Pieminekļu valdes Etnogrāfiskās ekspedīcijas dalībnieki Ksavers Andermanis un Viktoriana Zosts pie Snēpeles muižas (1929). Foto — Pēteris Sērmūkslis, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Atzīmējot Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības sistēmas izveidošanas simtgadi, no 25. septembra līdz 1. decembrim Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma izstāde «Arhitektam, etnogrāfam un Cēsu muzeju direktoram Ksaveram Andermanim — 125». Izstādes atklāšana notiks 25. septembrī plkst. 15.00 ar izstādes kuratora Tāļa Pumpuriņa lekciju. Ieeja — bez maksas.

Ziņas Fold 22. septembris, 2023

Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības sistēma šogad svin 100 gadus — 1923. gadā tika pieņemts Likums par pieminekļu aizsardzību un nodibināta Pieminekļu valde. Šodien kultūras pieminekļu aizsardzības misiju nodrošina Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kas šogad atzīmē 35 gadus kopš izveidošanas.

 

Pieminekļu valdes jubileja ir reize, lai pieminētu ne tikai nozares vadošos darbiniekus, bet atcerētos arī tos, kas ikdienā veica mazāk redzamus darbus. Viens no tādiem ir Ksavers Andermanis, kurš Pieminekļu valdē sāka strādāt tās pirmajā darbības gadā un bija saistīts ar organizāciju turpmākos divdesmit gadus. Izstāde ieskicē viņa dzīves gājumu un Latvijas pagātnes izpētē un popularizēšanā paveikto. 2022. gada decembrī apritēja 125 gadi kopš Ksavera Andermaņa (1897–1974) dzimšanas.

Andermanis no 1908. līdz 1917. gadam mācījās Pēterpils evaņģēliski luteriskajā Sv. Katrīnas draudzes skolā, 1918. gadā iestājās Baltijas Tehniskajā augstskolā Rīgā, bet 1920. gadā — Latvijas Augstskolas Arhitektūras fakultātē. Dažādu apstākļu dēļ viņš bija «mūžīgais students», kurš arhitektūru studēja līdz pat 1940. gadam, kad izņēma augstskolā iesniegtos dokumentus. Lai gan Andermanis arhitektūras studijas nepabeidza, viss viņa darba mūžs Latvijā bija saistīts ar tautas celtniecības materiālu vākšanu, pētīšanu un popularizēšanu — jomu, kurā bija nepieciešamas arhitekta zināšanas un pieredze.

 

20. gs. 20. gados līdztekus arhitektūras studijām Ksavers Andermanis piedalījās Pieminekļu valdes etnogrāfiskajās ekspedīcijās. Viņš bija darbinieks gan Pieminekļu valdē, gan Latvijas Vēsturiskajā muzejā, kā arī strādāja 1924. gadā dibinātā Brīvdabas muzeja izveides darbos. Aktīvs lektors un publicists tautas celtniecības un etnogrāfijas jautājumos. 1937. gadā Andermanis kļuva par Cēsu muzeja direktoru. Viņa laikā muzejs tika papildināts ar daudziem nozīmīgiem eksponātiem, tika arī aizsākts materiālu komplektēšanas darbs, rīkojot muzeja ekspedīcijas. Andermaņa darbu pārtrauca padomju okupācija 1940. gadā. 1941. gada martā viņu atbrīvoja no darba Cēsu muzejā, un viņš ar sievu repatriējās uz Vāciju.

 

Izstāde «Arhitektam, etnogrāfam un Cēsu muzeju direktoram Ksaveram Andermanim — 125» Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma no 25. septembra līdz 1. decembrim. Izstādi sagatavojis Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, tās autori — Vija Rozentāle un Tālis Pumpuriņš.