Mets kafejnīcai–veikalam «Klidziņa» Skrīveros, 1963., Edgars Šēnbergs. Attēls — Latvijas Arhitektūras muzejs

Līdz 15. jūnijam Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma izstāde «Edgars un Aina Šēnbergi. Modernisti», kas atklāj arhitektu pāra — Edgara un Ainas Šēnbergu — profesionālo darbību padomju periodā.

Sižeti Fold 25. aprīlis, 2018

Arhitekti Edgars un Aina Šēnbergi 20. gs. 50.–80. gados radīja virkni sabiedriski nozīmīgu objektu gan kopīgi, gan katrs atsevišķi, tostarp Bauskas restorānu «Pilskalns» un nemirstīgo Skrīveru kafejnīcu «Klidziņa», kas bija kulta vietas arī tiem, kuri neko nezināja par arhitektūru.

Arhitekti pārstāvēja paaudzi, kas dzimusi un augusi Latvijas brīvvalsts laikā, bet studijas uzsāka pēc Otrā pasaules kara. Par spīti okupācijai ieaudzinātie valsts jauncelsmes ideāli spilgti izpaudās arhitektu radītajos projektos un personīgajā pārliecībā. Šēnbergi izcēlās ar racionālām, rūpīgi pārdomātām un iespējami kvalitatīvi celtām ēkām. Šīs paaudzes arhitekti bija pārliecināti modernisti, kas sevi apzināti tā pozicionēja pat vēlākos gados, kad arhitektūrā ienāca nākamās stilistiskās tendences — reģionālisms un postmodernisms.

Ainas Šēnbergas radošo darbību ietekmēja padomju sistēmas attieksme pret sievieti — arhitekti. Lai arī komunistiskais režīms oficiāli sludināja dzimumu līdztiesību, sadzīvē arhitektēm bija daudz grūtāk realizēt savus projektus un uzņemties vadību darbā pie lielāka mēroga objektiem. Līdzīgi kā citās padomju republikās, arī Latvijā laulāto radoša sadarbība nereti kļuva par arhitektes profesionālo stratēģiju. Tāpēc Ainai un Edgaram ir gan kopīgi projekti, gan daudz savstarpēju radošu aizguvumu.

Izstādei atlasītie objekti raksturo Šēnbergu radošā rokraksta līdzības un atšķirības, arhitektu sadarbību un savstarpējos iespaidus, kā arī karjeras attīstību un virzību no domubiedru līdz konkurentu statusam ne vien profesionālajā, bet arī personīgajā dzīvē. Tam ļauj izsekot sešas tematiskas sadaļas, kas savstarpējā salīdzinājumā atklāj katra arhitekta laikā no 50. gadu beigām līdz 80. gadiem radītos projektus.

Izstādes kuratore ir Karīna Horsta, māksliniece — Zane Kalniņa.

Šī izstāde turpina Latvijas Arhitektūras muzeja izstāžu sēriju, kuras mērķis ir pārskatīt priekšstatus par 20. gs. 60.–80. gadu arhitektūru Latvijā, kas ir apdraudēta, jo tiek negatīvi asociēta ar padomju laiku.

 

Izstāde apskatāma darba dienās līdz 15. jūnijam Latvijas Arhitektūras muzejā, M. Pils ielā 19, Rīgā.