīmi, kā arī ņemot vērā nepieciešamību pārvietot zem celtnes teritorijas esošos maģistrālos elektroapgādes inženiertīklus.
Apdraudēts arhitektūras mantojums
Aizvadītajā vasarā pēc Kultūras ministrijas lūguma Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde veica atkārtotu Kongresu nama kultūrvēsturiskās vērtības izvērtējumu, saglabājot tai jau 2010. gadā noteikto kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas statusu. Kā celtnes vērtību veidojoši un tādēļ saglabājami elementi minēti: ēkas sākotnējā apjoma telpiskais risinājums pilsētvidē, tās ārējais veidols un siluets, fasāžu kompozīcija, arhitektoniski dekoratīvais risinājums un ārējās apdares materialitāte, plānojuma pamatstruktūra, interjera risinājumi un dizaina elementi. Vienlaikus pārvalde atstāj durvis pavērtas arī pārveidojumiem, kas saistīti ar ēkas funkcionētspēju, akustikas uzlabošanu un pieejamības nodrošināšanu, kā arī pieļauj «ļoti rūpīgi pārdomātas atsevišķas apjoma izmaiņas».
Monumentālā ēka būvēta 1982. gadā pēc arhitektu Jura Gertmaņa un Valērija Kadirkova projekta kā kongresu un konferenču centrs Komunistiskās partijas vajadzībām, bet 2000. gadā tai uzcelta četru stāvu piebūve. Ēkas apjoms un mērogs veiksmīgi iekļaujas apkārtējā pilsētvidē un kanālmalas apstādījumu zonā, pārstāvot kvalitatīvu vēlīnā modernisma arhitektūru. Ārējā apdarē izmantotas sārta dolomīta plāksnes un vara skārds, savukārt interjerā — granīts, marmors, ozolkoks un metālkalumi. Interjeru visā augstumā apvieno plaša halle, kuras centrā iekārta visiem atpazīstamā cilindriskā stikla lustra.
Savā izvērtējumā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde salīdzinājusi Kongresu namu arī ar ēku Elizabetes ielā 2, atzīstot pirmo par arhitektoniski vērtīgāku. «[Kongresu nams] ir labākā saglabātības stāvoklī, kvalitatīvas sava laika arhitektūras piemērs, ar augstvērtīgu būvmateriālu lietojumu, veiksmīgu interjera un dizaina risinājumu, ar augstu autentiskuma pakāpi, nemateriālajām vērtībām, arī iebūvēta parkā, tomēr ar saprotamāku apbūves pēctecību,» teikts slēdzienā. Tomēr abas ēkas vienojošā, ar Komunistisko partiju saistītā vēsture var likt ciest arī arhitektūrai — ne reizi vien publiskajā telpā izskanējuši aicinājumi tās abas «nolīdzināt līdz ar zemi».
Iespējams, vēlme atbrīvoties no padomju ideoloģiskās bagāžas motivējusi arī interjera koncepcijas izstrādi «Rīgas namu» iecerētajai koncertzālei — pagājušajā nedēļā publicētās vizualizācijas raisa bažas par iekštelpu neatgriezenisku pārveidošanu. Vaicāta par zaļos toņos noformētā interjera autoriem, «Rīgas namu» pārstāve Agnese Kvedere nevēlējās tos atklāt. No Kongresu nama vadītājas Māras Liepiņas un biroja «Nams» vadošā arhitekta Sergeja Ņikiforova uzzinājām vien to, ka «Nams» nav publiskotā interjera autori.
Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka par Kronvalda koncertzāles Lielās zāles un publisko telpu interjera koncepciju 2019. gadā bijis izsludināts atklāts konkurss, kas gan beidzies bez rezultāta. Iemesls — iesniegto priekšlikumu neatbilstība pasūtītāja vīzijai par interjeru. Konkursa nolikumā vīzija aprakstīta šādi: «Telpām jāatspoguļo sabiedrības izpratne par dzīves svinēšanu (skaista, estētiska vide, spilgtas lietas, notikumi, aizrautība, dzīves baudīšana). […] jaunajam interjera risinājumam jāatspoguļo telpas pārtapšana jaunā kvalitātē — pilnībā jauns, svaigs, arhitektoniski kvalitatīvs un funkcionāli pārdomāts interjera risinājums bez atsauces uz ēkas vēsturi vai iepriekšējo interjeru.» Pieņemot, ka pēdējo pāris gadu laikā «Rīgas namu» nostāja šajā jautājumā nav mainījusies, jāsecina, ka galvaspilsētas topošās koncertzāles publisko telpu interjera koncepcija tapusi bez arhitektūras vai dizaina konkursa un neņemot vērā ēkas esošā interjera kultūrvēsturisko vērtību.
Divas koncertzāles, tikai viens Kongresu nams
Šobrīd skaidrs ir tikai tas, ka bez jaunas, telpiski un saimnieciski pārdomātas funkcijas Kongresu nams var turpināt eksistēt kā pustukša čaula, kas izmantota spontānām vajadzībām — vakcinācijas centram, Krievijas mākslinieku viesizrādēm, gadatirgiem. Lai kā arī gribētos ēkā «iespiest» Nacionālo akustisko koncertzāli, tas iespējams tikai ar būtiskiem kompromisiem sēdvietu apjomā un ēkas lietotāju plūsmās vai arī esošās arhitektūras un parka apstādījumu pārveidošanā. Savukārt «Rīgas namu» iecerētā mazākā Kronvalda koncertzāle ir projekts, kas virzīts uz priekšu jau krietnu laiku un savdabīgas Rīgas domes struktūru komunikācijas dēļ šobrīd nonācis krustcelēs.
Rīgas domei, Kultūras ministrijai, mūziķiem un arhitektiem tagad jāizšķiras, vai Kongresu nama sarežģītās izvēles ir sarežģītākas par citu iespējamo novietņu nosacījumiem. Viena koncertzāle diemžēl nevar tik vienkārši pārtapt citā koncertzālē, un jaunu vērtību radīšana nedrīkst iznīcināt esošās vērtības.
Viedokļi