Viedokļi: intelektuālā īpašuma aizsardzība dizaina nozarē

Atis Garklāvs, koka rotaļlietu zīmola «Leg&Go» dibinātājs un radošais direktors

«Leg&Go» preču zīme un produkti ir aizsargāti, un esmu pārliecināts, ka tas būtu jādara ikvienam, kuram ir svarīga sava ideja un bizness. Pretējā gadījumā, saskaroties ar autortiesību pārkāpumiem, nav uz ko atsaukties — tās ir tikai emocijas. Reģistrēt savu preču zīmi vai dizainparaugu nav ne sarežģīti, ne ilgi, ne dārgi, īpaši šeit, Eiropā. Bieži vien vienkārši pietrūkst zināšanu. Ja plānots reģistrēt preču zīmi, piemēram, Āzijā, manuprāt, labāk piesaistīt juristu, kas pārzina šos jautājumus.

Reiz mums vizītē pieteicās potenciālie sadarbības partneri no Ķīnas. Jau sarunu laikā situācija šķita nedaudz aizdomīga, un viņi atzinās, ka ir centušies nokopēt mūsu līdzsvara divriteni. Viņiem tā ir normāla parādība — ja Ķīnā produkts nav aizsargāts, viņi to kopē un skatās, kā sanāks palaist to tirgū. Viņi pastāstīja, ka ar mūsu dizainu viņiem gājis grūti, ļoti daudz kas nav sanācis, un pašizmaksa izrādījusies pārāk augsta. Tā kā pašiem ražot divriteni viņiem neizdevās, viņi piedāvāja mums iegādāties mūsu produkta nokopēto patentu, kas reģistrēts Ķīnā. Izrādījās, ka tā pa īstam mūsu produktu aizsargā tā sarežģītība, mūsu zināšanas, precizitāte un ieguldītais darbs.

Es uzskatu, ka pat būtiskāk par dizaina paraugu ir aizsargāt ir savu preču zīmi. Ja kāds nokopē produktu, galu galā patērētājs tomēr izvēlas oriģinālo zīmolu. Turklāt pirmais, ko darīs konkurents, viņš izmantos tavu vārdu. Preču zīmi aizstāvēt ir daudz vienkāršāk — pat ja dizains pa gabalu izskatās identisks, var izrādīties, ka tajā ir pietiekami daudz atšķirību, lai to neuzskatītu par kopiju. Pēdējos gados arī lielās tirdzniecības platformas — «Amazon» un «Etsy» — pievērš uzmanību autortiesību jautājumiem. Ja iesniegti visi attiecīgie dokumenti, produktu kopijas no platformas pazūd ļoti ātri.

Miks Balodis, keramikas ražotāja «Vaidava Ceramics» vadītājs un līdzīpašnieks

Saistībā ar autortiesību aizsardzību līdz šim neesam izdarījuši neko daudz, pagaidām arī neesam guvuši pārliecību, ka vispār ir vērts reģistrēt dizainparaugus. Mūsuprāt, ir sarežģīti aizsargāt kaut ko unikālu, jo, pamainot kaut nelielu niansi produkta dizainā, aizsardzība zaudē spēku. Tomēr, aizvien vairāk strādājot eksporta tirgos, šis jautājums pakāpeniski iegūst lielāku aktualitāti arī mums — kā minimums būtu jāreģistrē zīmola preču zīme Eiropas Savienībā, plānojam šo procesu uzsākt jau drīzumā. Mūsu izpratnē, jo lielāks ir uzņēmums un lielāki ieņēmumi no konkrētā dizaina produkta vai kolekcijas, jo lielāku aktualitāti iegūst arī intelektuālā īpašuma aizsardzība — dizaina kopēšana tad nes ievērojamus zaudējumus. Pēdējo pusgadu aktīvi meklējam iespējas eksportēt uz ASV un uzreiz nonācām pie lēmuma, ka nepieciešams tur reģistrēt uzņēmuma preču zīmi un, iespējams, nākotnē — arī kādu dizainparaugu.

Autortiesību ievērošana ir arī nozares un pašu dizaineru ētikas jautājums. Mums ir pieredze ar šāda veida gadījumu. 2018. gadā patēriņa preču izstādē «Ambiente» Frakfurtē kopā ar savu Vācijas partneri prezentējām kolekciju «Eclipse», kuru veidojusi dizainere un keramiķe Laima Grigone. Toreiz mūsu stendu apmeklēja arī Vācijā pietiekami pazīstams un mūsu partnerim zināms dizainers. Liels bija mūsu pārsteigums, kad nākamā gada izstādē kādam portugāļu zīmolam parādījās ļoti līdzīga kolekcija ar šo dizaineru kā autoru. Mūsu partneris runāja ar viņu, taču nekāda vienošanās netika panākta — dizainers apgalvoja, ka nav zinājis par mūsu kolekcijas esamību. Abas kolekcijas nosacīti joprojām ir tirgū. Ja mums ar šo portugāļu zīmolu būtu bieži un daudz jācīnās par vieniem un tiem pašiem tirgiem, droši vien neatstātu šo situāciju tādu, kāda tā ir, taču, par laimi, šis zīmols nav pārāk pamanāms.

