Vāka ilustrācija — Elīna Brasliņa

Lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem iesaistīties valsts informatīvās telpas aizsardzības un drošības stiprināšanas pasākumos, Valsts kanceleja izdevusi izglītojošu materiālu «Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties». Izdevumu papildina Elīnas Brasliņas veidotas ilustrācijas, kas ironizē par Kremļa izplatītajiem naratīviem.

Ziņas Fold 7. novembris, 2022

Rokasgrāmata pret dezinformāciju primāri tika izdota kā metodisks materiāls valsts pārvaldē strādājošajiem, taču, gatavojoties Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļai, kas tika aizvadīta 24.–31. oktobrī, Valsts kanceleja izdevuma digitālo versiju darīja pieejamu ikvienam interesentam. Drukātā formā rokasgrāmata ir pieejama Latvijas publiskajās bibliotēkās.

Rokasgrāmatas pamatā ir Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā ietvertā ideja, ka jebkurš publiskajā sektorā strādājošais var sniegt ieguldījumu, lai rūpētos par informatīvās telpas drošību un noturību. Tādēļ rokasgrāmatā ir ieteikumi pasākumiem gan individuālā, gan institūciju līmenī, kā arī skaidrota valsts līmeņa pieeja stratēģiskās komunikācijas spēju attīstībai un informatīvās telpas drošības stiprināšanai. Lai arī galvenā izdevuma mērķauditorija ir valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības strādājošie, rokasgrāmatā ietvertās praktiskās zināšanas un ieteikumi ir noderīgi jebkuram Latvijas iedzīvotājam.

 

Lai vizuāli bagātinātu materiālu, Elīna Brasliņa izveidojusi vāka ilustrāciju, kā arī septiņus iekšlapu zīmējumus. Ilustratore uzsver, ka, ņemot vērā tēmas aktualitāti, kā arī daudzās ar to saistītās vizuālās interpretācijas, kas redzamas publiskajā telpā, viņai bijis svarīgi atrast tēlu, kurš trāpīgi atainotu dezinformācijas dabu. «Sākumā apsvēru zirnekli, bet tad atcerējos, ka bērnu grāmatā par mārketingu jau biju zīmējusi astoņkāji — viltīgu un visur esošu datu «sagrābstītāju». Tagad šo tēlu pārvērtu par dezinformācijas izplatītāju, kas strādā neskaitamos kanālos vienlaikus, prot veikli izlocīties, izmantot dažādas ierīces un, protams, pastāvīgi melo — tāpēc spicais, garais deguns,» stāsta Elīna. Iekšlapu zīmējumos spicdegunis atvasināts citos tēlos, kas ironizē par izplatītākajiem dezinformācijas naratīviem — par to, cik slikta ir Latvijas ekonomika, salīdzinot ar PSRS laikiem, cik vāja ir Latvijas armija, kā tiek diskriminēti krieviski runājošie utt.

 

«Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties» lejupielādei pieejama šeit.