Izziņoti Latvijas Dizaina gada balvas 2025 finālisti

Latvijas Dizaina gada balvai 2025 kopumā tika iesniegti 128 darbi, no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja 59 pieteikumus, ko spraigās diskusijās vērtēja fināla žūrijas locekļi, 2. un 3. jūnijā klātienē tiekoties Rīgā. Fināla žūrijā darbojās seši pieredzējuši dizaina profesionāļi. Līdzās Latvijas pārstāvjiem darbus vērtēja trīs ārvalstu eksperti:

• Andrē Pulheims (André Poulheim) — produktu dizainers, vācu dizaina studijas «Noto» dibinātājs;
• Mārja Mēmetsa (Maarja Mäemets) — igauņu māksliniece, dizainere un kuratore, Tallinas lietišķās mākslas triennāles organizatore;
• Juļus Senūns (Julius Seniūnas) — lietuviešu arhitektūras un zīmolu dizainers, studijas «Praktika» līdzdibinātājs;
• Maija Rozenfelde — dizaina direktore un partnere «KID Design», Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore;
• Reinis Leo Miķelsons — dizainers un arhitekts, studijas «Gateris Works» līdzdibinātājs;
• Ilze Grava — intelektuālā īpašuma jomas eksperte, pārstāv Patentu valdi.

 

Finālistu vērtēšana turpināsies arī darbu prezentāciju žūrijai šodien, 4. jūnijā plkst. 15.00–19.00 LIAA Radošo industriju pārstāvniecībā Elizabetes ielā 45–47 (4. stāvā), Rīgā. Pasākumā piedalīties aicināts ikviens interesents. Pēc tam fināla žūrija turpinās apspriešanos, lai lemtu par katras kategorijas uzvarētāju, Grand Prix ieguvēju, kas tiks izraudzīts no kategoriju uzvarētāju vidus, kā arī «Jaunā dizainera» balvas ieguvēju. Konkurss noslēgsies ar svinīgu apbalvošanas ceremoniju 2025. gada 5. jūnijā plkst. 19.00 Sporta ielā 2A, Rīgā. Konkursā tiks pasniegtas arī divas speciālās balvas — no Patentu valdes un «JCDecaux».

 

«Pieteikumu kopējā kvalitāte bija tiešām augsta, un žūrijai bija nepieciešamas padziļinātas diskusijas, lai izlemtu, kurus kandidātus iekļaut finālistu sarakstā. Izvērtējot nominantus, centāmies atklāt dažādos veidus, kā dizains var izpaust savu spēku — vai tas būtu kultūras atbalsts, nozīmīgs vēstījums pasaulei vai ekonomikas stiprināšana. Priecē, ka vairākos pieteikumos izcēlās cieša saikne ar kultūras mantojumu, īpaši ar Baltijas un Latvijas amatniecību un mākslu. Tāpat, izvēloties finālistus, centāmies katrā kategorijā iekļaut līdzīgu darbu skaitu, lai noslēguma prezentācijās tos varētu godīgi salīdzināt,» komentē žūrijas eksperts Andrē Pulheims.

 

Finālisti

Produktu dizains

Zvilnis «Daydreamer»

Darba autors un pasūtītājs — «Onlyonly studio»

 

Dizaina un arhitektūras studijas «Onlyonly» radītais zvilnis «Daydreamer» no jauna pārdomā atpūtas jēdzienu mūsdienu hipersavienotajā laikmetā. Objekts atbild uz jautājumu — kas notiek brīdī, kad novēršamies no nepārtrauktās informācijas «skenēšanas» un ļaujamies apzinātai pauzei? Balstoties uz astoņām precīzi izstrādātām nerūsējošā tērauda kājām, «Daydreamer» paceļ lietotājudažus centimetrus virs zemes. Zviļņa virsmu veido asimetriski segmentēti, lateksā ietērpti neatkarīgi elementi, kas novieto ķermeni neierastā pozā starp sēdus un guļus stāvokli. Objekta reljefs seko cilvēka auguma aprisēm, iezīmējot specifiskas zonas katrai ķermeņa daļai un tādējādi pastiprinot ķermenisko apziņu. «Daydreamer» dinamiskā forma rada intriģējošu paradoksu — kamēr siluets atsaucas uz veiktspējas estētiku («performance aesthetics»), tā funkcija ir nodrošināt pilnīgu mieru. Savukārt dabīgais latekss sniedz taktilu pieredzi, kas līdzinās cilvēka pieskārienam, vienlaikus vēršot uzmanību uz materiālu ekoloģiju un ilgtspējību. «Daydreamer» tika prezentēts Roterdamas Dizaina biennālē 2025. gada februārī un martā, kā arī mesē «Collectible» Briselē, veicinot Latvijas dizaina starptautisko atpazīstamību. Vairāk par zvilni — šeit.

