Ilustrācija — Kirils Kirasirovs

Publiskoti tie darbi, kas tikuši otrajā kārtā Latvijas Dizaina gada balvas 2023 ziemas pieteikšanās sesijā. No saņemtajiem 66 pieteikumiem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzījusi 26 darbus. Darbu vērtēšana notika piecās kategorijās: produkti, pakalpojumi, komunikācija, vide un digitālie risinājumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts komunikācijas dizaina kategorijā — 23, kam sekoja vides dizaina kategorija ar 18 pieteikumiem un produktu dizaina kategorija ar 17 pieteikumiem.

Ziņas Fold 30. marts, 2023

Latvijas Dizaina gada balvai 2023 kopā tika iesniegti 159 darbi, kas ir līdz šim lielākais pieteikto darbu skaits augstākajam apbalvojumam dizaina jomā Latvijā. Pieteikšanās kārtība paredzēja iespēju darbu autoriem vai to pasūtītājiem darbus konkursam iesniegt divos periodos — rudenī un ziemā —, tā padarot ērtāku gan pieteikšanās procesu, gan strukturējot vērtēšanu. 2022. gada rudens pieteikšanās ilga no 11. oktobra līdz 15. novembrim un ziemas pieteikšanās — no 2023. gada 2. janvāra līdz 31. janvārim.

 

Visus iesniegtos darbus vērtēja atlases žūrija, kurā strādāja atzīti Latvijas dizaina profesionāļi — katrā kategorijā darbojās priekšsēdētājs un divi žūrijas locekļi. Kategoriju priekšsēdētāju pienākumus veica grafikas dizainere, «Madara Cosmetics» līdzdibinātāja Liene Drāzniece, produktu dizainere, zīmolu «Mammalampa» un «Detales» izveidotāja Ieva Kalēja, UX dizainere, «Printify» dizaina vadītāja Līga Lētiņa un arhitekte un urbāniste, Rīgas pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola. Kā atlases žūrijas locekļi darbojās Mareks Birznieks, Brigita Bula, Mārcis Miķelsons–Germs, Toms Mūrnieks, Agnese Narņicka, Una Rozenbauma un Sandijs Ruļuks.

 

Atlases žūrija spraigās diskusijās vērtēja iesniegtos darbus atbilstoši konkursa nolikumā definētajiem vērtēšanas kritērijiem, katram no tiem piešķirot no viena līdz desmit punktiem. Vērtēšanas kritēriji:

  • idejas oriģinalitāte un jaunrade,
  • problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam,
  • koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā,
  • funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums,
  • estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas,
  • ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums,
  • sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība.

Komunikācija

Komunikācijas dizaina kategorijā arī ziemas darbu iesniegšanā tika saņemts vislielākais pieteikumu skaits — 23 darbi, no kuriem otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja sešus. Liene Drāzniece, komunikācijas dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja, stāsta: «Pēc vienotiem kritērijiem vērtējām pieteikumus, kas aptvēra ļoti plašu spektru, tāpēc daudz tika diskutēts par konkrētā darba sociāli emocionālajiem aspektiem, tā nozīmi plašākā sabiedrības kontekstā kā arī aktualitāti ilgtermiņā. Priecēja pieteikto darbu diapazona paplašināšanās, salīdzinot ar rudenī iesniegtajiem darbiem, kuru klāsts papildināts ar albumu, fotogrāfiju kolekciju, pastkaršu, izglītojoša bukleta un arī animētās filmiņas dizainu «Suns Funs» pirmajai sērijai, kas būtu izceļama radošās komandas koprades pieejas aspektā.»

Komunikācijas dizaina kategorijas nominanti:

  • LMT kampaņa «Spēka vārdi». Darba autors — «Magic». Darba pasūtītājs — LMT.
  • Grāmata «Kuzņecova porcelāns. Zuzānu kolekcija». Satura, koncepcijas un tekstu autore — Marta Šuste, Zuzānu kolekcijas veidotājs — Jānis Zuzāns, redaktore — Lilita Vaingārdnere, dizains — Bruno Szenk, Ieva Jakuša. Darba pasūtītājs — mākslas centrs «Zuzeum».
  • Digitāls arhīvs «I Grew Up In the Blockhouse». Koncepcija, dizains un mājaslapa — Ieva Jakuša, video montāža — Emīls Mihailovs, pasākumi — Tīna Pētersone. Darbs tapis pēc autoru iniciatīvas ar VKKF un Nīderlandes Radošo industriju fonda finansiālu atbalstu.
  • Rīgas pilsētas vizuālā identitāte. Darba autors — «Overpriced». Darba pasūtītājs — Rīgas dome.
  • Rīgas patriotu mēneša komunikācijas kampaņa. Darba autori — Eva Abduļina, Jānis Klaučs, Dārta Apsīte. Darba pasūtītājs — Rīgas dome.
  • Animētās filmiņas «Suns Funs» pirmā sērija. Režija — Imanta Ziedoņa muzejs un dizaina studija «Overpriced», idejas autors — Imanta Ziedoņa muzeja fonds, tēla izveide, zīmola dizains — Elīza Grīnberga, Aigars Mamis, ilustratore — Elza Kārkliņa, animators — Zigfrīds Niklavičs, operators — Rolands Briedis, mūzikas autors — Renārs Kaupers, skaņu režisori — Mikael Landen un Rolands Briedis, scenārija autore — Agnese Vanaga, balss aktieri — Ance Strazda, Ernests Eihmanis. Darba pasūtītājs — Imanta Ziedoņa muzeja fonds.

