Mūsdienu kultūras centrs «Kultkom» izdevis bilingvālu fotogrāmatu, kas veltīta latviešu preses fotogrāfam Dominikam Gedzjunam. Izdevumā publicētas gandrīz 140 fotogrāfijas no Gedzjuna arhīva, piedāvājot ieskatu 20. gs. 50.–60. gadu mijas Latvijā.
Dominiks Gedzjuns ir viens no pirmajiem fotožurnālistiem pēckara Latvijā, kurš paralēli preses fotogrāfijai darbojās arī komerciālajā pilsētu un dabasskatu albumu un atklātņu žanrā. «No citiem 20. gs. 50. gados aktīvajiem autoriem Gedzjunu atšķir spēja izcili balansēt līdzsvara punktā starp tradicionālo ilustrējošo preses fotogrāfiju un strauji augošo «lirisko» dokumentālismu,» tā ar grāmatu iepazīstina viens no tās sastādītājiem, vēsturnieks Toms Zariņš. Padomju dokumentālismam raksturīgo lietišķo atveidojumu Gedzjuns papildina ar radošu interpretāciju un vispārinātām zīmēm. Pēc daudzajiem vienā vietā uzņemtajiem negatīviem varam spriest, ka fotogrāfs gaida, līdz kadrā iesoļos vai iebrauks kaut kas, kas kalpos par sociālu simbolu, norādot uz vēsturisko kontekstu. Tāpat Gedzjuns kadrā bieži novieto savu automobili, kas attēlā funkcionē gan kā laikmeta zīme, gan statusa simbols, gan industriālā dizaina paraugs.
Grāmatu dizainers Aleksejs Muraško ir gan veidojis izdevuma vizuālo noformējumu, gan kopā ar redaktoru Tomu Zariņu strādājis pie attēlu atlases un vienota naratīva izstrādes. Gedzjuna mantinieku rīcībā ir fotonegatīvu arhīvs ar vairākiem tūkstošiem kadru, no kuriem uzvīt vizuālu stāstu nav triviāls uzdevums. Dekonstruējot un paironizējot par padomju saukli «Miers, darbs, maijs», attēli sakārtoti tematiskās sadaļās. Pilsētu un lauku skati iekļauti sadaļā «Miers», «Darbs» piedāvā ainas no tautsaimniecības, savukārt svētku un atpūtas mirkļi redzami sadaļā «Maijs». Grāmatas nosvērto vizuālo ritmu papildina saturiskas rotaļas — netiešas atsauces uz nodaļu nosaukumiem, saspēle starp vienā atvērumā izvietotām fotogrāfijām un tematiskas pārejas vai maršruti pa Latviju un Rīgu, ko veido ģeogrāfiskā sekvencē izkārtotie attēli sadaļā «Miers».
Grāmatā iekļautas gan krāsainas, gan melnbaltas vidējā formāta fotogrāfijas no Gedzjuna arhīva. Tās izdevumā publicētas divos dažādos izmēros, kas ļauj gan atsvaidzināt izdevuma kompozicionālo ritmu, gan slēpt un kompensēt atsevišķu attēlu zemo kvalitāti. Vairāk nekā pusgadsimtu vecās Gedzjuna fotogrāfijas ir ieguvušas dažādus defektus gan to uzglabāšanas laikā, gan attēlus uzņemot — fotografējot nepiemērotos gaismas apstākļos, kustībā vai uz filmiņas ar ļoti izteiktu graudu. Aleksejs Muraško ir veicis iespaidīgu fotoattēlu korekcijas darbu, tos apstrādājot gan manuāli, gan izmantojot neirotīklu programmatūru. Rezultātā tapusi grāmata, kas piedāvā interesantākos kadrus no plašā Gedzjuna arhīva, vienlaikus saglabājot vienotu vizuālo valodu.
Izdevumam ir dubultais apvāks — vienā pusē redzama ideoloģiski pielādēta fotogrāfija ar Ļeņina pieminekli bijušā Rēzeknes piena kombināta teritorijā, otrā pusē — neitrālāks attēls ar Rīgas ainavu, piedāvājot grāmatas īpašniekam iespēju to pārapvākot pēc saviem ieskatiem. Apvāks daļēji aizsedz Dominika Gedzjuna vārdu uz vāka, ļaujot tam it kā iznirt no vēstures miglas un norādot uz nesen atdzimušo interesi par padomju gadu dokumentālo fotogrāfiju.
Šis fotoalbums aizsāk izdevumu sēriju «Republika attēlos», kurā tiks publicēti vairāku Latvijas padomju perioda preses fotogrāfu arhīvi ar mērķi veicināt jaunu vizuālu vēstures liecību parādīšanos publiskajā telpā, kā arī aizpildīt zināšanu robus Latvijas fotogrāfijas vēsturē. Sērijas turpinājumā plānots publicēt grāmatas par fotogrāfiem Juri Poišu un Bonifāciju Tiknusu. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, un tā ir pieejama gan lielākajās grāmatnīcās, gan nopērkama tiešsaistē.
Viedokļi