Ilustrācija — Kirils Kirasirovs

Publiskoti darbi, kas tikuši otrajā kārtā Latvijas Dizaina gada balvas 2024 ziemas pieteikšanās sesijā. No saņemtajiem 65 pieteikumiem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzījusi 27 darbus. Darbu vērtēšana notika piecās kategorijās: produkti, pakalpojumi, komunikācija, vide un digitālie risinājumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts vides dizaina kategorijā — 22, un cieši sekoja komunikācijas un produktu dizaina kategorijas ar 19 pieteikumiem katrā.

Ziņas Fold 29. aprīlis, 2024

Visus Latvijas Dizaina Gada balvai (LDGB) 2024 iesniegtos darbus vērtēja atlases žūrija, kurā strādāja atzīti Latvijas dizaina profesionāļi — katrā kategorijā darbojās priekšsēdētājs un divi žūrijas locekļi. Kategoriju priekšsēdētāju pienākumus veica biroja «Brigita Bula arhitekti» vadošā arhitekte Brigita Bula, dizainers un uzņēmējs Edgars Zvirgzdiņš, grafikas dizainers Kirils Kirasirovs un uzņēmuma «Cube» UX dizaina nodaļas vadītājs un partneris Mārcis Miķelsons–Germs. Kā atlases žūrijas locekļi darbojās LDGB 2023 produktu dizaina kategorijas balvu ieguvušā militārā transportlīdzekļa «VR–1–FOX» dizaina autors Edijs Ļaksa; radošā direktore Dārta Apsīte; modes un interjera dizainere Baiba Ripa; uzņēmēja dizaina jomā un kustības «Riga TechGirls» vadītāja Anna Andersone; projektēšanas biroja «DJA» arhitekts un vadītājs Didzis Jaunzems.

 

Atlases žūrija darbus vērtēja atbilstoši konkursa nolikumā definētajiem vērtēšanas kritērijiem:

  • idejas oriģinalitāte un jaunrade,
  • problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam,
  • koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā,
  • funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums,
  • estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas,
  • ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums,
  • sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība.

Vide

Vides dizaina kategorijā tika vērtēts visvairāk darbu — 22 —, no kuriem septiņi iekļuvuši konkursa otrajā kārtā. Vides dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja Brigita Bula komentē: «Vides kategorijā iesniegtie darbi stipri variēja gan savā lielumā, gan attieksmē pret uzstādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Ja nelieliem mazbudžeta darbiem par aktuālām sociālām tēmām, kas būtībā nodrošina mūsu ikdienas vajadzību pēc kvalitatīvi pasniegtas un saprotamas dizaina informācijas, varam piedot dažas nepilnības, tad tādas nevaram pieļaut liela apjoma valsts finansētos darbos, kur īpaši svarīgs atvērts process, apmeklētāju pieredze, iekļaušana un citu sabiedrības vajadzību ievērtēšana, kas iet roku rokā ar nevainojamu estētiku. Tāpēc, abstrahējoties no lieluma, svarīguma, pretendentu darba emocionālās un saturiskās slodzes spiediena, žūrija priekšplānā lika iekļaušanu un lietotāju pieredzi, darbu sociālo atbildību, progresīvu pieeju un priekšstatu graušanu uzdevumu risināšanā, ilgtspēju arī kā idejisko nospiedumu, spēju rādīt piemēru un estētiku.»

Vides dizaina kategorijas nominanti

  • Apmeklētāju ceļojuma un telpas dizaina izstrāde «Ra–drošā telpa». Darba autori — «Magic», «Kid Design». Darba pasūtītājs — «Centrs Dardedze».
  • Valmieras teātra pagaidu telpas «Kurtuve» industriālā mantojuma pielāgošanas un rekonstrukcijas projekts. Darba autori — Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons, Renāte Karjavčenko, «Sudraba Arhitektūra». Darba pasūtītājs — Valmieras novada pašvaldība / Valmieras teātris.
  • Programma bērniem Ziedoņa muzejā. Darba autori — «Overpriced», «Gateris Works», Ziedoņa muzejs. Darba pasūtītājs — Ziedoņa muzejs.
  • Ekspozīcija «DIZAINēšana». Darba autors un pasūtītājs — MIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola.
  • Rīgas pils Kapelas jauno logu konstrukcija un dizains. Darba autori — Reinis Liepiņš / Ainars Plankajs / Artis Nīmanis / «Sudraba Arhitektūra»/ «An Angel» / «Mark Arhitekti» / Pilnsabiedrība «Rīgas Pils Kastelas projekts» / «Uppe», Aldis Cimmermanis. Darba pasūtītājs — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
  • Multimediāla instalācija «Noturēties virs ūdens». Darba autore — Karīna Vītiņa. Darba pasūtītājs — Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls.
  • Ekspozīcija «Skudra». Darba autors — SIA «Aģentūra Raugs». Darba pasūtītājs — Latvijas Nacionālais dabas muzejs.

