Vēl līdz 28. februārim Latvijas Mākslinieku savienības galerijā Rīgā skatāma fotogrāfu Andreja Strokina un Jadžimas Cukasas (Yajima Tsukasa) kopizstāde «Elpa. Дихання. Suum», kurā iemūžināti karā izdzīvojušo sieviešu portreti. Tie veido dialogu starp korejiešu sieviešu pieredzi, kuras tika pakļautas militārai seksuālai verdzībai Japānas iebrukuma laikā 1930.–1945. gadā (pazīstamas arī kā «komforta sievietes»), un Ukrainas sieviešu pašreizējo pieredzi, stājoties pretī Krievijas iebrukumam.
Izstādes nosaukums «Elpa. Дихання. Suum» apvieno vārdu «elpa» latviešu, korejiešu un ukraiņu valodās. Korejā dzīvojošā mākslinieka Jadžimas Cukasas un latviešu mākslinieka Andreja Strokina kopīgajā izstādē līdzās balss ierakstiem eksponēti desmit portreti, kuros redzamas korejietes, kas pārdzīvojušas «komforta sieviešu» sistēmu, un ukrainietes, kas piedzīvojušas Krievijas iebrukumu Ukrainā. Šīs liecības iemūžina un atspoguļo vienpadsmit sieviešu traumas un sāpes, cerības un sapņus, cīņu un apņēmību, izmisumu un optimismu. Izstāde atklāj šo sieviešu personisko un traumatisko dzīves pieredzi, veidojot paralēles laikā — 20. un 21. gadsimta sākumā — un telpā — Azijā un Eiropā. Vienlaikus izstāde atspoguļo to, ka sievietes joprojām tiek pakļautas kara šausmām un netiek aizsargātas no dzimumā balstītas vardarbības.
Kopš 2022. gada miljoniem sieviešu Ukrainā ir pārdzīvojušas Krievijas iebrukumu savā dzimtenē un atradušas patvērumu dažādās pasaules valstīs. Vairāki desmiti tūkstošu sieviešu ir atradušas savas jaunās mājas vai uzturēšanās vietu kara laikā Latvijā. Viņu vidū ir studentes, mātes, un dažādu jomu profesionāles. Viņām bija plāni un sapņi — iepazīt pasauli kopā ar mīļotajiem, veidot karjeru vai izbaudīt vienkāršas ikdienas dzīves prieku. Taču, sākoties gaisa uzlidojumiem un kara darbībai viņu dzimtenē, viss mainījās. Dzīve kļuva par cīņu par izdzīvošanu, un būt dzīvai kļuva par svētību, laikā, kad Eiropu skāra lielākais bruņotais konflikts kopš Otrā pasaules kara.
Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā, citā pasaules malā, parādījās termins «komforta sievietes». No 20. gadsimta 30. gadiem līdz Otrā pasaules kara beigām Japānas impērijas bruņotie spēki izveidoja, pārvaldīja un paplašināja militārās seksuālās verdzības sistēmu, kuras upures bija tūkstošiem sieviešu no dažādām valstīm, tostarp Korejas. Šis fakts ir viens no spilgtākajiem, kas parāda, ka sievietes un viņu ķermeņi bruņotos konfliktos bieži tiek izmantoti kā ierocis. Vārds «komforts» ir maldinošs, jo tas slēpj atkārtotas vardarbības, izvarošanas un necilvēcības tumsu. Šis jautājums bieži izraisa politiskus konfliktus starp Japānu un Koreju. Līdz šim upuri nav saņēmuši oficiālu atvainošanos, un ir palicis tikai neliels skaits izdzīvojušo sieviešu, kuras
joprojām cīnās par taisnīgumu.
Pēc kuratores Kendijas Čojas (Candy Choi) ierosinājuma Andrejs Strokins izstādei radījis Ukrainas sieviešu, kuras dzīvo Latvijā, portretus. Lai izceltu kontrastu starp laiku un telpu, viņa fotogrāfijas ir krāsainas. Portreti uzņemti Rīgas vietās, ko ukraiņu sievietes izjūt kā sev personīgi nozīmīgas. Būdamas pārvietotas tikai pēdējos pāris gadus, lielākā daļa no šīm sievietēm jūtas dezorientēta, «mājām» kļūstot par tālu un nesasniedzamu jēdzienu. Šī melanholijas, gribas un cerības sajūta ir iemūžināta Strokina emocionālajos darbos. Lai fotogrāfijās autentiski atspoguļotu sieviešu stāstus un emocijas, dažus mēnešus pirms portretu uzņemšanas ar viņām tika rīkotas privātas sarunas, klātesot izstādes veidotājiem. Šajās sarunās sievietes dalījās savā pieredzē Ukrainā, stāstīja par došanos uz Latviju, kā arī par savām cerībām, sapņiem un traumām.
Savukārt fotogrāfa Jadžimas Cukasas veidotie melnbaltie komforta sieviešu portreti veidoti sērijai «Aci pret aci» («Face to Face»), kas sākotnēji tika izstādīta Komforta sieviešu muzejā (Museum der Trostfrauen) Vācijā. No 2003. līdz 2006. gadam Cukasa dzīvoja mājā, kur mitinājās korejietes, kas pārcietušas «komforta sieviešu» sistēmas ciešanas. Portretu sēriju mākslinieks veidoja ar mērķi aktualizēt izdzīvojušo sieviešu pieredzi mūsdienās. «Seksualizēta vardarbība pret sievietēm kara vai konfliktu zonās notiek arī mūsdienās, nepārtraukti,» akcentē mākslinieks.
Izstāde «Elpa. Дихання. Suum» Latvijas Mākslinieku savienības galerijā 11. novembra krastmalā 35, Rīgā skatāma līdz 28. februārim. Savukārt 27. februāri plkst. 18.00, atzīmējot izstādes noslēgumu, galerijā notiks ukraiņu sieviešu vokālā ansambļa «Divchata» koncerts.
Izstādes kuratore ir Kendija Čoja, konsultante — Inete Ielīte. Izstādi veidojusi organizācija «Young Blood Initiative» sadarbībā ar Kristu Džoškunu un Džimenu Mendizabalu del Moralu (Jimena Mendizábal del Moral). Izstāde tapusi ar Korejas Padomes un Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla atbalstu.Izstādes kaligrāfiju veidojusi korejiešu kaligrāfe Lusija Čve (Lucia Choi).
Viedokļi