Dagnija Andersone, dizaina biroja «H2E» vadītāja

Mēs ikdienā ļoti sekojam līdzi tam, lai mūsu kā autoru tiesības netiktu pārkāptas gan negodprātīgi kopējot mūsu radītās idejas, gan izmantojot mūsu vizuālos materiālus — fotogrāfijas un video — bez «H2E» atļaujas vai bez atbilstošām atsaucēm. Esam ieguldījuši finansiālus un laika resursus savu autortiesību likumisko nianšu — Autortiesību likuma un citu normatīvo aktu — izzināšanai, lai būtu spējīgi nepieciešamības gadījumā tās aizsargāt. Piedaloties dažāda veida iepirkumu konkursos, pirms dalības izvērtējam, kā konkursa procesā tiek ievērotas autortiesības un ko nosaka līguma sagatave, kas ļoti daudzos gadījumos tiek pievienota konkursa materiāliem. Priecājamies, ka autortiesību aizsardzības jautājumi kļuvuši par aktuālu tēmu un par to tiek publiski runāts daudz vairāk nekā pirms pieciem vai desmit gadiem. 

Mums ir nācies gan pašiem saviem spēkiem cīnīties par «H2E» autortiesību aizsardzību, informējot par tiesību pārkāpuma faktu pārkāpēju un lūdzot to pārtraukt, gan iesaistot juridiskās jomas speciālistus. Līdz šim lielākoties esam varējuši problēmsituācijas atrisināt paši, bet mūsu darbības laikā ir bijis viens gadījums, kad autortiesību jautājumu diemžēl nācās risināt tiesas procesa ceļā, kura rezultāts bija mums par labu.

Agnese Garā–Nīmane, dizaina priekšmetu zīmola «an&angel» vadītāja

Mums nācies saskarties gan ar produktu, gan preču zīmes kopēšanu. 2021. gadā mūsu sadarbības partneris Ķīnā uzgāja un iegādājās «an&angel» trauku viltojumus. Konkrētajā gadījumā tika pielāgota un izmainīta arī mūsu preču zīme — no «an&angel» uz «an&anger». Tā kā tas viss notika Ķīnā, nebija nekādu iespēju ar to cīnīties. Pirms lēmuma pieņemšanas konsultējāmies arī ar juristiem, kas strādā ar šāda profila lietām. Mums bija iespēja viltotos produktus redzēt klātienē, un sapratām, ka to kvalitāte nebūs saistoša mūsu klientiem, tāpēc šo notikumu uztvērām drīzāk kā komplimentu, nevis draudu.

Konkrētais gadījums mūs mudināja vairāk aizsargāt savu preču zīmi, tāpēc reģistrējām to arī Eiropas Savienībā, pirms tam tā bija reģistrēta tikai Latvijā. Tā kā dizainparaugs attiecas tikai uz izstrādājuma kopiespaidu un ārējo izskatu — formu, krāsu, virsmas īpatnībām un citiem vizuālajiem parametriem — reģistrēt dizainparaugus, mūsuprāt, ir lieki. Pat ražojot savus produktus rūpnīcā, nevaram garantēt, ka vienmēr un katru reizi viens uz tas pats produkts izskatīsies vienādi. Turklāt dizainparauga pieteikums jāiesniedz divpadsmit mēnešu laikā kopš dizains tiek publiskots, tātad jau pašā sākumā jāizsver, cik veiksmīgs konkrētais dizains būs. Mūsu produktu klāsts ir plašs, krāsu un formu daudzveidība ir liela — ja mēs vēlētos katru produktu patentēt, mums būtu jārēķinās ar iespaidīgiem izdevumiem, jo dizainparaugs, tāpat kā preču zīme, būtu jāreģistrē katrā valstī, uz kuru eksportējam savu produkciju.

Miks Pētersons, mēbeļu zīmola «Nordi» īpašnieks un dizainers

Mēs esam reģistrējuši gan «Nordi» preču zīmi, gan dizainparaugus. Teorētiski Eiropas Savienībā strādā arī nereģistrēts dizainparaugs, bet praktiski, nonākot situācijā, kurā jāaizstāv savas autortiesības, dizainparauga reģistrēšana var palīdzēt situāciju atrisināt daudz ātrāk. Reģistrs kalpo kā uzticams avots, kas diskusijā par autortiesībām ļauj operatīvi pierādīt, ka es tiešām esmu konkrētā dizainparauga turētājs. Tas palīdzējis atrisināt domstarpības gan ar autoriem Latvijā, kuri izmantojuši manu dizainu, gan ar uzņēmējiem Turcijā. Protams, autortiesību likumi dažādās pasaules daļās ir atšķirīgi. Gadījumā, kad «Nordi» produkts tika kopēts Dienvidāfrikā, no konkrētā uzņēmuma saņēmām atbildi, ka viņiem nekas neliedz izmantot manu dizainu, jo tas reģistrēts tikai Eiropas Savienībā.

Es noteikti ieteiktu jaunajiem uzņēmumiem aizsargāt savu preču zīmi. Ja atrasts atraktīvs nosaukums, zīmols kalpo kā aktīvs. Pat tad, ja mērķis nav panākt, ka tirgū nav citu zīmolu ar līdzīgiem nosaukumiem, reģistrēt preču zīmi ir svarīgi. Man gadījies būt lieciniekam situācijā, kur izstādē kādam latviešu uzņēmumam, kas ar konkrēto nosaukumu darbojies jau gadiem, liek no stenda noņemt logo, jo tas pārkāpj preču zīmes aizsardzību konkrētajā valstī. Mēs kā mazie uzņēmēji domājam, ka nevienu neaiztiekam un netraucējam, bet tur, kur satiekamies ar korporatīvu pārvaldi, personīgajai nostājai nav nozīmes, visu izšķir likums.