Krēsls bērniem «The Moon Chair»

Darba autors — Marks Litvjakovs. Darba pasūtītājs — «Wigiwama»

 

«Wigiwama» misija ir palīdzēt ģimenēm veidot vidi, kas bērnos attīsta radošumu un labas gaumes izjūtu. «Moon Chair» ir bērniem paredzēts krēsls ar unikālu mēness formas dizainu. Tas ir veidots no trim moduļiem, kas ļauj krēslu viegli pielāgot dažādiem augumiem vai lietošanas mērķiem — lasīšanai, rotaļām, sapņošanai vai atpūtai pēc steidzīgas dienas. Minimālismā balstītais dizains, tīrās līnijas, patīkamais audums un izsmalcinātā krāsu palete ļauj «Moon Chair» organiski iekļauties jebkurā interjerā — vai tā būtu bērnistaba vai dizainera veidota viesistaba. «Moon Chair» tiek ar rokām radīts «Wigiwama» ražotnē Daugavpilī. Krēsls ir viegls, ērts, izturīgs un praktisks kopšanā. Tā noņemamais un mazgājamais pārvalks ir pieejams deviņos toņos un tas izgatavots no «Oeko–Tex» un «GRS» sertificētiem audumiem. Vairāk par «Moon chair» — šeit.

«Jaunā dizainera» balvas finālisti produktu dizaina kategorijā

Modulāru sēdmēbeļu kolekcija ar slēptu BDSM funkciju «Randevú»

Darba autore — Zanda Seņkova, darba vadītāja — Ilze Gūtmane. Darba pasūtītājs — Rīgas Tehniskā universitāte

 

Pieaugot sabiedrības informētībai, arvien samazinās dažādu tabu tēmu stigmatizācija. Viena no tām ir BDSM — seksuālu prakšu kopums, kas ietver erotisku varas apmaiņu. Arvien vairāk cilvēku vēlas izmēģināt un integrēt šīs prakses savā ikdienā, un lielākais šķērslis fantāziju īstenošanai ir tradicionālo BDSM produktu vieglā atpazīstamība un agresīvā estētika, kas rada bažas par līdzcilvēku nosodījumu. Modulāro sēdmēbeļu kolekcija «Randevú» ietver slēptu BDSM funkcionalitāti, piedāvājot inovācijas nozarē, kuras produkti gadiem ilgi ir bijuši vienveidīgi. Kolekcijas mērķauditorija ir piedzīvojumiem atvērti pieaugušie, kuri meklē iespēju jaunu seksuālo pieredžu atklāšanai un uzlabošanai ikdienā, vienlaikus saglabājot diskrētumu un izvairoties no līdzcilvēku nosodījuma. Vienlaikus «Randevú» kolekcijas rosina diskusiju sabiedrībā, turpinot tēmas destigmatizāciju.

Keramikas sakņaugu glabātuves «Džūkste»

Darba autors — Ādams Sūna. Darba pasūtītājs — MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola

 

Keramikas sakņaugu glabātuves «Džūkste» ir paredzētas kartupeļu, burkānu, sīpolu un ķiploku uzglabāšanai. Lai gan trauku gabarīti izstrādāti konkrētiem dārzeņiem, tie ir piemēroti arī citiem sakņaugiem. Glabātuves paredzēts novietot virtuvē vai pieliekamajā — sev ērtā, viegli pieejamā vietā. Keramika nodrošina dārzeņiem optimālu mikroklimatu — tumsu, sausumu un dabīgu ventilāciju —, kas pietuvina uzglabāšanas apstākļus pagraba videi. Šie faktori ir būtiski dārzeņu ilgstošai svaiguma saglabāšanai, īpaši pilsētvidē, kur pagrabi ne vienmēr ir pieejami. Trauka augšpusē ar jostu piestiprināta džutas auduma «cepure», kas ar savilcēja palīdzību viegli atverama un aizverama, nodrošinot ērtu piekļuvi sakņaugiem un vienlaikus saglabājot atbilstošu mikroklimatu.

