Endijs Bads. Foto — «Picture Agency»

Jau ceturto gadu Latvijā norisinājās konference «UX Riga», kas ir Baltijā lielākais lietotāju pieredzes dizaina pasākums un tiecas savest kopā dizaina, koda un uzņēmējdarbības profesionāļus. Šogad tā pulcēja 14 lektorus un 450 apmeklētājus, no kuriem teju puse bija ieradušies no ārvalstīm.

Sižeti Jeļena Solovjova 9. marts, 2017

Ideja par Baltijas mēroga UX pasākumu organizatoriem radusies 2013. gadā, kad Latvijas interaktīvā aģentūra «CUBE Systems» kopā ar Tallinas universitāti un uzņēmumu «UX Trinidad Consulting» Tallinā organizēja «World Usability Day». Gadu vēlāk, balstoties uz sabiedrības interesi un Rīgas izdevīgo atrašanās vietu, tika nolemts par reģiona  nozīmīgas UX konferences rīkošanu Latvijā. Pirmo reizi «UX Riga» pasākums norisinājās 2014. gadā, pulcējot 5 runātājus un 250 klausītājus. Ar katru nākamo konferenci dalībnieku un runātāju loks paplašinājās un prezentāciju tēmas kļuva daudzveidīgākas. Ja pirmajā gadā konferences saturs tika primāri veidots UX profesionāļu auditorijai, tad pēdējos gados dizains tiek aktīvi pētīts arī no uzņēmuma menedžmenta viedokļa puses. Dalībnieku vidū ir gan nozares profesionāļi — dizaineri, programmētāji un UX speciālisti, gan uzņēmumu menedžeri, vadītāji un īpašnieki. «Ticam, ka nevaram rīkot pasākumu tikai dizaineriem un programmētājiem, ja viņu vadītāji — produktu izstrādes menedžeri un uzņēmumu īpašnieki — nav informēti par nozares aktualitātēm un tajā notiekošajiem procesiem,» komentē «UX Riga» galvenā koordinatore Līga Lētiņa.

Dažādo mērķa grupu klātbūtne būtiski atšķir «UX Riga» no citām Eiropa UX konferencēm un vienlaikus ir viens no organizatoru lielākajiem izaicinājumiem. Sagatavot kvalitatīvu, auditorijai saistošu konferences saturu kļūst arvien sarežģītāk, taču Latvijā šāds formāts ir īpaši būtisks. Atbilstoši Latvijas Kultūras ministrijas sagatavotajam dokumentam «Latvijas Dizaina stratēģija 2016–2020», līdz 2020. gadam valstij ir jāspēj pilnībā izmantot dizaina inovatīvo potenciālu, lietojot dizainu kā stratēģisku instrumentu uzņēmējdarbības izaugsmē. Lai šo mērķi realizētu, sabiedrība ir aktīvi jāizglīto par dizaina daudzveidīgo klātbūtni gan privātajā, gan publiskajā sektorā, un šajā ziņā konference «UX Riga» nodrošina kvalitatīvu informācijas apmaiņas platformu. «Baltijas reģionā dizaina domāšanas integrācija uzņēmuma menedžmentā ir ļoti būtiska. Esam mazas valstis, kur daudzi uzņēmumi piedāvā līdzīga veida pakalpojumus, cīnoties par daudz šaurāku klientu loku nekā tās kompānijas, kas darbojas kādā no lielajām pasaules valstīm. Kvalitatīva, uz reālām vajadzībām balstīta lietotāja pieredze nodrošina būtiskas priekšrocības un palīdz uzņēmumam būt konkurētspējīgam,» stāsta Līga.

Ap 60% šī gada «UX Riga» dalībnieku bija ar nozari tiešā veidā nesaistīti speciālisti. Konference nodrošināja veiksmīgu abu mērķa grupu mijiedarbību — vienota bija gan lekciju programma, gan meistarklašu piedāvājums. Biznesa menedžmenta vadītāji darbojās līdzās UX speciālistiem, veicinot iesaistīto pušu diskusiju un dalīšanos pieredzē.

Šī gada konferenci atklāja Endija Bada (Andy Budd, kompānijas «Clearleft» UX dizaineris un vadītājs) priekšlasījums, kas izcēlās ar strukturētu saturu, aizraujošu vizuālo materiālu un argumentētu autora viedokli. Pirmā uzstāšanās kļuva par veiksmīgu klātesošo auditoriju saskarsmes punktu — informācija bija vienlīdz saistoša gan UX dizaina speciālistiem, gan uzņēmumu vadītājiem. Tā uzsvēra dizaina priekšrocības mūsdienu uzņēmējdarbībā un uztveramā veidā skaidroja dizaina domāšanas būtību. Dizaina dalījums četros atšķirīgos līmeņos ļāva viegli izprast atšķirību starp vizuālām dizaina izpausmēm un dizaina domāšanu. Pirmais dizaina līmenis ir saistāms ar produkta izskatu, otrais iedziļinās lietotāja emocijās, trešais pēta lietotāja saskarsmi ar interaktīvu dizaina risinājumu, un ceturtais iekļauj dizaina projektu vienotā pakalpojuma sistēmā.

