Jūnijā tika apstiprināts jaunais arhitekta profesijas standarts, kas mudina paskatīties uz arhitekta profesiju plašāk gan arhitektus, gan sabiedrību, dodot profesionāļiem iespēju aktīvāk iesaistīties cilvēka apdzīvotās vides veidošanā.
Profesijas standarti eksistē gandrīz visām profesijām. Tie apraksta profesijā nepieciešamās zināšanas un prasmes, kā arī profesionāļu pienākumus un uzdevumus. Profesijas standarts tiek izmantots arī izglītības programmu veidošanā. Tas jāatjauno ik pēc pieciem gadiem, taču arhitekta profesijas standarta iepriekšējā redakcija bija spēkā jau kopš 2006. gada.
Latvijas Arhitektu savienība, izrādot pašiniciatīvu, uzņēmās jaunā profesijas standarta izstrādi. Pie tā strādāja darba grupa, kuras sastāvā bija praktizējoši arhitekti Edgars Treimanis, Ilma Valdmane un Aleksejs Birjukovs. Darba grupā strādāja arī augstskolu pārstāvji — Aldis Lapiņš no Rīgas Tehniskās universitātes, Dainis Rudolfs Šmits no augstskolas RISEBA, kā arī Dina Suhanova, kura ir iesaistīta topošajā Latvijas Mākslas akadēmijas arhitektūras programmā. Darba grupu vadīja Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa, standarta metodisko vadību nodrošināja Anna Bondare.
Jaunais profesijas standarts, sekojot topošā Arhitektūras likuma nostādnēm, paplašina arhitektu profesionālās darbības lauku, tajā ietverot arī sabiedriskās aktivitātes, pedagoģisko darbību, pētniecību, publicistiku, kā arī iesaisti arhitektūras politikas un norišu veidošanā. Atjaunotais profesijas standarts apliecina arhitektu kompetences un leģitimizē viņu darbību jomās, kas saistītas ar pilsētvides veidošanu, neaprobežojoties ar ēku projektēšanu.
Profesijas standarta izstrādi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Ar to pilnā apmērā iespējas iepazīties Valsts Izglītības satura centra mājaslapā.
Viedokļi