Attēls no Friča Langa filmas «M» (1931)

12. kinolektorija «Tas, ko Tu nedrīksti nezināt», kas šogad atzīmē desmito jubileju, filmu un lekciju izlase «Urbānās kino leģendas» šoreiz pētīs vairākus piemērus tam, kā tiek reprezentētas attiecības starp kino un pilsētu. Seansi notiks no 11. janvāra līdz 22. martam, un pirms katra no tiem ar stāstījumu uzstāsies gan kino, gan citu nozaru eksperti.

Sižeti Fold 6. janvāris, 2017

LKA Rīgas Kino muzeja un kinoteātra «Splendid Palace» kinolektorija «Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XII. Urbānās kino leģendas» programmā iekļautās filmas risina attiecības ar cilvēku un pilsētu atšķirīgā veidā. Vairākas no programmā iekļautajām filmām runā par Otrā Pasaules kara atstātajām sekām pilsētā, dažas no šīm filmām attēlo konkrētas, īstas pilsētas, savukārt daļa pievēršas abstraktām vidēm bez konkrētas ģeogrāfiskas piesaistes.

Kinolektorijs tiks atklāts 11. janvārī ar provokatīvā turku izcelsmes vācu režisora Fatiha Akina filmu «Debesu mala» («Auf der anderen Seite», 2007, Vācija/Turcija). Akins ieguvis atpazīstamību ar 2004. gada filmu «Pret sienu» («Gegen die Wand»), kas tika atzīta par tā gada labāko Eiropas filmu, savukārt tās režisors kļuva zināms kā kino autors, kas nebaidās apskatīt tādas neērtas tēmas kā imigrantu attiecības ar savu jauno mītnes zemi, identitātes problēmas un reliģija. Turku izcelsmes imigrantu dzīve Vācijā ir arī filmas «Debesu mala» sižeta galvenais motīvs. Šis meistarīgi savītais, neparasti sarežģītais stāsts nostata pretī vismaz divas dažādas pasaules, kā vecā un jaunā paaudze, īpaši iebraucēju vidū, taču tas netiek darīts, lai parādītu, ka saprašanās nav iespējama, gluži otrādi — cilvēcība uzvar pāri stereotipiem un seniem aizspriedumiem. Filmas «Debesu mala» darbība norisinās Brēmenē, Hamburgā un Stambulā, un šī filma 2007. gada Kannu kino festivālā Akinam sagādāja balvu par labāko scenāriju. Pirms filmas būs Ivara Austera, Latvijas Universitātes psiholoģijas profesora, lekcija, kas palīdzēs iedziļināties filmas dažādajos līmeņos.

Kinolektorijs ilgs līdz 22. martam, un programmu 25. janvārī turpinās Alēna Renē 1959. gada filma «Hirosima, mana mīla» («Hiroshima, mon amour») ar lektora sociālantropologa un pilsētpētnieka Viestura Celmiņa priekšlasījumu. Tai sekos Friča Langa «M» (1931) ar kino kritiķes Ditas Rietumas lekciju 8. februārī, Roberto Rosellīni «Vācija, nulles gads» («Germania anno zero», 1947) 22. februārī, lektors — kino teorētiķis Viktors Freibergs. Lektorija noslēdzošās filmas ir leģendārā Dzigas Vertova «Cilvēks ar kinokameru» («Chelovek s kinoapparatom», 1929), kas ar ievadošo kino teorētiķa, režisora Dāvja Sīmaņa lekciju tiks izrādīta 8. martā. Bet pēdējā kinolektorija filma 22. martā būs Andžeja Vajdas 1958. gada darbs «Pelni un dimants» («Popiół i diament») ar kino kritiķes Dairas Āboliņas lekciju.

Filmas tiks izrādītas kinoteātrī «Splendid Palace», to sākums — plkst. 19.00. Pilna kinolektorija programma atrodama LKA Rīgas Kino muzeja mājaslapā.