Ilustrācija — Katrīna Sadovņikova

Bažas par klimata pārmaiņām arvien pieaug, tāpēc nepieciešamība pārstrukturizēt veidus, kā mēs saprotam un darbojamies arhitektūras, dizaina un modes industrijās ir akūta un neatliekama. Arhitekte Marija Katrīna Dambe un dizaineri Germans Ermičs, Baiba Ladiga–Kobajaši, Sofija Ilmonena un Reinis Krūmiņš atsaucās mūsu aicinājumam pastāstīt, kādas ilgtspējas prakses viņi ievēro savā darbā.

Viedokļi Evelīna Elere 17. janvāris, 2023

Ražošana, būvniecība un mode ir pasaules lielāko piesārņotāju septiņniekā — tas nozīmē, ka drastiskas pārmaiņas nepieciešamas gan vidi piesārņojošajās industrijās, gan mūsu dzīvesveidos. Viena no iniciatīvām, kas vedina uz pārmaiņām, ir «Jaunais Eiropas Bauhaus»(JEB). Līdzīgi kā vēsturiskā «Bauhaus» skola vienoja dizainerus un citus radošos, lai risinātu tā laika problēmas, izmantojot jaunas pieejas un tehnoloģijas, arī JEB tiecas mobilizēt dizainerus radīt mūsu laikmetam atbilstošus risinājumus, kas atbild ne vien uz ilgtspējas un resursu izsīkšanas problēmām, bet arī mazina piesārņojumu tā dažādajās formās un palīdz izskaust nevienlīdzību un nabadzību, kas bieži ir mums neredzamas lielo industriju darbības sekas.

 

Sarunās ar dizaineriem un arhitektiem atklājam viņu dziļās rūpes un atbildību pret dabu un cilvēkiem. Lai arī salīdzinājumā ar lielajām modes un dizaina industrijām mazo uzņēmumu radītais piesārņojums ir niecīgs, ikviens mūsu aptaujātais dizainers uzņemas atbildību par industrijas radīto postu un, lietojot dažnedažādas metodes un risinājumus, cenšas pierādīt, ka ir iespējams radīt, samazinot atkritumus un piesārņojumu un uzlabojot darba vides apstākļus.

Arhitekte Marija Katrīna Dambe, «Nomad architects»

 

Ilgtspējīga arhitektūra ir «Nomad architects» kodols. Zinot par būvniecības un arhitektūras negatīvo ietekmi uz piesārņojuma un atkritumu statistiku, Marija Katrīna Dambe nespēj šiem skaitļiem uzgriezt muguru. Biroja darbības veids un filozofija atbilst «Jaunā Eiropas Bauhaus» principiem radīt ekonomiski un dabiski apritīgu arhitektūru, neaizmirstot par estētiskajām vērtībām. Viena no lielākajām problēmām arhitektūrā un būvniecībā, kam Marija pievērš uzmanību, ir labu materiālu izšķērdēšana. Nojaucot būves, daudzi materiāli, kas funkcionāli vēl nav nokalpojuši un varētu tikt izmantoti citos projektos, tiek sabojāti demotāžas procesā vai nav atļauti turpmākai izmantošanai saskaņā ar likumdošanu. Tas vairo atkritumu veidošanos un palielina pieprasījumu pēc jaunu materiālu ražošanas. Ar pētījumiem, projektiem un vides instalācijām «Nomad architects» pievērš sabiedrības uzmanību arhitektūrai, kas ir funkcionāla, apritīga, izmanto vietējos resursus un cenšas ierobežot radīto atkritumu daudzumu. Citiem radošo industriju parstāvjiem Marija iesaka izvērtēt katru projekta detaļu un tā nepieciešamību — citējot arhitektu Pēteru van Assi (Peter van Assche): «Katra līnija, ko arhitekts uzzīmē uz papīra, kādā mirklī kļūst par atkritumiem».

Dizainers Germans Ermičs, «Studio Germans Ermičs»

 

Germans Ermičs ir latviešu dizainers ar studiju Amsterdamā, kur top dažāda mēroga dizaina objekti un instalācijas — viņa specialitāte ir ēteriski stikla objekti, kas tiek radīti sadarbībā ar galerijām un zīmoliem. Savā praksē Germans ir novērojis, ka dizaina nozare mēdz būt izšķērdīga un tendēta uz īslaicīgiem, patērnieciskiem risinājumiem. Pretēji tam Germana darbi ir unikāli un radīti tikai pēc pasūtījuma. «Tie nonāk gādīgās rokās pie kolekcionāriem vai interjeros, tapēc šie objekti nav modes lietas, kas pēc sezonas nav aktuālas vai kurām ir beigu termiņš,» stāsta Germans. Lai arī stikla ražošana prasa lielu enerģijas daudzumu (alternatīvas īsti nepastāv), katrs Germana radītais objekts spēj pārdzīvot vairākas paaudzes.

