Foto — «H2E»

Vēl līdz 8. februārim dizaineri ir aicināti pieteikt darbus nacionālās nozīmes dizaina konkursam, Latvijas Dizaina gada balvai 2018, kas norisinās jau otro gadu. Atskatoties uz pirmā konkursa norisi, balvas organizatori ir izveidojuši 2017. gada notikumiem veltītu gadagrāmatu.

Sižeti Jeļena Solovjova 26. janvāris, 2018

«Latvijas Dizaina gada balva ir jauns nacionālas nozīmes nozares konkurss un, mūsuprāt, arī svarīgs sociālā dizaina projekts, kura attīstībā esam iesaistīti gan mēs, konkursa organizatori, gan ikviens, kurš līdzdarbojas balvas norisē. Ticam, ka rūpīgi veidots un ar jēgpilnām diskusijām bagātināts konkurss ir instruments, kas ne vien izceļ labākos Latvijā radītos dizaina risinājumus, bet arī ļauj veidot dizaina vidi, kurā paši dzīvojam un strādājam, saprotamāku, sakārtotāku un labāku — labvēlīgāku gan mums, dizaineriem, gan ikvienam dizaina lietotājam,» Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2017. gadagrāmatas ievadā raksta konkursa organizatoru un izdevuma autoru komanda — dizaina birojs «H2E». Sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Mākslas akadēmiju un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, «H2E» konkursu organizēs trīs gadus pēc kārtas. Līdzās konkursa norisei organizatoru komanda par savu mērķi izvirza arī jēgpilnas diskusijas veicināšanu — sabiedrības informēšanu par kvalitatīva dizaina nepieciešamību un nozīmīgumu izstāžu, lekciju, sarunu un gadagrāmatas formātā. «Ikgadēja situācijas fiksācija, kas rosina aktīvas diskusijas un informē sabiedrību par dizaina daudzējādo dabu, ir sevišķi būtiska,» uzsver grāmatas autori. Gadagrāmatā ir apkopota informācija par pirmā konkursa norisi un rezultātiem, kā arī atspoguļotas sarunas ar balvas laureātiem, žūrijas locekļiem un atbalstītājiem. Līdzās atskatam uz dalības un vērtēšanas procesu intervijas atklāj pašmāju un ārvalstu dizaina praktiķu un teorētiķu viedokli par aktuālo Latvijas dizainā un atgādina par 2017. gada konkursa žūrijas vēstījumu sabiedrībai. Apkopojošu gadagrāmatu plānots izdot arī pēc šī gada konkursa noslēgšanās.

Latvijas dizains skaitļos

Pērn Latvijas Dizaina gada balva norisinājās pirmo reizi, un konkursam tika pieteikti 147 dizaina risinājumi. Gadagrāmatas autori vērš uzmanību, ka lielāko pieteikumu daļu sastādīja produktu dizaina darbi. Ar vairākiem pārstāvētiem darbiem izcēlās arī ekspozīciju dizaina, interjera dizaina un grafikas dizaina jomas. Savukārt žūrijas lēmums par uzvarētāju atzīt datu vizualizācijas rīku «Infogram» iezīmēja potenciālu nozares attīstības scenāriju — lai arī digitālā dizaina pieteikumi pērn sastādīja vien 3% no kopējā iesniegto darbu apjoma, «Infogram» uzvara, kā arī veiksmīgā darbošanās ne vien valsts, bet arī pasaules mērogā, demonstrē, ka dizaina industrija Latvijā strauji paplašina darbības vērienu, radot jaunas un starpdisciplināras izpausmes formas. «Darbojoties žūrijā, mani, pirmkārt, ļoti patīkami pārsteidza projektu daudzveidība un kvalitāte. Latvijā dizaineri ir ļoti produktīvi. Otrkārt, dizaineri ļoti koncentrējas uz materiālu priekšmetu izstrādi. Daudzi no konkursa pieteikumiem bija interesanti, daži — ļoti labi, taču man šķiet, ka Latvijas dizaineriem ir vērts aktīvāk pievērsties servisa dizaina, digitālā dizaina un sociālā dizaina izstrādei. Vienmēr ir aizraujoši projektēt jaunu krēslu vai galdu, taču tas nav veids, kā šodien vispilnīgāk izmantot dizaina sniegtās iespējas,» intervijā gadagrāmatai uzsvēra LDGB 2017 žūrijas priekšsēdētājs, asociētais profesors Nīmas Universitātē Francijā Stefans Viāls (Stéphane Vial).

Žūrijas atziņas

Gadagrāmatā apkopotas īsas intervijas ar 2017. gada konkursa žūrijas locekļiem: Stefanu Viālu, arhitekti, Vesterdāles  Komunikāciju un tehnoloģiju skolas Oslo profesori Vēsmu Konteri Makvilanu (Vesma Kontere McQuillan), dizaina vizionāri un Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesori Barbaru Ābeli, dizaineri Rihardu Funtu, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāju Inesi Baranovsku un Hringuru Hafsteinsonu (Hringur Hafsteinsson), aģentūras «Gagarin» radošo direktoru.

Tās atklāj dažādus viedokļus par aktuālo situāciju Latvijas dizainā, analizē konkursa rezultātus, kā arī ļauj izdarīt prognozes par nozares attīstību nākotnē. Runājot par dizainu Latvijā un pasaulē, vairāki žūrijas locekļi atzīmē, ka industrija strauji mainās. Piemēram, Viāls norāda, tradicionālais industriālā dizaina modelis zaudē aktualitāti un attīstās jauns nozares virziens — sociālais dizains, un arvien vairāk cilvēku vēlas redzēt dizainu kā sociāli atbildīgu darbības jomu. Līdzīgās domās ir arī Hafsteinsons, kurš uzsver, ka šodien dizaina iespējas ir kļuvušas tik daudzveidīgas lielākoties tāpēc, ka ir ievērojami mainījusies attieksme pret dizainu. Viņaprāt, mūsdienās dizains ir kļuvis par procesu, kas primāri ir vērsts uz inovāciju izstrādi.

«Ir nepieciešams apzināties, ko un kā cilvēki dara citviet, bet tajā pašā laikā objektīvi izvērtēt, ko varam paveikt šeit ar mums pieejamiem resursiem, tostarp mūsu intelektuālo potenciālu, dizaina izpratni, tehnoloģisko bāzi un iespējamajām investīcijām. Jāatceras, ka ražošana nevar pastāvēt kā viena dizainera vēlme — tas ir komplekss koprades process,» intervijā uzsver Barbara Ābele.

Arī Roberts Tīmans akcentē, ka Latvijā ir būtiski sākt diskusiju par dizainu un runāt par to, kādu formu dizains var ieņemt un kādu iespaidu atstāt uz valsts ekonomiku un Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Viņš uzsver, ka svarīgākā ziņa, ko 2017. gada konkursa žūrija vēlējās nodot sabiedrībai, ir par to, ka dizains ir ļoti daudzveidīgs un nebūt nenozīmē tikai taustāmus priekšmetus.

 

LDGB 2017 gadagrāmatu iespējams iegādāties grāmatu konceptveikalā «Mr Page», Miera ielā 4, Rīgā. Savukārt pieteikties Latvijas Dizaina gada balvai 2018 ir iespējams līdz 8. februārim, aizpildot pieteikuma anketu balvas mājaslapā.