ISSP Skolas 1. kursa studenti no 21. līdz 30. maijam rīko performatīvu foto izstādi «Pielaiko laulību», kuras laikā Rīgā, Avotu ielā 34 visiem interesentiem būs iespēja «pielaikot laulību», fotografējoties tradicionālajā laulības simbolā — baltajā kāzu kleitā.
«Izstādes norises vieta nav izvēlēta nejauši. Avotu iela jau gadu desmitiem ir kāzu kleitu salonu meka. Ceram, ka fotogrāfiju koprades procesā un sadarbības procesā starp fotogrāfiem un apmeklētājiem gūsim dažādas pieredzes un emocijas par mūžīgi aktuālo laulību tēmu, kas ir ļoti dziļa un daudzslāņaina. Šis būs radošs, izzinošs un vienlaikus, iespējams, arī dziedniecisks process, kā rezultātā tapušās fotogrāfijas kalpos kā mūsu pašu ilūziju un sapņu dekonstrukcija,» uzsver performances iniciatori, ISSP studenti.
Laulību loma cilvēka dzīvē ir aktuāls jautājums, kas pētīts, apspriests un analizēts visos laikos. Antropoloģe Geila Rubina vēl 1974. gadā laulības institūcijas izcelsmi un pirmsākumu traktējusi kā vīriešu tirdzniecību ar sievietēm, lai gūtu labumu — ietekmi, titulu, mantu un seksu. Sieviešu tiesības laulībā bijušas ievērojami mazākas nekā vīriešu, kā arī tikusi apspiesta sieviešu seksualitāte[1]. Sabiedrībai attīstoties, laulību būtība ir modificējusies, tomēr atsevišķas tradīcijas, piemēram, tas, ka tēvs ved līgavu pie altāra, lai atdotu nākamajam vīram, liek aizdomāties par šī žesta dziļāko jēgu.
Vēlāk sabiedrība piedzīvojusi laulību romantizēšanu — teju katras meitenes sapnis gadu simtiem bijis uzvilkt balto līgavas kleitu un apprecēties ar sapņu princi. Kamēr pasakas un filmas kopš bērnības mums stāstījušas, ka laimīgās beigas ir kāzas un tad visi «dzīvo ilgi un laimīgi», tikmēr realitāte bieži izrādījusies atšķirīga. Daudzi jutušies nelaimīgi un nepilnvērtīgi, ja šo stereotipisko sapni, laulības, nav izdevies realizēt, vēl vairāk — viņi saskārušies pat ar sabiedrības nosodījumu un izstumtības sajūtu.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem Latvijā 1941. gadā tika noslēgtas 23 467 laulības, 1981. gadā — 24 767 laulības, bet 2022. gadā — 11 848 laulības, no kurām gandrīz puse — 5407 — tika šķirtas. Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā reģistrētas vien 10 762 laulības, savukārt 2024. gada pirmajos mēnešos to ir par 28,9% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Performances laikā fotogrāfi meklēs atbildi uz jautājumu — ko laulība nozīmē šodien? Uz performatīvo izstādi aicināti visu vecumu un dzimumu intresenti, kas vēlas piedalīties performancē un iejusties modeļu lomā. Varbūt kāds, kam laulība palikusi nepiepildīts sapnis, uzvelkot kāzu tērpu, dziedinās savu sirdi. Kādam citam, iespējams, tā būs iespēja vēlreiz izdzīvot skaistās pagātnes atmiņas. Savukārt cits vienkārši tiks pie interesantas fotogrāfijas, sola ISSP fotogrāfi. Lai piedalītos fotosesijā, interesenti aicināti iepriekš pieteikties.
Uz izstādi laipni gaidīti arī tie, kuri vēlas iejusties izstādes apmeklētāju lomā un apskatīt darbus, reizē esot klātesoši performatīvajam procesam izstādē. Performances laikā tapušās fotogrāfijas tiks katru dienu izstādītas, papildinātas un veidos izstādi, kas būs apskatāma apmeklētājiem katru dienu. Izstāde Rīgā, Avotu ielā 34 būs apskatāma no 21. līdz 30. maijam darbadienās plkst. 16.00–20.00, sestdienās un svētdienās plkst. 12.00–20.00, izņemot 27. maiju, kad izstāde būs slēgta.
Performancē fotogrāfēs: Agnese Upmale, Agnija Grīnberga, Aija Vītoliņa, Ainārs Ščipčinskis, Annija Mangale, Bruno Vāvers, Dāvis Šķēle, Elizabete Anna Jākobsone, Elza Gaitniece, Inga Bitere, Jevgēnija Frolova, Karīna Šumkova, Liene Ieviņa, Līva Arnava, Maija Sjomkāne, Niklāvs Kadiķis, Rūta Jēkabsone, Signe Reinholde–Āboliņa. Izstādes kuratore — Iveta Gabaliņa.
ISSP Skola ir 2011. gadā biedrības ISSP izveidota izglītības platforma Latvijas fotogrāfiem un fotogrāfijas interesentiem. Tā piedāvā mūsdienīgu, atvērtu, radošu un kritisku vidi, kurā dalībnieki attīsta savu individuālo pieeju fotogrāfijā. ISSP Skolas divu gadu programma «Attīstot fotogrāfijas valodu» ir vadošā praksē balstītā laikmetīgās fotogrāfijas izglītības programma Latvijā. Tā jau vairāk nekā 12 gadus piedāvā visaptverošu ieskatu laikmetīgās fotogrāfijas norisēs Latvijas un pasaules kontekstā, sniedzot studentiem priekšstatu par fotogrāfijas medija daudzveidīgajām iespējām un ļaujot katram dalībniekam apzināti izvēlēties un izkopt savu individuālo ceļu fotogrāfijā.
Atsauces:
[1] Geila Rubina, «Tirdzniecība ar sievietēm: piezīmes par dzimuma politekomonomiju» , 1974.
Viedokļi