Pakalpojumu dizains

Ceļojošais krājums–nodarbība «Vai kaķi raud?»

Darba autores — Ilze Kalnbērziņa–Prā un Zane Zajančkauska. Darba pasūtītājs — Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs

«Vai kaķi raud?» ir ceļojošs muzeja krājums–nodarbība, kas ļauj sākumskolas vecuma bērniem izzināt emocijas cilvēkos un kaķos. Kopīgi pētot un radoši darbojoties, skolēni attīsta savas sociāli emocionālās prasmes, radošo un kritisko domāšanu, kā arī empātiju. Nodarbība veidota kā pašvadīta mācīšanās, kurā būtiska ir sadarbība, taktilā pieredze un praktiska darbošanās — priekšmeti, ko aptaustīt, izjaukt, salikt kopā, pasmaržot un izmērīt. Līdz ar priekšmetiem ekspozīcijā ceļo arī skaidrojoši video ar ekspertu stāstiem, kā arī dažādu vecumu bērnu un jauniešu pieredzes stāsti par savām un viņu kaķu asarām un emocijām. Nodarbības saturā iekļauti arī pieredzes stāsti par veselību — stāstnieku vidū ir neredzīga jauniete un puisis, kurš ikdienā lieto acs protēzi. Ceļojošais krājums–nodarbība veidots un attīstīts sadarbībā ar bērniem no Daudzeses pamatskolas 2. un 4. klases, Rīgas 64. vidusskolas 3.b klases, privātās pamatskolas «Domdaris» un Ogresgala pamatskolas 5. klases.

Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmata

Darba autori — Rīgas pilsētas arhitekta dienests sadarbībā ar «Ruume arhitekti», «IE.LA» inženieri, «Reflect» un citiem. Darba pasūtītājs — Rīgas valstspilsētas pašvaldība

 

Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmata ir praktisks rīks, kas iedibina vienotu kvalitātes standartu un sistemātisku pieeju Rīgas ielu veidošanā. Izdevumā vizuāli viegli uztveramā veidā apkopoti principi un paņēmieni funkcionāli līdzsvarotas un mūsdienīgas ielu telpas projektēšanai. Rokasgrāmata ir noderīga gan ielu projektu pasūtītājiem — pašvaldības darbiniekiem un teritoriju attīstītājiem, gan ielu telpas projektētājiem — ceļu inženieriem, ainavu arhitektiem, arhitektiem un pilsētplānotājiem. Vairāk par Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmatu — šeit.

«Dores» piedāvājuma optimizācija «Māju saime» un komunikācijas dizains

Darba autori: «Overpriced» (Eva Abduļina, Jānis Krauklis, Jānis Klaučs, Aigars Mamis), interjers — «Gateris Works». Darba pasūtītājs — «Dores»

 

«Dores» fabrika jau 20 gadus ir viens no vadošajiem koka ēku ražotājiem mūsu reģionā un ir palīdzējusi vairāk nekā tūkstotim ģimeņu rast mieru un māju siltumu caur saviem produktiem. Lai saglabātu ilgtspējīga zīmola statusu ne tikai produktu, bet arī dizaina kontekstā, «Dores» uzticēja zīmola atsvaidzināšanu un jauna kataloga izstrādi zīmolu studijai «Overpriced». Izpētes laikā atklājās plašāki komunikācijas izaicinājumi, kas nav sveši arī nozarei kopumā. Ciešā sadarbībā ar klientu tika optimizēts māju piedāvājums un veids, kā tās tiek individualizētas. Tika izstrādāts māju piedāvājuma vizuālais noformējums, jaunā identitāte, kā arī «Dores» māju jaunais katalogs. Caur reducētu piecu projektu «Māju saimi», Latvijas dabas iedvesmotām vizualizācijām, cilvēcīgu valodu, ilustrācijām, fotogrāfiju un citiem jaunieviestiem zīmola elementiem līdzšinējais «Dores» māju piedāvājums ir kļuvis par ceļvedi mierpilnai, saprotamai un apzinātai mājas izvēlei.

