Ilustrācija — FOLD

Lielbritānijas Radošo industriju politikas un pētījumu centrs (Creative Industries Policy and Evidence Centre) kopā ar inovāciju fondu «Nesta» publicējis pētījumu par radoši tehnisko iemaņu («createch») būtību un nākotni. Analizējot vairāk nekā 35 miljonus darba sludinājumu, pētījumā identificētas radoši tehniskās iemaņas un jomas, kurās tās visbiežāk vajadzīgas, izvērtēta to nozīme nākotnē un piedāvāti ieteikumi politikas veidotājiem, gatavojoties radoši digitālo iemaņu revolūcijai.

Teorija Elīna Lībiete 21. novembris, 2019

Nav šaubu, ka radošā darbā ir svarīgs māksliniecisku, tehnoloģisku un vadības prasmju apvienojums. Taču pētījumi liecina, ka darba devēji arvien vairāk pieprasa digitālas un radošas iemaņas. Prognozējams, ka tieši to kombinācija nākotnē dos priekšrocības darba tirgū.

Radoši tehnisko iemaņu noteikšana

Radošo un digitālo prasmju noteikšanai pētījumā izmantoti dati no 35 miljoniem darba sludinājumu no 2011. līdz 2018. gadam, ko apkopojis «Burning Glass Technologies» — vadošais tiešsaistes darba sludinājumu datu avots akadēmiskajā pētniecībā. Datu analīze veikta trīs kārtās, lai izšķirtu radošās un digitālās iemaņas un noteiktu, kurām no tām ir ciešākā saikne ar radošumu. Divdesmit galvenās ar šo metodi noteiktās radoši tehniskās iemaņas iekļauj attēlu apstrādi, grafikas dizainu, burtu dizainu, animāciju, mājaslapu dizainu, māksliniecisko vadību, fotogrāfiju un video.

Kuras radošās profesijas paļaujas uz radoši tehniskajām iemaņām?

Nākamajā pētījuma solī radoši tehnisko iemaņu nozīme mērīta pēc pieminēšanas reižu skaita procentuāli pret visām sludinājumos minētajām prasmēm. Secināts, ka profesijas, kurās nepieciešams visvairāk radoši tehnisku iemaņu, ir grafikas dizaineri, audiovizuālie dizaineri, fotogrāfi, operatori, mākslinieki, mākslinieciskie vadītāji, produktu dizaineri, mājaslapu dizaineri un arhitekti.

Svarīgi pieminēt, ka izmantotajā profesiju klasifikatorā pat augstākajos detalizācijas līmeņos profesijās var ietilpt daudzveidīgi darba pienākumi. Piemēram, tēlnieki, kaligrāfi un portretu gleznotāji klasificēti kā mākslinieki, tomēr izmantotajos datos šo profesiju kategoriju biežāk pārstāv ilustratori, animatori un 3D mākslinieki.

Veicot datu analīzi, pētnieki nonākuši pie sakarības — jo lielāka radoši tehnisko iemaņu nozīme konkrētajā profesijā, jo lielākas ir tās izaugsmes iespējas un nozīmīgums nākotnē.

Ietekme uz izglītības politiku

Prasmju politika Eiropas Savienībā dala digitālās un radošās prasmes dažādās kategorijās. Šis pētījums uzskatāmi parāda, ka digitālās prasmes būtu jāiekļauj radošās izglītības programmās, jo daudzās profesijās tās kļuvušas nenošķiramas.

Pētījuma secinājumi ir aktuāli augstākās izglītības un tālākizglītības kursu veidotājiem, jo tie parāda, ka darba devēji no, piemēram, grafikas dizaineriem un arhitektiem pieprasa prasmes pārvaldīt programmatūru, taču šo izglītības programmu absolventiem bieži trūkst zināšanu par aktuālajiem digitālajiem rīkiem.

 

Pētījumu veica Hasans Bakšmi (Hasan Bakhshi), Jildia Djumalijeva (Jyldyz Djumalieva) un Eliza Īstona (Eliza Easton) no Radošo industriju politikas un pētījumu centra ar «Nesta» atbalstu. Pētījuma «The Creative Digital Skills Revolution» pilnā versija pieejama centra mājaslapā.