Esplanādē skatāma Latvijas Dizaina gada balvas 2025 uzvarētāju izstāde

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 brīvdabas izstādē aplūkojamie darbi apliecina dizaina spēju risināt mūsdienās aktuālas problēmas, uzrunāt cilvēkus, radīt pozitīvas pārmaiņas un iedvesmot domāt plašāk — no bērnu ikdienas telpas kvalitātes līdz labdarības kampaņām, kas vieno sabiedrību, no mājokļa izvēles līdz veselības aprūpes digitālajiem risinājumiem, no publiskās telpas pārvērtībām līdz drosmīgiem individuāliem projektiem, kas lauž sabiedrības aizspriedumus. Izstādē līdzās skatāmi gan jauno dizaineru eksperimenti, gan valsts un pašvaldību pasūtījumi, apliecinot, ka kvalitatīvs dizains ir būtiska sabiedrības attīstības daļa.

«Ceram, ka izstāde rosinās ikvienu novērtēt dizaina spēku un nozīmi mūsu ikdienā un valstī kopumā. Šogad īpaši redzams, cik dažādi dizains spēj risināt sabiedrības un vides izaicinājumus — ar iejūtīgu un gudru dizainu mēs varam veidot iekļaujošu un drošu vidi, ilgtspējīgākus produktus un pakalpojumus, kas ne tikai uzlabo cilvēku ikdienu, bet arī palīdz mums kā sabiedrībai virzīties uz apritīgāku un atbildīgāku nākotni,» komentē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Kopumā izstādē aplūkojams 21 darbs: Grand Prix ieguvējs, konkursa uzvarētāji piecās kategorijās — produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu — un «Jaunā dizainera» balvas laureāts, kā arī finālisti, kuru vidū ir Patentu valdes balvu un žūrijas atzinību saņēmušie darbi.

Komunikācijas dizains

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma aģentūra «Magic» par labdarības maratonam «Dod pieci!» īstenoto kampaņu «Slimība izārda, cerība dziedē!». Fināla žūrija norāda, ka kampaņa bija pārliecinoša visos līmeņos: «Kad dizains ir skaists un vienlaikus atstāj spēcīgu ietekmi, tas atklāj savu patieso potenciālu. Mūs fascinēja, kā Latvijas tradīcijās sakņotās amatniecības prasmes izmantotas, lai raisītu cilvēkos emocijas. Tas, kā autori savijuši visus stāsta pavedienus vienotā, spēcīgā vēstījumā, atstāja uz mums dziļu iespaidu.»

Izstādē komunikācijas dizaina kategorijā aplūkojama arī «Kid Design» veidotā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vizuālā identitāte, studijas «Ausme», aģentūras «Deep White» un dizainera Valtera Kalsera kopīgi radītais grafikas dizains sarunu festivāla «Lampa» desmitajai jubilejai, kā arī jaunās dizaineres Elīzas Robertas Āķītes studiju projekts — grāmata «The Kardashev scale».

Produktu dizains

Šī gada uzvarētājs produktu dizaina kategorijā — dizainera Marka Litvjakova veidotais krēsls bērniem «The Moon Chair» zīmolam «Wigiwama — pārsteidza žūriju ar savu drosmīgo un eleganto pieeju: «Šis cenas ziņā pieejamais produkts ar savu minimālo un tīro dizainu, modulāro pieeju, rotaļību un ilgtspējīgu materiālu izvēli pārsniedza mūsu ekspektācijas. Krēsls veicina bērnu radošumu un patstāvību, kā arī ienes mieru nereti pārmērīgi stimulējošā vidē. «The Moon Chair» iederas ne tikai bērnistabā, bet jebkurā modernā dzīvojamā telpā. Bērni ir pelnījuši labu dizainu, jo viņi ir mūsu nākotne.»

Arī «Jaunā dizainera» balvas ieguvējas Zandas Seņkovas projekts — modulāru sēdmēbeļu kolekcija ar slēptu BDSM funkciju «Randevú» — pārstāv produktu dizaina kategoriju. «Dizainere spēja identificēt tukšu nišu un aizpildīt to ar ļoti labi izstrādātu produktu. Turklāt sabiedrības vērtējums liecina, ka viņa ir apmierinājusi reālu vajadzību. Papildus tam mēs vēlamies uzsvērt viņas drosmi un iedrošināt jaunos dizainerus uzdrīkstēties,» vērtē konkursa žūrija.

Žūrijas atzinību produktu dizaina kategorijā saņēma arī Ādama Sūnas veidotās keramikas sakņaugu glabātuves «Džūkste», savukārt «Onlyonly studio» zvilnis «Daydreamer» ieguva Patentu valdes balvu, kas ietver konsultatīvu atbalstu veiksmīgākai sava radītā dizaina aizsardzībai.

Pakalpojumu dizains

Pakalpojumu dizaina kategorijā laurus plūca studiju «Overpriced» un «Gateris Works» kopīgi radītais projekts — modulāro māju ražotāja «Dores» piedāvājuma optimizācija «Māju saime» un komunikācijas dizains. «Pakalpojumu dizains ir sarežģīta kategorija, kas sastāv no daudziem slāņiem — no ražošanas pieejas līdz lietotāja pieredzei, vizuālajam izskatam un kopējai ietekmei uz vidi. Projekts, kas uzvarējis šajā kategorijā, ne tikai ņem vērā visus šos kritērijus, bet arī izceļas ar vērtībām, ko dizaineri ieviesuši procesā,» komentē žūrija.

