Līdz 11. jūnijam desmit Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās skatāms Rīgas Fotogrāfijas biennāles programmas «Next 2023» ārtelpas projekts — ukraiņu mākslinieces Jeļenas Subačas (Elena Subach) darbu sērija «Vecmāmiņas uz debesu malas».
Foto sērija «Vecmāmiņas uz debesu malas» tapusi divu gadu garumā un vēsta par vecākās paaudzes sieviņām Rietumukrainā. Sākotnēji iecerēts kā lirisks veltījums un aicinājums atbalstīt tuviniekus, projekts kara laikā ieguvis skumjāku skanējumu, vēl asāk liekot apzināties savstarpēja atbalsta nepārvērtējamo nozīmi.
Fotografējot līksmās reliģisko svētku dalībnieces Ļvivā, Jeļena Subača aizrāvās ar viņu tērpu krāsu un faktūru kombinācijām. Vietējos tirgos iegādātā lētā ķīniešu prece viņu garderobē papildināta ar lokāli autentiskām galvassegām — mežģīņu un ziedu ornamentu lakatiem. Vērojot un dokumentējot košo tērpu valkātājas, fotogrāfe apjauta, ka runa ir par savdabīgu subkultūru ar savu kanonu un rituāliem. Apģērbs kā sociālās komunikācijas forma vieno šīs sievietes, kas arvien ievēro jaunības dienu tradīciju ar savu izskatu pretoties nabadzībai, kas valdīja pēc Otrā pasaules kara, un padomju laika pelēcībai. Tagad viņām atkal jāpiedzīvo kara posts, un atkal to palīdz pārvarēt nesatricināmā ticība un cerība par labāku dzīvi pēc nāves. Viņu maciņos kopā ar ģimenes locekļu fotogrāfijām glabājas Jēzus un Marijas attēli, viņas ir starp mums, tomēr tikai daļēji, jo apziņā jau gaida brīdi, kad izies ārpus dzīves robežām un nokļūs pie Debesu vārtiem.
Ar mīlestību noraugoties šajā dzīvesstilā, turklāt pieredzējusi arī atvadas no savas mīļās vecmammas, Jeļena Subača divu gadu laikā uzņemtās fotogrāfijas sakārtojusi ciklā «Vecmāmiņas uz debesu malas». Aiz spilgtajām vizuālajām liecībām tajā atklājas stāsts, kas liek domāt dziļāk un plašāk, liek pārdomāt savas attiecības ar mūža nogali sasniegušajiem līdzcilvēkiem, kuri ne vienā vien valstī ir kļuvuši par sabiedrības neaizsargātāko daļu un nereti jūtas kā nasta arī saviem tuviniekiem. Māksliniece atzīst: «Mūs no mūsu vecmāmiņām šķir nevis divas paaudzes, bet bezdibenis.»
Jeļena Subača (1980) ir ukraiņu vizuālā māksliniece un fotogrāfe. Pirms pievēršanās fotogrāfijai viņa studējusi ekonomiku, un pie sava unikālā skatījuma uz Ukrainas vizuālo kultūru nonākusi pašmācības ceļā. Savā radošajā praksē Jeļena apšauba reliģiju, tradīcijas, vēstures konstruēšanu un padomju koloniālās pagātnes sekas. Vēlme likt lietā māksliniecisku skatījumu, lai parādītu Ukrainas bagātīgo kultūras mantojumu, ir jaušama visā, ko Jeļena iemūžina.
Izstādes karte pieejama Rīgas Fotogrāfijas biennāles mājaslapā.
Projekta norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, «Rixwell Hotels», tipogrāfija «Adverts», «Arterritory.com», «Echo Gone Wrong», «Noba.ac» un «Blok».
Viedokļi