Produkti

Produktu dizaina kategorijā ziemas darbu iesniegšanā tika saņemti 19 darbi, no kuriem otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja astoņus. «Esam pateicīgi visiem darbu iesniedzējiem, kuru darbu kopums uzskatāmi parāda produktu dizaina nozares lielo aptvērumu un dažādību. No inovatīva sporta inventāra līdz folkloras un brutālisma iedvesmotai mēbeļu līnijai — ziemas pieteikuma darbi iepazīstina ar produktu dizaina nozares plašumiem, kur Latvijas ražotāji izceļas ar augstu produktu kvalitāti,» stāsta kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētājs Edgars Zvirgzdiņš.

Produktu dizaina kategorijas nominanti

  • «M–Arts» dizaina velosēdeklītis bērniem. Darba autors un pasūtītājs — Marts Erdmanis.
  • Betona lampu «Sowa Stone» dizains. Darba autors — «Sowa Stone». Darba pasūtītājs — Dainis Sovinskis.
  • «Gateris Works» mēbeļu kolekcija. Darba autors un pasūtītājs — «Gateris Works».
  • SUP airdēlis «EO Nebula». Darba autors un pasūtītājs — «EO SUP».
  • SUP airis «EO Fortis». Darba autors un pasūtītājs — «EO SUP».
  • Elektroskūteris «Bee Electric». Darba autors un pasūtītājs — Aldis Kalniņš.
  • Atpūtas krēsls «Nest». Darba autors un pasūtītājs — Aldis Circenis.
  • Kāpelēšanas kubs — mājiņa bērniem «Cubitri». Darba autors un pasūtītājs — SIA «Snores», zīmols «Ette Tete».

Komunikācija

Otra 19 pieteikumus saņēmusī kategorija bija komunikācijas dizains. Arī tajā dalībai otrajā kārtā nominēti astoņi darbi. Kirils Kirasirovs, komunikācijas dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētājs, stāsta: «Par tālāk virzāmiem esam izvēlējušies astoņus ziemas atlases kārtas darbus. Līdzās vizuālajām identitātēm, komunikācijas kampaņām un drukāto izdevumu dizainiem bija jauks pārsteigums ieraudzīt arī neierastāku žanru mūsu kategorijā, animācijas filmu. Paldies dizaineriem par lieliski paveiktajiem darbiem, un patīkami satraukti gaidām konkursa fināla rezultātus.»

Komunikācijas dizaina kategorijas nominanti

  • «RIGA IFF 2022» vizuālā identitāte. Darba autori — Dans Jirgensons un Marta Folkmane. Darba pasūtītājs — Rīgas Starptautiskais kino festivāls.
  • «RIGA IFF 2023» vizuālā identitāte. Darba autori — Dans Jirgensons un Marta Folkmane. Darba pasūtītājs — Rīgas Starptautiskais kino festivāls.
  • Izglītojoša animācijas filma «Suns Funs un mūsu Latvija». Darba autori — Ziedoņa muzejs, dizaina studija «Overpriced», Elza Kārkliņa, Aigars Mamis, Zigfrīds Niklavičs, Agnese Vanaga, Jānis Holšteins–Upmanis, Krists Krūskops, Rolands Briedis. Darba pasūtītājs — Ziedoņa muzejs.
  • Valsts svētku komunikācijas kampaņa Rīgā. Darba autori — Kristiāna Marija Sproģe, Dārta Apsīte, Dārta Sakārne. Darba pasūtītājs — Rīgas dome.
  • «Articul» zīmola vizuālās identitātes izstrāde. Darba autori — Dizaina studija «Overpriced» (Jānis Klaučs, Elīza Grīnberga), «Articul» komanda (Bruno Vāvers, Aldis Circenis). Darba pasūtītājs — «Articul».
  • Grāmata «Kad karš kļūst personisks». Darba autors — Gatis Šulcs. Darba pasūtītājs — Juris Alberts Ulmanis.
  • Semjona Haņina dzejas krājums «divas otrās». Darba autori — Estere Betija Grāvere, Semjons Haņins. Darba pasūtītājs — Izdevniecība «Orbīta».
  • Grāmata «LATVIAAA. Pasaules kauss basketbolā 2023». Darba autori — Mikus Kļaviņš, Madara Krieviņa. Darba pasūtītājs — SIA «Consulto».

