Ilustrācija — Elīna Brasliņa

«Mākslas detektīvi» ir stāstu sērija bērniem, kas aicina sekot mākslas noslēpumiem pa pēdām un uzzināt, kas atrodas otrpus ievērojamāko Latvijas mākslinieku gleznām. Šonedēļ izdevniecībā «Neputns» klajā nākusi trešā grāmata «Svešinieka atnākšana».

Sižeti Veronika Viļuma 11. novembris, 2015

Doma iepazīstināt jaunākos lasītājus ar Latvijas mākslas šedevriem, turklāt saistošā veidā, nevis ar «sausiem faktiem» enciklopēdiskos izdevumos, radusies «kūkojot un tējojot» izdevniecībā «Neputns». Jau pirmajā vakarā pēc idejas rašanās esot bijis skaidrs — «tas būs kārtīgs detektīvs ar piedzīvojumiem, strauju sižetu un mākslas «atdzīvināšanu»,» stāsta rakstniece, «Mākslas detektīvu» tekstu autore Luīze Pastore, kura par šīs sērijas grāmatām «Pazudušais pērtiķis» un «Neredzamais cilvēks» saņēmusi Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā. Katra sērijas grāmata mazajiem lasītājiem sniedz iespēju nokļūt mākslas aizkulisēs un doties piedzīvojumos, kas saistīti ar kādu no Latvijas mākslinieku darbiem. Līdz šim sērijā šķetināti Jaņa Rozentāla gleznas «Princese ar pērtiķi» un Kārļa Padega zīmējuma «Zābaki un suns» noslēpumi, bet šonedēļ klajā nākusi trešā sērijas grāmata «Svešinieka atnākšana», kas veltīta citam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja dārgumam — Niklāva Strunkes gleznai «Cilvēks, kas ieiet istabā». Sekojot putekļu smaržai un Pelēkā Vīra saucienam «Čau!», arī sērijas trešajā grāmatā otrpus gleznai dosies bērnu iemīļotie literārie varoņi — mazais detektīvs Teo ar savu sabiedroto Pogu, kurai pieder suns — taksis vārdā Komats.

Neatņemama «Mākslas detektīvi» grāmatu sērijas sastāvdaļa ir jaunās grafiķes Elīnas Brasliņas ilustrācijas. Iepriekš studējusi franču filoloģiju, šobrīd māksliniece izglītojas Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā un ir ilustrējusi arī vairākas izdevniecības «Pētergailis» grāmatas bērniem. «Grāmatas bez ilustrācijām nav nekādas kārtīgās grāmatas, un «Mākslas detektīvi» bez Elīnas ilustrācijām varbūt būtu detektīvi, taču pilnīgi noteikti bez mākslas,» abu savstarpējo sadarbību komentē L. Pastore. Rakstnieces un ilustratores darbs noris paralēli, tā ļaujot vienai otru iedvesmot un papildināt. «Kamēr es varu tikai iztēloties, kāda varētu būt mākslas pasaule, Elīna ņem un precīzi to attēlo,» turpina tekstu autore, atzīmējot arī kolēģes bagātās zināšanas mākslas vēsturē. Savukārt E. Brasliņa uzteic izteiksmīgos tekstus: «Es lasu un tās vietas, kuras visspilgtāk varu iztēloties, tad arī zīmēju. Vienmēr tiecos pēc daudzveidības — gribu, lai lasītājam ir interesanti, lai ir ko papētīt ne tikai pirmajā, bet arī otrajā, trešajā šķirstīšanas reizē.» Lielu prieku zīmējumu autorei sagādājot tieši detaļas un iespēja pašai izdomāt jokainus personāžus, kas tekstā varbūt pat nav minēti, bet iederas pūļa ainās.

Tehniku, kādā ilustrācijas top, nosaka grāmatas saturs un tajā apskatītā mākslinieka daiļrade: «Pirmajām divām grāmatām ilustrācijas zīmēju ar zīmuli, tad skenēju un krāsoju datorā, cenšoties atdarināt akvareļa tehniku. Mēģināju arī nedaudz pieskaņoties māksliniekiem — Rozentāls bija krāsaināks, Padegs, kurš pamatā tomēr bija grafiķis — jau mazāk.» Jaunākajai grāmatai «Svešinieka atnākšana» teju visas ilustrācijas tapušas ar roku un vien nedaudz apstrādātas digitāli. Strādājot ar akrilu, autore centusies ievērot Strunkem raksturīgo izteiksmes veidu un piešķirt ilustrācijām kubisma akcentus — nedaudz pārspīlētas gaismēnas, apaļīgas vai, tieši otrādi, stūrainas, pārspīlēti ģeometriskas formas.

Sērijas «Mākslas detektīvi» atklāšanas svētki norisinājās šī gada maijā. Jautāta, cik grāmatas kopā plānots izdot, L. Pastore joko — sērija turpināšoties, kamēr vien Latvijā būs mākslinieki, par kuriem rakstīt. Luīze saka, ka grāmatu sērija «Mākslas detektīvi» ir «dzimusi mīlestībā», un autoru entuziasmu palīdz saglabāt izdevniecības atbalsts. Autorēm esot ļoti paveicies ar atvēlēto brīvību radīt to, ko viņas vēlas, «neierobežojot sevi tēmās vai konkrētos ciparos».