«Jaunā dizainera» balvas finālists pakalpojumu dizaina kategorijā

Projekts «Rāndalist. Lībiešu mīti»

Darba autore — Una Anna Dakne. Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija

 

Projekts «Rāndalist. Lībiešu mīti» piedāvā unikālu pieeju lībiešu tautas mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai, stāstot par lībiešu kultūru trīs dažādas formās — grāmatā, audio ierakstos un ekspozīcijā. Katrs formāts atspoguļo autentisko mantojumu, vienlaikus radot jaunu, mūsdienīgu pieredzi. Grāmatā apkopoti lībiešu mīti lībiešu un latviešu valodās, tekstu papildinot ar ilustrācijām, kas atspoguļo laikmetu, kurā mīti tika vākti. Grāmatas dizainā izmantoti lībiešu diakritisko zīmju atvasinātie dekoratīvie rotājumi un krāsas, kas atsauc atmiņā lībiešu karogu, radot spēcīgu vizuālu un simbolisku saikni ar tautas identitāti. Raidierakstā dzirdams mītu skanējums abās valodās folkloristes Lelū Staltes balsī. Ieraksts piedāvā mūsdienīgu pieeju tradicionālajai mītu skanējuma interpretācijai, piešķirot tiem jaunu dzīvotspēju un emocionalitāti. Savukārt ekspozīcija iepazīstina ar lībiešu krasta sajūtu ainavu, kas veidota, izmantojot telpiskus un vizuālus mākslas elementus, iegremdējot apmeklētāju lībiešu vēstures un kultūras pasaulē, kur vizuālie un sensorie elementi palīdz izdzīvot lībiešu mītus un tradīcijas.

Komunikācijas dizains

Kampaņa «Slimība izārda, cerība dziedē!»

Darba autors — «Magic». Darba pasūtītājs — Latvijas Sabiedriskais medijs

 

Katru gadu Latvijā vairāk nekā 300 smagi slimu cilvēku meklē palīdzību «Ziedot.lv», jo viņi nevar atļauties uzsākt ārstēšanos. «Slimība izārda, cerība dziedē» — tieši tāpēc šī gada Latvijas sabiedriskā medija ikgadējais labdarības maratons «Dod pieci!» bija veltīts viņu atbalstam. Sadarbībā ar Dundagas rokdarbniecēm tika izveidoti labdarības maratona kampaņas materiāli — gan galvenais vizuālais risinājums, gan tamborējums 3×2 metru lielumā, kas pārsteidza un priecēja gan maratona studijas apmeklētājus, gan garāmgājējus. Šis tamborējums palīdzēja skaidri izteikt kampaņas vēstījumu, kā arī vienoja Latvijas cilvēkus kopīgam mērķim. Tika saziedoti vairāk nekā miljons eiro, kas ir rekords labdarības maratona vienpadsmit gadu vēsturē.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vizuālā identitāte

Darba autors — «KID Design». Darba pasūtītājs — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

 

Identitātes centrā izcelts laiks — gan tā tveramais, gan netveramais raksturs. Pagātnes, tagadnes un nākotnes gājumu bieži uztveram kā nogriežņus un asis, kas norāda atskaites punktus — kur esam bijuši un kurp dodamies. Šī pieeja izmantota arī LNVM vizuālajā identitātē, kur elementi simetriski balstās uz laukuma asīm — gan strukturāli, veidojot kompozīcijas, gan pavisam burtiski, izmantojot asis kā grafisku elementu. Vizuālās identitātes kopums veidojas no trim galvenajām daļām — muzeja nosaukuma vārdzīmes, LNVM darbības vietu simbolu sistēmas un simetriskas kompozīcijas principiem. Vārdzīme veidota četrās rindās ar papildinošu elementu — ar roku rakstītu dibināšanas gadskaitli. Savukārt tās šaurleņķa forma ir metafora par pētniecības procesu, liecību atklāšanu, laika rituma notveršanu, kā arī sabiedrības redzesloka paplašināšanu. Muzeja darbības vietu simbolika veidota ar atsauci uz vērtību apliecinošiem elementiem — zīmogiem un monētām. Katram struktūrvienības simbolam ir savs «dālderis», kam pievienots kopīgs LNVM zīmogs, kas veido pēctecību ar iepriekšējo LNVM zīmi. Vairāk par LNVM vizuālo identitāti — šeit.

