12 profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādes 8 pilsētās Latvijā. Ilustrācija — Daina Vītoliņa

«RaPaPro» ir programma profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņiem un pasniedzējiem, kuri, piesaistot sadarbības partnerus, var sniegt savu pienesumu sabiedrībai un paši vairāk uzzināt par radošo industriju uzņēmējdarbību, gūstot pieredzi ārpus ierastās mācību vides. Līdz ar «RaPaPro» otrās grāmatas atklāšanu izsludināta arī pieteikšanās nākamajam, 2017. gada konkursam. Tā atvērta līdz 24. aprīlim.

Sižeti Fold 3. aprīlis, 2017

«Radošo partnerību projekts, ko atbalsta Kultūras ministrija, paver unikālu iespēju skolēniem jau laicīgi sagatavoties mūsdienīgi mainīgajām tirgus prasībām, apgūstot jaunas prasmes tieši praktiskā sadarbībā ar citu jomu speciālistiem un reālo uzņēmējdarbības vidi,» uzsver Kultūras ministrijas Radošo industriju nodaļas vadītāja Lilita Sparāne, skaidrojot, ka partnerību veidošana un jaunu prasmju apguve, radot lietas kopīgi, strādājot multidisciplinārās komandās un pielietojot risinājumu izstrādei gan dizaina domāšanas, gan citas jaunas biznesa metodes, paver iespēju jauniešiem paskatīties uz darāmajiem darbiem no cita skatu punkta, kā arī pielietot apgūto teoriju praksē.

Radošās partnerības programma «RaPaPro» ir Kultūras ministrijas 2014. gadā iniciēta un finansēta programma jaunu partnerību veidošanai profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēs (mākslas, dizaina, mūzikas un dejas vidusskolās), iesaistot sadarbībā pedagogus, audzēkņus, pašvaldību pārstāvjus, uzņēmējus, sociālās grupas un citus vietējās kopienas pārstāvjus. Radošā partnerība izpaužas starpdisciplinārās aktivitātēs, kurās visi sadarbības partneri ir vienlīdzīgi: vienādi iegulda un vienādi saņem gan līdzdalībā, gan ieguldījumā, gan gala rezultāta izmantošanā.

2014. un 2015. gadā šajā programmā tika īstenoti 11 apjomīgi projekti. 2016. gadā — pieci konkursa kārtībā atlasītie radošās partnerības formātam atbilstošākie «RaPaPro» projekti.

Pērn Rīgas Horeogrāfijas vidusskola projektā «Kaimiņu būšana», sadarbojoties ar bērnu namu «Vita» un «Ziemeļi» audzēkņiem, veidoja kopīgu multimediālu izrādi, ar kuru priecēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pacientus.

Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola projektā «No burta līdz skaņai», partnerībā ar Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolu, Latvijas Neredzīgo biedrības Rēzeknes teritoriālo organizāciju, Invalīdu un viņu draugu biedrību «Apeirons», pašvaldības uzņēmumu «Rēzeknes satiksme», pētīja dažādu iedzīvotāju grupu vajadzības sabiedriskā transporta vidē un sniedza risinājumus.

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola projekta «Skaņas plenērs parkā» ietvaros kopdarbā ar Cēsu Kultūras un tūrisma centru, Ruckas mākslas rezidenču centru un filmu studiju «Elm Media» izveidoja īsfilmu par Cēsu Pils parku.

Profesionālās izglītības kompetences centrs «Nacionālā Mākslu vidusskola» (Rīgas Doma kora skola un Jaņa Rozentāla mākslas skola) projektā «Pēdējā brīdī» apliecināja, ka divu skolu apvienošana var sekmēt skolu audzēkņu un pedagogu radošo sadarbību, vasaras prakses ietvaros kopīgi radot īsfilmas.

Savukārt Profesionālās izglītības kompetences centrs «Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola» projektā «NO – LĪDZ», iesaistot dažādu dizaina izglītības līmeņu audzēkņu, uzņēmējdarbības vidi, mārketinga un komercdarbības izglītību, industriju veicinājusi iesaistīto pušu izpratni par dizainu kā pēctecīgu, daudzšķautņainu un visaptverošu procesu, kura rezultātā tapa suvenīri Latvijas valsts simtgadei.

Kopš 2016. gada Radošās partnerības programmas «RaPaPro» projekta koordinēšanu ir pārņēmis Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Projektu satura ekspertes ir «RaPaPro» projekta vadītāja Vineta Kreigere un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Barbara Ābele.

Abas programmā tapušās grāmatas un 2017. gada konkursa pieteikuma veidlapa pieejamas Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā.