«BLUE Microphones» publicitātes attēls. Autors — Juris Dimiters

Mārtiņa Saulespurēna radītajai studijas mikrofonu kompānijai «BLUE Microphones», kas pērn nosvinējusi 20 gadu jubileju, nereti veltīti tādi apzīmējumi kā «Latvijas veiksmes stāsts» un «dizaina ikona». Tās vēsturei un zīmola attīstībai iespējams izsekot līdzi dibinātāja sastādītajā grāmatā «Mikrofoni un māksla», kurā krāšņi ilustrēta arī sadarbība ar mākslinieku Juri Dimiteru.

Sižeti Veronika Viļuma 16. februāris, 2016

Lai arī aizvadītajā gadā izdotā grāmata «Mikrofoni un māksla» jau kādu laiku pieejama lasītājiem, FOLD rokās tā nonākusi tikai tagad. Šāds nesteidzīgums, šķiet, labi raksturo arī pašus izdevuma autorus. Tekstu veido trīs ļoti personiski atmiņu stāsti, kas mazliet atgādina dienasgrāmatu un ļāvuši pašiem autoriem atskatīties uz paveikto. Ievadvārdi pieder mākslas teorētiķim Jānim Borgam, kurš vispirms sniedz ieskatu sava «vecā drauga» plakātu meistara un beļģu sirreālista Renē Magrita «gara radinieka» Jura Dimitera daiļradē, tad sev raksturīgajā spilgtajā valodā izstāsta par iepazīšanos ar «biznesa supermenu» — «BLUE Microphones» dibinātāju.

Mārtiņš Saulespurēns (1943) ir Rīgā dzimis un izglītojies skaņu inženieris, kurš audzis muzikālā ģimenē un jaunībā arī pats spēlējis vairākās muzikālās apvienībās. Sācis ar retro mikrofonu labošanu un restaurēšanu, topošais uzņēmējs iepazinās ar amerikāni Skiperu Vaisu (Skipper Wise) un 1995. gadā jau ASV kopīgi tika dibināta kompānija «BLUE Microphones» (BLUE — Baltic Latvian Universal Electronics). Abu sākotnējā doma bija izgatavot ar rokām darinātus, kvalitatīvus mikrofonus draugiem mūziķiem, taču samērā strauji uzņēmums izauga par nopietnu audio kompāniju, kas ražo godalgotus mikrofonus un aksesuāru līniju un var lepoties, ka lietotāju vidū ir tādas popmūzikas zvaigznes kā Madonna, Stings, Nora Džonsa un citi.

Pirmais kompānijas oriģinālais mikrofons bija modelis «Bottle», kas formas ziņā atgādināja tā 20. gadsimta 30.–40. gadu priekštečus, bet izcēlās ar jaunajam laikam atbilstošu kvalitāti un košu korpusu, kas atšķīrās no tirgū esošajiem standarta pelēkajiem mikrofoniem. 1997. gadā tirgū parādījās nākamais modelis — «Blueberry». Par tā ārējo veidolu lielā mērā bija atbildīgs otrs grāmatas varonis — Juris Dimiters, kurš bija saņēmis pasūtījumu veidot plakātu uzņēmuma mājaslapai, bet tas izrādījās tikai sākums produktīvai sadarbībai, kas ilga līdz pat 2006. gadam. Mākslinieka un scenogrāfa sirreālās gleznas ar mikrofoniem bija savdabīgs tradicionālās eļļas glezniecības dialogs ar high–tech nākotnes vīzijām, un plaši tika izmantotas «BLUE Microphones» reklāmas kampaņās.

Mikrofonu dizaina idejas radās, gan iedvesmojoties no iepriekšējā laikmeta paraugiem, gan liekot lietā fantāziju, savukārt par produktu tehnisko pusi uzņēmumā gādāja inženieris Fēlikss Stanēvičs. Vairākas ieceres radās Skiperam Vaisam, kurš «ieteica izveidot mikrofonu grieķu vāzes formā un uzzīmēja to uz salvetes» vai ierosināja «izveidot [mikrofona] galviņu golfa bumbiņas formā». Tā pakāpeniski tika radīta vesela «bumbu» mikrofonu sērija — «Ball», «Eightball», «Kickball» un «Snowball». Minētais atspoguļo vēl kādu uzņēmumam raksturīgu iezīmi — mikrofonu modeļu atpazīšanai piešķirti nevis ciparu virknējumi, bet vārdi, kas izvēlēti pēc asociācijām ar mikrofona vizuālo veidolu.

Lai arī vēl 2012. gadā Mārtiņa Saulespurēna un Skipera Vaisa radītais mikrofona modelis «SPARK Digital» saņēma prestižo TEC (Technical Excellence & Creativity) balvu, «Latvijas veiksmes stāsts» zināmā mērā jau bija ievirzījies noslēguma fāzē — nespējot apmierināt strauji augošo pieprasījumu, dibinātāji uzņēmumu pārdeva. Šobrīd par «BLUE Microphones» piederību Latvijas dizaina ainai plašākai publikai atgādina retrospektīvā grāmata «Mikrofoni un māksla» un dāvinājums Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam, bet Mārtiņš Saulespurēns un Skipers Veiss izveidojuši jaunu uzņēmumu — «Neat Microphones».

Grāmatas «Mikrofoni un māksla» izdevējs ir «Birzmaļu pļavas», bet tās dizaina autors — Andis Niedre.