Attēlā — Ukrainas mākslinieku izstrādātie priekšlikumi Latvijas Bankas izdotajai kolekcijas monētai «Ukrainas brīvībai»

«Mazā cēlmetāla monēta ir kā platforma, uz kuras būvēt daudzslāņaini ietilpīgu stāstu, lietojot gandrīz neierobežotus izteiksmes paņēmienus,» māksliniece Sandra Krastiņa iepazīstina ar Latvijas Bankas monētu komisijas darbu un 2022. gadā notikušo kolekcijas monētu konkursu «Ukrainas brīvībai».

Viedokļi Sandra Krastiņa 20. janvāris, 2023

Latvijas Banka 2022. gada nogalē laida apgrozībā kolekcijas monētu «Ukrainas brīvībai». Monēta ir īpaša! Īpaša ar tēmas — atbildība — svaru. Tā arī konkursa nolikumā tika pieteikts: «Latvijas Banka, reaģējot uz Krievijas izraisīto nežēlīgo karu Ukrainā un Ukrainas tautas un armijas pašaizliedzīgo, varonīgo cīņu pret agresoru, plāno izlaist atbildības tēmai veltītu sudraba eiro kolekcijas monētu, veltītu ukraiņu gara stiprībai un nesatricināmajai ticībai uzvarai, kas pausta arī Ukrainas valsts himnā. Latvija apzinās, ka Ukraina cīnās gan par savu suverenitāti, gan par Rietumu civilizācijas, tātad arī mūsu, vērtībām.»

 

Spēcīgi, patosa caurstrāvoti vārdi formulē darba uzdevumu māksliniekiem. Citos apstākļos šāds teksts šķistu kā lozunga sauklis ar pārlieku eksaltētu sakāpinājumu, bet konkursā uzaicinātajiem Ukrainas māksliniekiem Katerinai Bjelobrovai (Kateryna Bielobrova), Ņikitam Kadanam (Nikita Kadan), Serhijam Maidukovam (Sergiy Maidukov), Romanam Miņinam (Roman Minin) un Annai Zvjagincevai (Anna Zvyagintseva) tādā noskaņā vēl aizvien ir jādzīvo. Atbildības jēdziens darbojas kā mantra, kā uzmundrinājuma un spēka kods; to ikviens Ukrainā un arī pasaulē atgādina sev ik dienu. Aicinājumu no Latvijas Bankas zīmēt monētu savas valsts brīvībai mākslinieki uztvēra gan kā radoši nozīmīgu uzticības apliecinājumu, gan arī kā spēcinošu morālu atbalstu. Individuālajās sarunās visi kā viens esot piekodinājuši: tikai nepierodiet un neaizmirstiet par Ukrainā notiekošo!

Kā top kolekcijas monētas?

 

Bet nu neliela atkāpe ieskatam, kā Latvijas Bankā nonāk pie kolekciju monētu kalšanas. Mākslas zinātniece Ramona Umblija, eksperte monētu dizaina komisijā no tās pirmsākumiem 1993. gadā, komisijas misiju raksturojusi šādi: «Būtībā tā kļuva par sava veida vizionāru komandu, kas vēlējās priekšstatīt mūsu valsts nākotnes naudu dažādāko izaicinājumu kontekstā. Gan no konceptuālā tvēruma viedokļa, gan mākslinieciskajām ambīcijām.” Māksliniecisko ambīciju spriegojums gadu gaitā nav ticis atslābināts, tāpēc ikreiz uz konkursiem aicina autorus, kas savā daiļradē ir radoši intensīvi. Vēl jāņem vērā, ka izmēros tik mazā cēlmetāla monēta ir kā platforma, uz kuras būvēt daudzslāņaini ietilpīgu stāstu, lietojot gandrīz neierobežotus izteiksmes paņēmienus. Te uzreiz jāpiebilst — neierobežoti ierobežotus, jo ražošanā var laist tikai tādu dizainu, kas lielās tirāžās ir tehniski nokaļams.

