Šonedēļ Rīgu pieskandina viens no gaidītākajiem šī gada notikumiem — XXVII Vispārējie Dziesmu un XVII Deju svētki. Šī svētku reize ir īpaša, jo Dziesmu svētki svin savu 150 gadu jubileju. Tam par godu dizaina studija «Kid» radījusi vizuālo identitāti, kas tiecas atgriezties pie šīs tradīcijas sākotnes — patiesām emocijām, kas mostas katrā svētku dalībniekā.
Dizaina studija «Kid» pagājušā gada rudenī uzvarēja Latvijas Nacionālā kultūras centra izsludinātajā konkursā par XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku vizuālās identitātes izstrādi, piedāvājot ideju, kas svētku grafiskās identitātes pamatā savieno pretpolus — tradīciju bagātību, kas krājusies 150 gadus, un drosmi veidot jaunu sākumu, saglabājot svētku kodolu un kopā sajūtot emocijas gluži kā pirmajos Dziesmu svētkos.
Kopš 1873. gada, kad svētkos piedalījās 1000 dziedātāji, Dziesmu svētki izauguši par plašu kustību — šogad tajos piedalīties ap 40 000 dalībnieku, un šim notikumam gatavojas vairāk nekā 1600 kolektīvu Latvijā un vairāk nekā 100 ārvalstīs. Nešaubīgi, ka šī tradīcija devusi milzu ieguldījumu gan Latvijas nacionālās identitātes veidošanā, gan motivējusi neskaitāmus cilvēkus dziedāt un dejot.
Kā atzīmē «Kid», svētku pamatu veido katrs dalībnieks individuāli, tāpēc, izstrādājot vizuālās identitātes koncepciju, komanda aptaujājusi aptuveni 200 sev pazīstamus dalībniekus, lai noskaidrotu, kur sākusies viņu saikne ar Dziesmu un deju svētkiem, kādēļ viņiem tie ir nozīmīgi un kādas asociācijas raisa. Lai gan katram ir savs iemesls, kādēļ dziedāt, dejot un ņemt dalību lielajā notikumā, vienojošais pamats ir kopā būšana un jušana, četrdesmit tūkstošiem personīgo stāstu savienojoties vienā veselumā.
Svētku vizuālās identitātes kopumu veido trīs galvenās daļas — 150. gadskārtas monogramma, svētku nosaukuma vārdzīme, kā arī vēstījumu papildinoši grafiskie elementi un kompozīcijas sistēmas. Monogrammu veido vairākas ģeometriskas formas, kas katra apzīmē kādu vērtību, savijoties dziesmu kamolā: aplis simbolizē kopības spēku, ciklu un bezgalīgu kustību; vienādmalu rombs patapināts no Saules zīmes un norāda uz gadskārtām, tas arī atgādina Mežaparka Lielās estrādes vairogus, kas veidoti kā sidraba birzs lapiņas; grauds monogrammā apzīmē dzīvību, visa sākumu un turpinājumu.
Dziesmu svētku nosaukuma burtveidols «TT Frantz B» izvēlēts, tā proporcijām sasaucoties ar svētku dalībnieku stalto stāju. Vārdzīmes kompozīcijā var saskatīt gan kora dziedātāju uznācienu Lielajā estrādē, gan dejotāju ritmisko plūdumu. Identitātes būtiska sastāvdaļa ir komunikācijā izmantotie grafiskie elementi — līnijas, kas veido dažādus ritmus, simbolizējot kopā sanākšanu un kopīgas emocijas. Identitātes pamatā ir izmantots gaišs tonis, kas apzīmē graudu — visa sākumu un tīru domu. Bēšo krāsu papildina akcenti — Mežaparkam raksturīgais zaļais, Baltijas piekrastes smilts brūnais, saules silti dzeltenais, tautastērpos ievītais magoņu sārtais, pelnu pelēkzilais un Daugavas dzelmes zilais tonis.
Autori: dizains — Maija Rozenfelde, Nauris Jostsons, Jānis Kozinda, projekta vadība — Sallija Zute un Arnis Artemovičs, ārējās komunikācijas vizuālo materiālu dizainers — Jānis Birznieks, fotogrāfi — Jānis Romanovskis un Nauris Jostsons, lielās balvas metālmākslinieks — Modris Svilāns.
Viedokļi