Vizuālā identitāte «Lampai — 10»

Darba autori — «Ausme», «Deep White», Valters Kalsers. Darba pasūtītājs — Sarunu festivāls «Lampa»

 

2024. gada vasarā sarunu festivāls «Lampa» atzīmēja savu desmito darbības gadu. Svētku reizē tika radīta spilgta vizuālā identitāte, kas apvieno spēku un dzīvesprieku. Spēlējoties ar tipogrāfiju un frāzi «Es ticu … spēkam», kur daudzpunktes vietā ikviens varēja ievietot savu spēka avotu, dalībnieki kļuva par daļu no svētkiem. Jo var ticēt ne tikai savam spēkam, bet arī maijpuķīšu spēkam, mežu spēkam, jaunrades spēkam un citiem. Vizuālās identitātes pamatā ir spilgtais un dinamiskais burtveidols «Purple Haze», kas tekstu ļauj pārvērs kaleidoskopiskā ilustrācijā. Vārdi, iegulstot identitātes tipografikā, iegūst vizuāli spēcīgu un dekoratīvu nozīmi, mainoties ne tikai to lielumam, bet arī funkcijai — tie kļūst vizuāli un idejiski plašāki. Vairāk par «Lampas» jubilejas vizuālo identitāti — šeit.

«Jaunā dizainera» balvas finālists komunikācijas dizaina kategorijā

Grāmata «The Kardashev scale»

Darba autore — Elīza Roberta Āķīte. Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija

Kardaševa skala ir metode, ar kuru zinātnieki mēra civilizācijas attīstību, balstoties uz enerģijas daudzumu, ko tā spēj izmantot. Lai gan tā ir oficiāla zinātniska mērvienība, šī metode sabiedrībā nav plaši zināma. Vēloties to mainīt, studiju procesa ietvaros autore izveidoja grāmatu, kas iepazīstina lasītājus ar to, kāda varētu būt mūsu ikdienas dzīve katrā Kardaševa skalas attīstības līmenī. Grāmata pēta astoņus cilvēces potenciālās evolūcijas posmus, sākot no resursu izmantošanas uz mūsu planētas līdz galaktisku enerģijas avotu apguvei. Lai padarītu šo sarežģīto tēmu pieejamāku, informācija pasniegta vienkāršotā valodā, papildinot to ar cianotipijas un zīmuļa ilustrācijām. Grāmatas centrālais vēstījums ir aicinājums izvēlēties izaugsmi pār iznīcību un sadarboties ar dabu. Darbs mudina domāt par cilvēces attīstības potenciālu, ja mēs spētu saudzīgi izturēties pret savu planētu un tās resursiem.

Vides dizains

Audiovizuālā izstāde «Dzīvais cimds»

Darba autors — dizaina studija «Overpriced». Darba pasūtītāji — Cēsu muzejs, biedrība «Cimdu ceļš»

 

Izstāde «Dzīvais cimds», piesakot sevi kā audiovizuālu un intelektuālu pieredzējumu, meklē veidus, kā sniegt ieskatu mākslinieces un daiļamata meistares Jettes Užānes pasaulē. Ekspozīcija ļauj apmeklētājam caur dažādiem apzinātiem elementiem un aktivitātēm iepazīt ne tikai lielāko vienkopus izstādīto cimdu kolekciju, bet arī aizdomāties par mākslinieces plašo iekšējo pasauli, sekojot dažādām tematiskajām līnijām jeb balsīm. Paralēli galvenajiem mākslinieces cimdu cikliem izstāde vērš uzmanību uz dabas klātbūtnes nozīmi, dzīves gaitas cikliskumu, funkcionālo pieejamību un rotaļu aspektu ikdienišķajā. Vairāk par izstādes dizainu — šeit.