 

Monētu dizaina padomē darbojos jau vairāk par desmit gadiem, tāpēc laika gaitā gūtā pieredze man ļauj liecināt — Ukrainai veltītā monēta iezīmīga arī tapšanas procesa izaicinājumu kontekstā. Ikvienas monētas veidošanai tiek organizēts konkurss uzaicinātajiem māksliniekiem. Parasti konkursi ir slēgti un uzrunāti tiek četri vai pieci mākslinieki, kuru radošo interešu loks atbilst iecerētās monētas tēmai. Ikreiz rēķināmies, lai dalībnieku sarakstā būtu kāds, kurš vēl nav piedalījies dizaina izstrādē. Papildus ik pa diviem gadiem banka izsludina atklāto konkursu, kur darbus var iesniegt ikviens. Tā gadu gaitā vairākiem desmitiem autoru ir bijusi iespēja apjaust, ka izstrādāt zīmējumu izmēros tik niecīgajam laukumiņam, kāds ir monētas aplītis vai kvadrātiņš, ir darbietilpīgumā ļoti prasīgs uzdevums, kur jāņem vērā pat nepilnos milimetros mērāmu zīmējuma vai reljefa proporciju saspēli, tomēr vienlaikus cēlmetāla monētai piemīt nestspēja monumentāla izvērsuma vēstījumiem. Rezultātā tā ir kā laika zīmes kapsula, kas kalta tūkstošos skaitāmās vienībās. Un savu vienu vienīgo monētu varam paturēt saujā, krāt, dāvināt, glabāt paaudzēm vai arī pārdot. Nauda ir nauda!

Kā atrast māksliniekus kara laikā?

 

Ir tāds laiks, kad jākaļ Ukrainai veltīta monēta! Par to šaubu vai diskusiju nebija. Bet kādus autorus aicināt dizaina izstrādei? Protams, māksliniekus no Ukrainas. Momentā iznira pašsaprotami organizatoriskas dabas jautājumi: kā ar viņiem sazināties; vai autori būs sasniedzami savās dzīvesvietās, visticamāk viņi devušies bēgļu gaitās; vai viņiem būs iespēja strādāt? Tātad, jau stājoties pie nolēmuma, iezīmējās virkne neapejamu nosacījumu, kas varēja mest sprunguļus ceļā: klātienes tikšanās neiespējamība, neprognozējamība saziņas nodrošinājumā, mākslinieku pieredzes trūkums monētu dizainā, nenoteiktība, kādos apstākļos māksliniekiem jāstrādā, kara izraisītie sarežģījumi katram individuāli. Ikvienam no viņiem pēkšņi dzīvē kaut kas izšķiroši var mainīties. Vēl un vēl jautājumi bez atbildēm. Un visbūtiskākais — kādus autorus aicināt konkursā? Ja Latvijas mākslas aina ir pārredzama, pēkšņi jāatzīst, ka par Ukrainas laikmetīgo mākslu mums ir samērā fragmentārs priekšstats. Mākslinieku apzināšana, izvēle, kontaktu nodibināšana ar autoriem — tas bija detektīvstāsta cienīgs sižets. Saziņas veids kara apstākļos pats par sevi vēl aizvien ir problemātisks, piemēram, no Latvijas sazvanīt Ukrainu nav sarežģīti, bet pašā Ukrainā savstarpēji sazināties izrādās daudz grūtāk regulāro sakaru pārrāvumu dēļ. Katrs no uzaicinātajiem autoriem nebija uz vietas, pat uzturoties Ukrainā. Vēlos uzsvērt, ka tik nepastāvīgo apstākļu kaleidoskopā gan no Latvijas Bankas, gan no mākslinieku puses netika zaudēts fokuss uz galveno — jārada radoši kvalitatīva monēta.

 

Kā mākslas valodā runāt par kara postu, savas nācijas patību valstiskās neatkarības apdraudējumā un cilvēka personisko atbildību dzīvībai bīstamās situācijās? Ikvienas jomas māksliniekam tā ir nopietna izšķiršanās: radīt, izvēlēties tēlveidi, lai, nezaudējot emocionālo iedarbīgumu, tomēr izvairītos no pašmērķīga ilustratīvisma vai aprobētu klišeju lietojuma. Kādas ir tās zīmes, ar kurām izcelt nolasāmu trauksmi par katastrofālajiem draudiem demokrātijas ideāliem? Konkursa darbos autori runāja par cilvēka dzīvei pašsaprotami neatņemamajām tiesībām, ko naidīgā agresija nostādījusi uz «būt vai nebūt» dramatisma ass.