Pakalpojumi un digitālie risinājumi

Digitālo risinājumu kategorijā tika vērtēti trīs darbi, no kuriem dalībai nākamajā kārtā žūrija tālāk virzīja divus. Savukārt pakalpojumu dizaina kategorijā tika iesniegti divi darbi — abi piedalīsies arī nākamajā konkursa kārtā.

Pakalpojumu dizaina kategorijas nominanti

  • Ziedojumu platforma Ukrainas atbalstam «Stopify». Darba autori pēc brīvprātīgas iniciatīvas — Māris Upenieks, Mārcis Miķelsons–Germs, Miks Miķelsons.
  • Venēcijas biennāles 18. arhitektūras izstādei radītā Latvijas paviljona «T/C Latvija» ekspozīcija. Komisārs — Jānis Dripe, Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Dizaina komanda — Ernests Cerbulis, Ints Menģelis, Toms Kampars, Karola Rubene. Kurators — Uldis Jaunzems–Pētersons. Komunikācija — Kalvis Kidals. Projekta vadītāja — Austra Bērziņa. Produkcija un palīdzība — Mārcis Benužs, Solvita Bernande, Reinis Lansmanis, Markuss Brieze, Jūlija Lazdiņa, Katrīna Mediniece, Kristaps Deičs, Krists Ernstsons, Caterina Coroneo. Skaņa — Andris Strazds. Sadarbības partneri — «DEI Arh», «Rimi», «Smilga», «Magnum NT». Darba pasūtītājs — Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Digitālo risinājumu kategorijas nominanti

  • Ziedojumu platformas «Stopify» risinājums. Darba autori pēc brīvprātīgas iniciatīvas — Māris Upenieks, Mārcis Miķelsons–Germs, Miks Miķelsons.
  • Lietotne «The Dematerialised LTD (DMAT)». Darba autori — «The Dematerialised» LTD komanda. UX/UI vadīja Latvijā dzimusī dizainere un māksliniece Irina Špičaka. Darba pasūtītājs — «The Dematerialised» LTD.

 

Turpmāk FOLD iepazīstinās lasītājus ar Latvijas Dizaina gada balvas 2024 ziemas nominantiem tuvāk, atsevišķi aplūkojot konkursa kategorijas.

 

Dalībai Latvijas Dizaina gada balvas 2024 konkursa otrajā kārtā kopā izvirzīti 58 darbi. Pilns nominantu saraksts ir pieejams LDGB mājaslapā. Konkursa otrā kārta norisināsies 2024. gada maijā, kad fināla žūrija vērtēs nominantus un izvirzīs finālistus. Fināla žūrija arī lems par katras kategorijas uzvarētāju un Latvijas Dizaina gada balvas Grand prix ieguvēju. Konkursa otrā kārta noslēgsies ar Dizaina gada balvas apbalvošanas ceremoniju 24. maijā Rīgas cirkā.

 

Latvijas Dizaina gada balva ir nacionālas nozīmes apbalvojums dizainā ar mērķis ir apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilāko sniegumu, sekmēt Latvijā radītā dizaina izmantošanu un Latvijas dizaina nozares attīstību, saikni ar citām nozarēm un izaugsmi ilgtermiņā. Apbalvojums ar Kultūras ministrijas atbalstu dibināts 2017. gadā. Līdz 2025. gada maijam to organizē Latvijas Dizaina centrs — Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.