Interaktīva instalācija–rotaļu laukums bērniem «Rotaļu skatuve»

Darba autori — Linda Vigdorčika un Renāte Lagzdiņa. Darba pasūtītājs — Valmieras novada pašvaldība

 

Marija Montesori reiz rakstījusi, ka rotaļas ir bērnu darbs, uzsverot, ka tieši rotaļās bērni apgūst dzīvē nepieciešamās iemaņas un attīsta savus talantus. Nereti vides, kas vecākiem nav iecienītākās — peļķes, pamesti būvlaukumi, akmeņu kraujas un citas «nevietas» —, bērniem kļūst par vietām, kur viņi aizrautīgi pavada laiku un aug par veseliem un patstāvīgiem pieaugušajiem, ļaujot apzināties savas fiziskās spējas, izvērtēt riskus, saprast rīcības sekas un attīstīt prasmes visdažādāko problēmu risināšanai. Mākslinieces Lindas Vigdorčikas radītā rotaļu skulptūra «Rotaļu skatuve» ir interaktīva mākslas instalācija — skulptūra, kas veidota kā atbilde rotaļu laukumu trūkumam Valmierā un aicinājums pārdomāt, kāda vide visveiksmīgāk veicina bērnu attīstību, kā arī, cik daudz vietas pilsētā atvēlam bērniem un rotaļīgumam. «Rotaļu skatuve» simbolizē drosmīgu un daudzveidīgu pieeju rotaļu vides veidošanai, mudinot uz netipiskiem un bērniem aizraujošiem pilsētvides projektiem, vienlaikus iezīmējot mākslinieku nozīmi šādu vietu radīšanā. Vairāk par «Rotaļu skatuvi» — šeit.

«Izstāde. Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi»

Darba autors — mākslinieks Andris Eglītis; kurators Aleksejs Beļeckis; telpa — Andris Eglītis, Aleksejs Beļeckis un Liene Pavlovska; vizuālā identitāte un grafiskais dizains — Una Grants; izstādes dizains — Liene Pavlovska. Darba pasūtītājs — biedrība «Savā vaļā»

 

Izstāde «Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi» ir līdz šim vērienīgākā mākslinieka Andra Eglīša personālizstāde, kas norisinājās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē. Tā konstruēta kā vizuāls Eglīša glezniecības procesa atveidojums, ietverot trīs atšķirīgas dimensijas: mākslinieka vērojumu, sadarbību ar dabas spēkiem un materiāliem, kā arī kolektīvu pieredžu ierosināšanu. Izstāde paplašina tradicionālās personālizstādes formātu, iekļaujot arī citu mākslinieku darbus, kā arī divas mazas formas personālizstādes. Ekspozīcijas autori tiecās radīt atšķirīgas pieredzes formas viņpus vizuālās, ļaujot apmeklētājiem izstādi pieredzēt tekstuāli, audiāli, taktili, telpiski un ķermeniski. Pretēji izplatītajai muzeju iekārtojuma praksei, kas liek cilvēkiem nepārtraukti kustēties norādītajā virzienā, «Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi» rosināja ilgstošu klātbūtni, pateicoties daudzām apdzīvojamām instalācijām, kur apmeklētāji varēja sēdēt vai apgulties, paņemt līdzi sēžammaisus, neveidojot konkrētu apmeklējuma ceļu.

Tabakas fabrikas tehnisko ēku piemērošana Latvijas Kultūras Akadēmijas vajadzībām

Darba autors — arhitektu birojs «NRJA» ( Uldis Lukševics, Ivars Veinbergs, Zigmārs Jauja, Ieva Lāce–Lukševica, Inga Dubinska, Elīna Lībiete, Daniels Viljams Tomaševskis, Līga Jumburga). Darba pasūtītājs — VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Latvijas Kultūras Akadēmija

 

Vēsturiskās Tabakas fabrikas tehnisko ēku pārbūve par Latvijas Kultūras Akadēmijas Nacionālo Filmu skolu un Zinātņu māju ietver kompleksus vides dizaina risinājumus — arhitektūru, inženiertehniskās sistēmas, ainavu arhitektūru, interjeru, navigāciju un burtveidolu —, radot ērtu un atraktīvu vidi studentiem. Svarīga projekta iezīme ir atkāroti izmantotas konstrukcijas un materiāli. Piemēram, Zinātņu mājas ārsienu apdarei lietots betona bruģis no demontēta celiņa. Arī ēku iekšpusē konstruktīvie elementi un materiāli atstāti atsegti. Kvartāla attīstības kopējā koncepcija noteica ēku funkcionālā dalījuma atspoguļojumu fasādēs, iesegumā un interjerā: Nacionālās filmu skolas ēkas fasādes melnais, spīdīgais tonis un kvadrātveida logi atgādina kino lenti, savukārt Zinātņu mājas fasādes izteiksmīgais koraļļu tonis kalpo kā akcents arī interjerā.