«Dizains ir komandas sporta veids,» uzsvēra Endijs Bads, atzīmējot, cik būtiska ir dizainera prasme ar dizainu saistītus jautājumus skaidrot cilvēkiem ārpus nozares speciālistu loka. Lai arī daudzi uzņēmumi uzskata, ka balsta savu darbību uz dizaina principiem, realitāte pierāda pretējo. Visbiežāk tiek algots viens dizaina speciālists, kurš strādā ar vairākiem desmitiem produktu vai pakalpojumu izstrādātājiem, un šāda statistika nav pietiekama inovatīvu risinājumu radīšanai. Attiecībai būtu jāsvārstās no viena līdz trim dizaina speciālistiem uz sešu programmētāju grupu.

Atšķirībā no Endija Bada prezentācijas satura, kas daudzējādā ziņā atgādināja lietošanas instrukciju vai metodisko materiālu, kompānijas «IBM» UX dizaineris Zoltans Kolins (Zoltan Kollin) uzstāšanos sāka ar apgalvojumu, ka dizaina definīcija ir bezjēdzīga. Viņaprāt, lietotāja pieredze nevar tikt izstrādāta, vadoties pēc vienas noteiktas metodes, un katram dizaina pieņēmumam ir virkne izņēmumu. Dizains ne vienmēr ir tik intuitīvs, organiski plūstošs un caurspīdīgi godīgs, kā tas būtu sagaidāms, ja dizainera darbība balstās uz jau gataviem priekšrakstiem. Kolina runa izcēlās ar spraigu valodu un lielisku piemēru lietojumu, un, lai arī uzstāšanās koncentrējās uz faktu apšaubīšanu, nevis alternatīva risinājuma piedāvāšanu, faktu kopums bija pietiekami krāšņs un interesants, lai ļautu klausītājam pašam izvēlēties — piekrist vai nepiekrist dzirdētajam.

Negaidīti ironiska izvērtās konferences noslēdzošā prezentācija Mihaela Tofarna (Michel Tofahrn), «Fjord Berlin» servisa dizainera izpildījumā. Uzstāšanās apraksts solīja definēt «inovāciju tendences, kas ietekmēs biznesu, patērētājus un sabiedrību», taču kā vienīgo aktualitāti Tofarns prezentēja viedokli, ka UX dizains ir miris. Šāda, uz subjektīviem spriedumiem balstīta klausītāja provokācija varētu būt iederīga konferences formātā, kurā piedalās tikai UX dizaina speciālisti. Tad klausītājs būtu kompetents izprast oratora zemtekstu, nišas problēmas un spētu jau pašu priekšlasījumu novērtēt kā ilustratīvu piemēru situācijai, kad dizains tiešām ir bezjēdzīgs. Taču gadījumā, kad vairāk nekā puse konferences klausītāju ir ar dizaina industriju tieši nesaistīti cilvēki, šāds prezentācijas veids šķiet destruktīvs. Konference kopumā un katra runātāja individuālā uzstāšanās ir pakalpojuma dizains, kas tiek sniegts tās apmeklētājam. Autors ir atbildīgs par radīto dizaina pieredzi, kas šajā gadījumā ir lietotāja laiks un pienesums viņa izpratnei par dizainu.

Jāpiebilst, ka negaidītais noslēgums vienlaikus apliecināja arī konferences kvalitāti — izskanējušie septiņu runātāju viedokļi bija aizraujoši atšķirīgi. Tas, kas šajā gadījumā lieliski papildinātu individuālos priekšlasījumus, ir viedokļu pretnostatījums diskusijas paneļa formātā. Tas raisītu aktīvu mijiedarbību gan starp pašiem runātājiem, gan auditoriju. Konference gan nodrošināja ērtu skatītāju jautājumu uzdošanas iespēju katras prezentācijas ietvaros, taču kopsavilkuma formulēšana par visas dienas garumā dzirdēto palika pašu dalībnieku ziņā. Diskusija varētu atvieglot informācijas apstrādes procesu un nākotnē kļūtu par vērtīgu konferences kopsavilkumu.

Visu konferences runātāju prezentācijas un uzstāšanās video ieraksti ir brīvi pieejami apskatei «UX Riga» mājaslapā.