Vide

Otra daudzus pieteikumus saņēmusī kategorija bija vides dizains. Tajā tika vērtēti 18 pieteikumi, no kuriem dalībai otrajā kārtā nominēti desmit darbi. Vides dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja Evelīna Ozola komentē: «Šoreiz vides dizaina kategorijā tikām pie gaidītās daudzveidības — izstādēm pievienojušies vairāki interjeri un arī ārtelpas projekti, kuros īpaši izceļams koprades aspekts un prasme ar minimālu ieguldījumu iegūt vērtīgas mācības visām iesaistītajām pusēm. Vairākos darbos autoru apņēmība izmantot apritīgus risinājumus aizvedusi interesantā estētiskā virzienā, kas citādi nebūtu sasniedzams. Interesanti, ka šajā pieteikšanās raundā vairāki darbi stāsta par fizisko vidi — zudušu, novērotu, distopisku — izmantojot atjautīgus vides veidošanas paņēmienus, tādējādi ļaujot skatītājiem ar visu ķermeni un maņām izjust autoru vēstījumu.»

Vides dizaina kategorijas nominanti:

  • Mācību klase dārzā «Jume». Darba autors un pasūtītājs — Cēsu Pluriversitāte.
  • Izstāde «Dekoloniālās ekoloģijas». Izstādes arhitektūra — «Gaiss», grafikas dizains — Aleksejs Muraško, kuratore — Ieva Astahovska. Darba pasūtītājs — Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.
  • Pop–up privātā restorāna pieredzes telpa «Venue 54». Darba autors — «Open AD» (Zane Tetere–Šulce un Beatrise Dzērve). Darba pasūtītājs — Inārs Bīrmanis.
  • Interjers «Saules aptiekas» zāļu pagatavošanas nodaļai. Darba autors — «Muud» (Dins Vecāns, Jurijs Kostirko, Raitis Štobe). Darba pasūtītājs — «Saules aptieka».
  • Mobils un transformējams pop–up stends «Flower Pharmacy». Darba autori — Jeļena Ozoliņa–Jeļisejeva, Elīna Ašurova–Bērziņa, Aliona Filipčenko. Darba pasūtītājs — «Inbloomlv».
  • Latvijas Bankas simtgades izstāde «Vērtību zīmes». Darba autori — Artūrs Analts, Inese Baranovska, Anna Pūtele, «YesWeCan». Darba pasūtītājs — Latvijas Banka.
  • Izstāde «Snīkeri eko x ego». Izstādes dizains — «Sampling» (Liene Jākobsone, Mantens Devrīnts, Luīza Stibe), grafikas dizains — Kirils Kirasirovs, kuratore — Elīna Sproģe, kuratoriālais atbalsts — Kristīne Liniņa, Kaspars Vanags, pētnieciskais atbalsts — Inga Vigdorčika, Mārtiņš Vesperis, Vineta Blitsone, izglītības programma — Ieva Laube, projekta vadība — Gerda Čevere–Veinberga. Darba pasūtītājs — Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs.
  • Ekspozīcija «Māja stāsta». Koncepcija un dizains — «DJA», tehnoloģijas un menedžments — «Solavi», izgatavošana un montāža — «Yes We Can», multimediji — «Putnu studija», programmēšana — «Overly». Darba pasūtītājs – Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.
  • Instalācija «Pilsētas kabata». Darba autori — studija «T13» (Kārlis Jaunromāns, Dārta Ādamsone), Lastādijas komanda. Darba pasūtītājs — «Free Riga» ar Rīgas domes atbalstu.
  • Izstāde «Telpa Nr. 13» ISSP Galerijā. Darba autori — Reinis Hofmanis, Aleksejs Beļeckis, Iveta Gabaliņa. Darba pasūtītājs — ISSP Galerija.

Produkti

Produktu dizaina kategorijā tika vērtēti 17 darbi, no kuriem seši iekļuvuši konkursa otrajā kārtā. «Iesniegtie darbi šoreiz pārsteidza ar augstu tehnoloģisko līmeni — gan produktu sarežģītību, gan attīstības stadiju. Vairākos pieteikumos vērojams, ka produktu dizainers savu darbu īstenojis lielākas komandas sastāvā — tā ir ļoti apsveicama un iepriekš retāk novērota tendence produktu dizaina jomā Latvijā. Šie darbi pacēla kopējo kvalitātes līmeni, tāpēc žūrija lēma uz nākamo kārtu virzīt tikai izcilākos darbus. Otra tendence — balvai tika pieteikti izglītojoši dizaina risinājumi bērniem. No tiem atzinīgi vērtējām darbus, kas ne tikai vizuāli atbilst auditorijai, bet spēj to ieinteresēt. Produktu interakciju ar bērniem pārbaudījām dzīvē un secinājām, ka tie bērnus neatstāj vienaldzīgus. Uzrunāt šo auditoriju ir liels izaicinājums laikmetā, kad izglītojošs piedāvājums bērniem ir ļoti plašs. Novēlējums nākamajiem konkursiem: vēlētos redzēt vairāk tradicionālāku dizaina risinājumu, kas definē mūsu valsti un laikmetu,» stāsta kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja Ieva Kalēja.