Izstāde «Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs»

Darba autori: izstādes dizains un arhitektūra — Rihards Funts un arhitektu birojs «Gaiss» (Arnita un Kārlis Melzobi); grafikas dizains — Kirils Kirasirovs (Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs); kuratori — Kristīne Liniņa, Kaspars Vanags (Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs). Darba pasūtītājs — Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs

 

Pārcilājot Paula Stradiņa Medicīnas vēsture muzeja krātuvēs noglabātās vēstures liecības, kas — līdzīgi atmiņām — laika gaitā sākušas balēt un irt, tapusi izstāde «Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs». Izraudzītā tēma saistīta ar paaudžu nomaiņu Latvijas muzejos. Tās pamatā ir pieļāvums, ka padomju okupācijas laikā dibinātiem vēstures muzejiem ir traumēta atmiņas funkcija vai arī tie kalpojuši gluži citam nolūkam — piemiņai kā ideoloģizētai godināšanas formai. Atspēriena punkts, veidojot izstādes telpisko veidolu, bija mūžīguma caurvītās, taču vienlaikus saimnieciski un praktiski iekārtotās muzeja krātuves. Ikdienišķi objekti, izkārtoti sistemātiskās, simetriskās kompozīcijās, rada brīžiem monumentālu noskaņu, šķietami atsaucoties uz nerakstītu principu — muzeja krājumā uzņemtiem priekšmetiem nav uzglabāšanas beigu termiņa. Tie tiek glabāti nākotnei — nākamajām paaudzēm un mums šobrīd nezināmām vajadzībām. Vairāk par izstādi — šeit.

«Jaunā dizainera» balvas finālists vides dizaina kategorijā

Trīs neizmantotu telpu iekārtošanas risinājumi «Tukšs!»

Darba autors — Pauls Rietums. Darba pasūtītājs — Lozannas Federālais politehniskais institūts (École Polytechnique Fédérale de Lausanne)

 

Darba «Tukšs!» sākumpunkts ir Rīga no demogrāfijas skatpunkta — Rīgas iedzīvotāju skaita sarukums par 30% kopš 1990. gadu sākuma ir bijis proporcionāli lielākais starp Eiropas galvaspilsētām. Taču darba mērķis nav apskatīt kvantitatīvās iedzīvotāju skaita izmaiņas — tas pievēršas šo izmaiņu kvalitatīvo īpašību apskatam no socioloģiska skatpunkta. Depopulētā un deindustrializētā pilsētā tukša telpa nereti kļūst par uz pagātni un nākotni vērstu cerīgu finanšu instrumentu, kas arvien mazāk līdzinās dzīves telpai. «Tukšs!» aicina uz pārdomām par cilvēcīgiem procesiem, kas varētu pastāvēt Rīgas neizmantotajā telpā, kamēr tā naivi vai cerīgi gaida ekonomiski produktīvu nākotni. Kā mēs varam dalīties ar telpu, veidojot daudzslāņaināku, kvalitatīvāku un sadarbībā balstītu ikdienas pieredzi pilsētā? Projekta autors trīs neizmantotām telpām Rīgā uz dažām nedēļām piešķīra jaunu izmantošanas veidus: neizmantots rūpnīcas stāvs Slokas iela 52 kļuva par sporta zāli, bēniņi Valdemāra iela 17 pārtapa par skatu torni, bet tukšs dzīvoklis Čiekurkalna 6. šķērslīnijā kalpoja kā veļas žāvētava nama iedzīvotājiem. Par projekta izpētes daļu — grāmatu «Vide» — rakstījām iepriekš.