Konkursā pieteiktās tēmas Ukrainas brīvībai

 

Anna Zvjaginceva monētas dizainā vēsta par debesīm — tādām ar mākoņiem un zaigojošu sauli. Par tādām, kas neapdraud! Nacionālā karoga krāsas Anna pārnesusi dzimtajā ainavā, kur zilais ir skaidrais debesu jums, bet dzeltenais — ziedpilnie saulespuķu lauki. Tik vien… tik vienkārši.

 

Otrs Annas priekšlikums pievēršas sarkanajam irbenājam, necilam savvaļas augam, kas minēts ukraiņiem nozīmīgajā dziesmā, kura radusies 19. gadsimtā, bet padomju režīma desmitgadēs skandēta kā saziņas zīme, lai paaudzēs uzturētu neatkarības idejas dzīvotspēju. Monētas aversa zīmējumā irbenāja lapa ir saraustīta un saplēsta, reversā — vesela, ar nobriedušu ogu ķekariem.

Katerinas Bjelobrovas piedāvātā monēta attēlo cilvēku, kas savilcies tādā kā gredzenā, lai ar augumu nosargātu visu planētu. Zīmējums izstrādāts kā piktogramma, ko varētu tiražējot pavairot atgādinājumam par individuālo atbildību sabiedrības kopumā. Citā dizainā Katerina izceļ nesaraujamo saistību starp diviem vārdiem — «jūs» un «mēs».

Par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kā nācijas spēka personificējumu savā piedāvātajā dizainā vēsta Romans Miņins. Otra Romana veidotā monēta atgādina par mantru, ko drošinošam uzmundrinājumam ir jāskandē ikvienam, ik dienu, ik vietā: «Ukraine, the best!»

Serhijs Maidukovs savos dizaina priekšlikumos domā par Ukrainas nākotni kā Eiropas Savienības dalībvalsti. Lai to sasniegtu, jākoncentrējas uz vienu vienīgu vārdu — «воля». Tulkojot latviski, tas pulcē trīs spēka vārdus — «brīvība», «griba», «vara».

Par dzīvības cenu. Kamēr Rietumos valstu vadītāji spriež un spriež, kā neaizvainot agresorvalsti, Ukrainā cilvēki apzinās — mieram pasaulē viņi ir cena. Par dzīvības cenu monētas «We are the price» dizainā izsakās Ņikita Kadans. Citā priekšlikumā viņš vēsta — ja gāze ir lēta, tad arī asinis ir lētas!

Ar skatu rītdienā, ar skatu Eiropā

Ikviens no metiem bija profesionāli sagatavots, un gandrīz jebkurš no variantiem tehniski nokaļams, jo piedalījās mākslinieki, kuru vārdiem ir gan svars, gan skanējums Ukrainā un arī starptautiskajā laikmetīgās mākslas vidē. Monētu padomes apsvērumi, izvēloties uzvarētāju, — lai monēta ne tikai nestu traģisko zaudējumu liecības, bet arī iemiesotu iedrošinoša spēka un izturības zīmes jau ar skatu rītdienā. Monētas kalšanai izvēlējāmies Serhija Maidukova metu. Jā, ar plaši lietotu un vispārzināmu simbolu: miera putniņu lidojumā, kurš knābī nes zvaigznīti kā iespējamās dalības vēsti ar Eiropas Savienības simbolu. Monētas otrajā pusē izteikto vēlmi drošina kā akmenī iekaltais spēka vārds «воля» ukraiņu valodā. Man personiski nozīmīgs šķita piedāvājuma formveides risinājums, kas atbalsojās modernisma stilistikā. To tulkoju kā mākslinieka norādi par savas nācijas piederību pie Rietumu pasaules kultūrtelpas. Lai kā iekarotajās teritorijās agresora ordas cenšas ne vien izskaust ukraiņu valodu, bet graujot, laupot un spridzinot arī nolīdzina tautas kultūrzīmes, modernisma putniņš monētā ir kā pazīšanās parole laikmetīgas domāšanas intencei. Izdodot piemiņas monētu, Latvijas Banka ir iestājusies ne tikai par Ukrainas brīvību, spēku un gribu, bet arī par pašnoteikšanās varu – monēta vienmēr būs kā sudrabā iekalts liecinājums arī mūsu ideāliem. Un tiem nav noilguma.

 

Serhija Maidukova monētu «Ukrainas brīvībai» pieejamaLatvijas Bankas vietnē. No katras pārdotās monētas iegūtā peļņa tiks ziedota Ukrainai.