Produktu dizaina kategorijas nominanti:

  • Apģērba vienības «Monstri». Darba autors un pasūtītājs — Artis Štamgūts.
  • Militārais transportlīdzeklis «VR–1–FOX». Darba autors — Edijs Ļaksa. Darba pasūtītājs — «VR Cars».
  • «Aptolux» modulārie video gaismošanas paneļi «MP–1». Darba autors un pasūtītājs — «Aptolux».
  • Dizaina studija bērniem Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Darba autori — LNMM Izglītības un pieejamības daļa (Kristīne Šica, Elīna Bērziņa, Kortnija Māra Gurtlava) sadarbībā ar dizaineri Lāsmu Kondrāti un ilustratori Kristīni Martinovu. Darba pasūtītājs — Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
  • Mūzikas instruments «Motor Synth MKII». Darba autors un pasūtītājs — «Gamechanger Audio».
  • Izglītojoša galda spēle «Izglāb rokrakstu». Darba autori — Līga Rīga, Agrita Rinkeviča, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji. Darba pasūtītājs — Līga Rīga.

Digitālie risinājumi un pakalpojumi

Digitālo risinājumu kategorijā tika vērtēti seši darbi, bet pakalpojumu dizaina kategorijā — tikai divi. Atlases žūrija digitālo risinājumu kategorijā otrajā kārtā izvirzīja trīs darbus. Savukārt pakalpojumu dizaina kategorijā nākamajā kārtā tiek virzīts viens darbs. Šo rezultātu skaidro kategorijas žūrijas pārstāvis Mārcis Miķelsons–Germs: «Prieks redzēt iesniegto darbu dažādību digitālo risinājumu kategorijā. Īpaši vēlamies izcelt spēli «The Case of the Golden Idol», kas jau pamanīta un atzinīgi novērtēta gana piesātinātajā pasaules spēļu industrijā. Šis darbs ir brīnišķīgs piemērs, kā ne tikai atrast unikālu pieeju detektīvu spēlei, bet arī nostrādāt risinājumu līdz sīkākajai detaļai. Pakalpojumu dizainā pieteikumu bija mazāk, bet nelielo skaitu atsver gandarījums par iesniegtā darba «selfnamed.com» izcilību. Līdzīgi kā ar spēli «The Case of the Golden Idol», arī šeit ir saskatīta iespēja unikālam nišas pakalpojumam un atbilstoši idejai diezgan eleganti nostrādāts pakalpojuma lietotāja ceļš.»

Digitālo risinājumu kategorijas nominanti:

  • Finanšu lietotnes «Lielveikals» dizains. Darba autors — «UXDA». Darba pasūtītājs — «Goalry».
  • Video spēle «The Case of the Golden Idol». Darba autors un pasūtītājs — «Color Gray».
  • Digitāla spēle «Restauratori». Darba autors — Harijs Grundmanis. Darba pasūtītājs — «Tritone Studio».

Pakalpojumu dizaina kategorijas nominanti:

  • Pašapkalpošanās vietne «selfnamed.com». Darba autori — «Cosmetics Nord» (produktu vadības komandas vadītāja — Anete Vabule, digitālā produkta vadītājs — Kristaps Birmanis, vadošais dizainers — Arturs Hmeļovs, tehniskā dizainere — Linda Pretkalniņa). Darba pasūtītājs — «Cosmetics Nord».

 

Dalībai Latvijas Dizaina gada balvas 2023 konkursa otrajā kārtā kopā izvirzīti 59 darbi. Pilns nominantu saraksts ir pieejams konkursa vietnē. Konkursa otrā kārta norisināsies 2023. gada maijā, kad fināla žūrija vērtēs nominantus un izvirzīs finālistus. Fināla žūrija arī lems par katras kategorijas uzvarētāju un Latvijas Dizaina gada balvas Grand prix ieguvēju. Konkursa otrā kārta noslēgsies ar Dizaina gada balvas apbalvošanas ceremoniju 2023. gada 2. jūnijā. Fināla žūrija sastāvēs no sešiem žūrijas locekļiem. Līdzās Latvijas pārstāvjiem darbus vērtēs arī trīs ārvalstu profesionāļi, kuri pārstāv dažādas dizaina jomas. Žūrijas sastāvs tiks publiski izziņots konkursa mājaslapā.

 

Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību.

 

Latvijas Dizaina centrs ir Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.