Digitālie risinājumi

Rīgas valstspilsētas pašvaldības ģeogrāfiskās informācijas sistēma «Geo Rīga»

Darba autors — Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvalde. Darba pasūtītājs — Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments

 

«Geo Rīga» ir Rīgas pašvaldības ģeogrāfiskā informācijas sistēma, kas nodrošina ērtu piekļuvi ģeotelpiskajiem datiem par Rīgas administratīvo teritoriju. Tā veicina ne tikai efektīvu plānošanu, uzlabojot pārvaldības procesus, bet arī veicina caurspīdību, piedāvājot datus un ērti lietojamus rīkus telpisko datu izmantošanai. Projekts primāri paredzēts pašvaldības darbiniekiem un stratēģisko lēmumu pieņēmējiem, kuriem darba procesos jāizmanto ģeotelpiskie dati un to savstarpējo sakarību analīze. Vienlaicīgi projekts ir ieinteresējis plašāku sabiedrības grupu spektru — iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus, investorus, pedagogus, akadēmisko sektoru un studentus, citas valsts pārvaldības iestādes, pilsētas viesus u.c. Vairāk par «Geo Rīga» — šeit.

Jaunā E–veselības iedzīvotāju portāla prototips

Darba autori — «Asteroid», «Mobilly», «ZZ Dats». Darba pasūtītājs — Nacionālais veselības dienests

 

Mainoties paaudzēm un tehnoloģiskajām tendencēm, Latvijas E–veselības sistēmā nepieciešamas pārmaiņas, kas nodrošinātu tās atbilstību mūsdienu digitālajām prasībām un lietotāju gaidām, piemēram, ērtu piekļuvi informācijai mobilajā vidē, atspoguļotās informācijas personalizēšanas iespējas un skaidru struktūru. Galvenais priekšnoteikums šo pārmaiņu īstenošanai ir uz lietotāju centrētas pieejas ievērošana, un E–veselības prototips ir solis ceļā uz to. Tajā parādīta portāla kopējā struktūra, galvenā funkcionalitāte vairāku lietotājstāstu kontekstā. Prototips nodots publiskai izmēģināšanai un viedokļa izteikšanai mājaslapā «Teste.lv» ar mērķi būt par platformu nepieciešamo uzlabojumu plānošanai.

Jaunā dizainera» balvas finālists digitālo risinājumu kategorijā

Tīmekļvietne «Raižplēsis»

 

Darba autori — Jānis Kokarevičs un Elīna Pavlova (darba vadītāji — Maija Rozenfelde un Markus Rožkalns). Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija

 

«Raižplēsis.lv» iecerēts kā interaktīva un vizuāli saistoša mājaslapa, kas palīdz pediatrijas pacientiem mazināt bailes no ārstu apmeklējumiem un medicīniskām procedūrām. Vietne ne tikai sniegs bērniem viegli saprotamu informāciju, bet arī samazinās laiku, kas ārstiem un medicīnas personālam nepieciešams procesu skaidrošanai un bērnu nomierināšanai, tādējādi padarot ārstniecības procesu efektīvāku.

 

Mājaslapas centrālais elements ir tēls Raižplēsis, kas ir iecienīta rotaļlieta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas spēļu terapijas kabinetā. Raižplēsis attēlo baiļu pārvarēšanu — bērni uzraksta savas raizes uz lapiņām un «baro» tās Raižplēsim, tādējādi simboliski atbrīvojoties no uztraukuma. Šī ideja tikusi integrēta mājaslapas prototipā, ļaujot lietotājam savas raizes uzrakstīt vai uzzīmēt digitālā formātā. Lai novērstu domas, kamēr pacienti gaida rindā pie ārsta, mājaslapa piedāvās arī dažādus prātu nodarbinošus uzdevumus.

Gaidāmie LDGB 2025 fināla  pasākumi

LDGB 2025 finālistu prezentācijas

4. jūnijā plkst. 15.00–19.00 LIAA Radošo industriju pārstāvniecībā Elizabetes ielā 45–47 (4. stāvā), Rīgā.

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 apbalvošanas ceremonija

5. jūnijā plkst. 19.00 Sporta ielā 2A (ieeja no «Sporta 2» kvartāla), Rīgā. Lai apmeklētu Latvijas Dizaina gada balvas 2025 apbalvošanas ceremoniju, iepriekš obligāti jāreģistrējas.

Dizaina atvērto durvju diena «Ienāc dizainā!»

6. jūnijā, visas dienas garumā — dizaina studijas, aģentūras un ražotāji atvērs savas durvis apmeklētājiem.

 

Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību. Latvijas Dizaina gada balva ar Kultūras ministrijas atbalstu dibināta 2017. gadā. Līdz 2025. gada maijam to organizē Latvijas Dizaina centrs.

 

Latvijas Dizaina centrs ir Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.