Mākslas centrs «Zuzeum» laidis klajā grāmatu «Kuzņecova porcelāns. Zuzānu kolekcija». Tās autore, mākslas zinātniece Marta Šuste caur vienas kolekcijas prizmu atklāj Kuzņecovu porcelāna impērijas stāstu, savukārt izdevuma dizaina veidotāji — Ieva Jakuša un Bruno Senks (Bruno Szenk) — porcelāna krāšņo estētiku interpretējuši mūsdienīgā un bagātīgā vizuālajā valodā.
Kuzņecova porcelāna fabrika Rīgā bija viena no trīspadsmit Kuzņecoviem piederošajām porcelāna ražotnēm Krievijas Impērijā, un Rīgā tā darbojās no 1841. gada līdz Otrajam pasaules karam. Kā norāda izdevuma «Kuzņecova porcelāns. Zuzānu kolekcija» autore Marta Šuste, Rīgas fabrikai ir nozīmīga vieta Kuzņecovu porcelāna vēsturē kā vienīgajai, kas turpināja nest Kuzņecova vārdu arī starpkaru periodā, kad visas pārējās dzimtas fabrikas Krievijā bija nacionalizētas.
Kuzņecova porcelāna priekšmeti Zuzānu kolekcijā ilustrē uzņēmuma produkcijas vēsturisko attīstību un daudzveidību, ietverot gan ikdienas traukus, gan mākslas porcelānu, kura dizaina tapšanā piedalījušies pazīstami Latvijas mākslinieki, piešķirot priekšmetiem savdabīgu, lokālu rokrakstu. «Zuzeum» sagatavotajā izdevumā Kuzņecova porcelāna stāsts strukturēts divās daļās — pirmā no tām sniedz pārskatu par visām Kuzņecova fabrikām, savukārt otrajā daļā, kārtojot saturu pa stilistiskām tēmām, aplūkota starpkaru laika Latvijā ražotā produkcija.
«Kuzņecova porcelāns, vismaz Latvijas sabiedrībā, saistās ar zudušo, aizgājušo laiku, ar ulmaņlaikiem un vecmāmiņas trauku bufeti, kurus apvij sendienu sentiments — tātad ar kaut ko senu un skaistu. Grāmatas vizuālajā noformējumā bija vēlēšanās šim skaistumam dot drīzāk modernu, mūsdienīgu, kā arī pietiekami lakonisku fonu, kas izceltu greznos priekšmetus,» stāsta Marta. Viņa uzsver, ka grāmatas dizaineriem Ievai Jakušai un Bruno Senkam dotais uzdevums bijis sarežģīts, jo satura struktūra nav ļāvusi izmantot vienu dizaina šablonu. Iespaidīgajā 626 lappušu sējumā iekļauts vairāk nekā 2000 attēlu, un katrs atvērums bija jāveido, meklējot saskaņu starp dažādiem priekšmetiem un izceļot to unikālās detaļas.
«Mums vajadzēja apvienot ļoti bagātīgu vizuālo materiālu, vairākus paralēlus naratīvus un tehnisko informāciju veidā, kas simpatizētu gan kolekcionāriem, gan porcelāna entuziastiem, gan plašākai publikai. Rezultātā grāmata izrādījās mazāk «dizainēta», bet drīzāk «apdzīvota». Man labpatīk to saukt par «bestiāriju», kur katrs atvērums it izpleties kā atsevišķs bioms. Tam visam nācās pielikt zināmus vadības grožus, un to panācām, izmantojot Šveices grafiskā dizaina principus, kas ļāva izveidot daudzfunkcionālu režģi ar kaskādes tipogrāfijas sistēmu, saglabājot sava veida rotaļību,» par dizaina veidošanu stāsta Bruno.
Lai tuvinātu vēsturisko mantojumu mūsdienu vizuālajai valodai, līdz ar porcelāna priekšmetu fotogrāfijām grāmatas stāstījumu bagātina arī dažādi grafiskie elementi, piemēram, trauku silueti un 3D vizualizācijas, kas veidotas, izmantojot fotogrammetrijas metodi. «Šis projekts mūs aizrāva ar izaicinājumu — ko mums 2022. gadā nozīmē Kuzņecovs? Grāmata palīdz izveidot tiltu ar tagadni, metaforiski paņemt Kuzņecova porcelānu no plaukta un rūpīgi apskatīt, aptaustīt to no visām pusēm, iedziļināties tā vēsturiskajā un sociālajā kontekstā, kā arī iedvesmoties no tā vizuālās bagātības,» stāsta Ieva.
Informācijas strukturizēšanai izdevumā izmantoti dažādi burtveidoli un krāsas. Par grāmatas akcenta toni izvēlēts rozā, kas bijis viens no populārākajiem krāsu klājumiem 19. gadsimtā ražotajām Kuzņecova tasītēm. Šis tonis atšķir tehnisko informāciju no melnā pamatteksta. Savukārt divi dažādie burtveidoli nošķir grāmatas informatīvo saturu no stāstošā.
Kuzņecova porcelānu interesenti aicināti iepazīt arī izstādē «Porcelāna dzīres — ielūdz Kuzņecovi», kas 10. februārī tiks atvērta mākslas centrā «Zuzeum». Tajā ar vairāk nekā 1000 porcelāna, fajansa un māla priekšmetiem no Zuzānu kolekcijas un vizuāliem materiāliem tiks izstāstīts Kuzņecovu porcelāna ražošanas stāsts.
Viedokļi