Dizainere Baiba Ladiga–Kobajaši, modes zīmols «Baiba Ladiga»

 

Pārlaicīga un lēna mode — tā pati Baiba raksturo sava zīmola «Baiba Ladiga» minimālos un videi draudzīgos apģērbus. Ilgtspēja ir klātesoša gan audumu izvēlē, gan ražošanas procesā. Mazam uzņēmumam iegūt kvalitatīvus audumus ir sarežģīti, tāpēc izveidots arī apakšzīmols «Kobayashi», kas izmanto tā sauktos «deadstock» audumus jeb lielo tirgotāju pārpalikumus. Ražošanas procesā Baiba cenšas ievērot bezatkritumu principu un, veidojot piegrieztnes, līdzīgi kā darinot japāņu kimono, domā, kā maksimāli izmantot audumu, neatstājot liekus atkritumus. Ne visā savas prakses laikā Baiba pievērsusies šim modes virzienam, tomēr dabas un cilvēka mijiedarbība ir klātesoša tēma arī agrākajos konceptuālajos darbos, piemēram, kolekcijā «Revenge. Animals wearing human skin», kas 2012. gadā tapa Šanhajā. Baiba atklāj, ka tolaik Ķīnā krasi mainījies skats uz modes industriju un pašas atbildību: «Dzīvojot Šanhajā un ceļojot pa Āziju, es redzēju, kas notiek modes industrijā, kā tiek noverdzināti cilvēki un radīts piesārņojums. Tas kaitēja arī pašas veselībai.» Modes industrijas graujošā ietekme uz vidi un cilvēkiem mudināja Baibu uzņemties atbildību par savu profesionālo darbu, izglītot cilvēkus par modes ietekmi un izvērtēt, ko radīt ir patiešām nepieciešams.

Dizainere Sofija Ilmonena, modes zīmols «Sofia Ilmonen»

 

Sofija Ilmonena (Sofia Ilmonen) ir modes dizainere no Somijas, kura savā praksē apvieno mainīgās modes un stabilās ilgtspējas pretrunīgās dabas. Biežākie iemesli apģērbu izmešanai ir modes tendenču un valkātājam piemērotā izmēra maiņa, tādēļ Sofijas mērķis bija radīt drēbes, kas spēj kalpot ilgi un piemēroties nēsātāja mainīgajam ķermenim un gaumei. «Mani apģērbi var attīstīties līdzi valkātājam un kļūt par daļu no īpašnieka stāsta. Tos var sadalīt pa daļām, un daļu uzdāvināt draugam,» stāsta dizainere. Sofijas apģērbiem ir viens izmērs un tos veido moduļi, kas savā starpā savienoti ar podziņām. Drēbes var izjaukt un atkal salikt kopā neskaitāmās jaunās kombinācijās. Šo pieeju dizainere izmanto arī jaunu kolekciju veidošanā, pirmajā kolekcijā radītajiem moduļiem pievienojot arvien jaunus elementus. Lai apģērbs kalpotu ilgi, tam tiek izmantoti izturīgi materiāli. Sofiju interesē jaunākās tehnoloģijas un materiālu attīstība, piemēram, celulozes šķiedras. Viņa cer uz dizaineru un tehnoloģiju nozares pārstāvju ciešāku sadarbību, lai kopā radītu pārbaudītus un videi draudzīgus risinājumus.

Dizainers Reinis Krūmiņš, modes zīmols «Backdoor Market»

 

Zem mūsdienīgā ielu modes zīmola «Backdoor Market» estētikas slēpjas Reiņa Krūmiņa dziļi personīgā filozofija par cikliskumu un vēlmi radīt ko jaunu no citu nenovērtētiem resursiem. Zīmola mugurkauls ir ilgtspēja — Reinim tā nav galamērķis, bet gan dabisks un pašsaprotams process, kas izriet no viņa radošā eksperimentālā procesa un vēlmes atrast jaunu pieeju modei. Izmantojot audumu pārpalikumu un citu uzņēmumu atgriezumus, kā arī jaucot ārā vintāžas lietas, top jauni «Backdoor Market» apģērbi un aksesuāri. «Pat nedomājot par to, vai esam ilgtspējīgi, šī pieeja ļauj izdarīt ļoti daudz. Tā ir iespēja tikt vaļā no lietām, kas palikušas pāri, iegūstot kaut kādu labumu,» stāsta Reinis. Dizainers izmanto arī organisko kokvilnu un Eiropā ražotus pārstrādāta džinsa audumus, sniedzot ieguldījumu ne tikai videi draudzīgos risinājumos, bet arī atbalstot ētisku audumu iegūšanu un darba vidi.