Izstādē aplūkojami arī konkursa finālisti: ceļojošais krājums–nodarbība «Vai kaķi raud?», ko veidojusi apvienība «Kolektīvs», un Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmata, kuras autori ir Rīgas pilsētas arhitekta dienests sadarbībā ar «Ruume arhitektiem», «IE.LA» inženieriem, studiju «Reflect» un citiem, kā arī «Jaunā dizainera» balvas finālists — Unas Annas Daknes projekts «Rāndalist. Lībiešu mīti», kas saņēma žūrijas īpašo atzinību.

Vides dizains

Šī gada uzvarētājs vides dizaina kategorijā — arhitektu biroja «NRJA» īstenotā Tabakas fabrikas tehnisko ēku piemērošana Latvijas Kultūras Akadēmijas vajadzībām — izceļas ar ilgtspējīgu pieeju un telpas atkārtotu izmantošanu. «Tas ir sarežģīts, daudzpusīgs projekts, kur vides dizaina un identitātes veidošanā izmantots plašs instrumentu klāsts: ainava, arhitektūra, interjera dizains, orientēšanās sistēma un tipogrāfija,» vērtē žūrija.

Šajā kategorijā tika piešķirtas divas žūrijas atzinības, ko saņēma studijas «Overpriced» veidotā audiovizuālā izstāde «Dzīvais cimds» Cēsu muzejā un interaktīvā instalācija–rotaļu laukums bērniem «Rotaļu skatuve» Valmierā, kuras autores ir Linda Vigdorčika un Renāte Lagzdiņa. Ekspozīcijā aplūkojami arī finālisti: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja izstāde «Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs» (autori — Rihards Funts, arhitektu birojs «Gaiss», Kirils Kirasirovs, Kristīne Liniņa, Kaspars Vanags), mākslinieka Andra Eglīša izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā «Izstāde. Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi» (autori — Andris Eglītis, Aleksejs Beļeckis, Liene Pavlovska, Una Grants) un jaunā arhitekta Paula Rietuma veidotie neizmantotu telpu iekārtošanas risinājumi «Tukšs!».

Digitālie risinājumi

Jaunā E–veselības iedzīvotāju portāla prototips «Teste.lv», kura autori ir dizaina studija «Asteroid» un IT uzņēmumi «Mobilly» un «ZZ dats», kļuva par uzvarētāju starp digitālajiem risinājumiem. «Kategorijas uzvarētājs piedāvā ne tikai risinājumu svarīgai problēmai, ar ko saskaramies, bet arī palīdz novērst problēmu rašanos. Šis projekts, kurā galvenais uzsvars likts uz gala lietotāju, rāda ceļu arī citiem līdzīga mēroga projektiem.»

Žūrija norāda, ka uzvarētāja izvēle digitālo risinājumu kategorijā bija viena no grūtākajām, jo visi trīs finālisti piedāvāja risinājumus, kuru nozīme un īstenošana varētu ietekmēt ne tikai vietējos lietotājus, bet arī kalpot par piemēru projektiem citur pasaulē. Starp finālistiem ierindojās arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības ģeogrāfiskās informācijas sistēma «Geo Rīga» un jauno dizaineru Jāņa Kokareviča un Elīnas Pavlovas veidotais tīmekļvietnes «Raižplēsis» prototips.

Par Latvijas Dizaina gada balvu 2025

Latvijas Dizaina gada balvai 2025 kopumā tika iesniegti 128 darbi, no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja 59 pieteikumus, ko spraigās diskusijās vērtēja fināla žūrijas eksperti, izvirzot 21 finālistu. Darbu vērtēšana turpinājās ar finālistu darbu prezentācijām LIAA Radošo industriju pārstāvniecībā.

Fināla žūrijā darbojās seši pieredzējuši dizaina profesionāļi. Līdzās Latvijas pārstāvjiem darbus vērtēja trīs ārvalstu eksperti:

• Andrē Pulheims (André Poulheim) — produktu dizainers, vācu dizaina studijas «Noto» dibinātājs;
• Mārja Mēmetsa (Maarja Mäemets) — igauņu māksliniece, dizainere un kuratore, Tallinas lietišķās mākslas triennāles organizatore;
• Juļus Senūns (Julius Seniūnas) — lietuviešu arhitektūras un zīmolu dizainers, studijas «Praktika» līdzdibinātājs;
• Maija Rozenfelde — dizaina direktore un partnere «KID Design», Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore;
• Reinis Leo Miķelsons — dizainers un arhitekts, studijas «Gateris Works» līdzdibinātājs;
• Ilze Grava — intelektuālā īpašuma jomas eksperte, pārstāv Patentu valdi.

Fināla žūrija vērtēja iesniegtos darbus atbilstoši konkursa nolikumā definētajiem vērtēšanas kritērijiem:
idejas oriģinalitāte un jaunrade,

• problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam,
• koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā,
• funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums,
• estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas,
• ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums,
• sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība.

Būtiski atzīmēt, ka, lai saglabātu pilnīgu objektivitāti, dažās no kategorijām darbus vērtēja pieci fināla žūrijas pārstāvji, izslēdzot tos, kuri tieši vai pastarpināti piedalījušies darbu tapšanā. Pakalpojumu dizaina kategorijā vērtēšanā nepiedalījās Reinis Leo Miķelsons, savukārt komunikācijas dizaina un «Jaunā dizainera» balvas darbu vērtēšanā neiesaistījās Maija Rozenfelde.

Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību. Latvijas Dizaina gada balva ar Kultūras ministrijas atbalstu dibināta 2017. gadā. Līdz 2025. gada jūnijam organizēja Latvijas Dizaina centrs.

Latvijas Dizaina centrs ir Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.