Islandes dizaina aisbergs. 2. daļa

Íslensk hönnun

Islandiešu laikmetīgajā dizainā jūtama skandināvu estētika, lakonisms, smalki nostrādātas detaļas, vairīšanās no liekā, sarežģītā un robustā — dizains ir kvalitatīvs, funkcionāls un estētisks baudījums. Šī ļoti līdzīgā vizuālā stilistika un pieeja dizainam liek aizdomāties, vai tās ir skandināvu dizainam raksturīgas vērtības, kas ir pieprasītas pasaulē un tāpēc tiek apzināti kultivētas, vai tomēr skaidrojamas ar islandiešu dizaina neseno vēsturi un jauno dizaineru centieniem vēl atrast savu individuālo rokrakstu. Interesanti, ka šo radniecīgo dizaina valodu ilustrē eksperimentāls projekts «1+1+1», kurā trīs ziemeļvalstu dizaina prakses — islandiešu dizaina studija «Hugdetta», zviedru dizainere Petra Lilja un somu duets «Alto+Alto», katrs nolēmuši izveidot lampu ar atdalāmu pamatni, statīvu un abažūru, kas pēcāk ļautu visas lampas savstarpēji komplektēt jaunās variācijās. Lampu dizains palicis noslēpumā visu projekta laiku, līdz dizaineri atveduši savu veikumu uz «DesignMarch» izstādi un atklājuši, ka to dizains ir tik līdzīgs un daļas tik harmoniski savietojamas, it kā lampas būtu viena autora darbs.

Lai gan šķiet, ka islandiešu dizaineri vēl iemanās, kā uzrunāt strīdīgas, sociāli atbildīgas un ekonomiski svarīgas tēmas, to dizainā virmo sparīga enerģija, meklējumi izzināt jaunas teritorijas un ierastās tradīcijas apspēlēt vēl neredzētā formātā, un pie apvāršņa atrodami progresīvi, uzmanības un atzinības vērti un drosmīgi indivīdi, kuru vārdi un darbi izcelti turpinājumā.

Krāsu izvirdums

Jāatzīmē, ka jaunākā Islandes dizaineru paaudze nereti pārkāpj skandināvu dizaina piesardzīgo krāsu kārtību. Ne vienā vien darbā drosmīgi sulo krāsu spektra bagātība un uzdrīkstēšanās, vienlaikus saglabājot gaumīgu atturību.

Pārliecināta, ka «mūsdienu modei pietrūkst cilvēka pieskāriena un ar roku veidotā dizainā atklājas autentiskums un meistara identitāte,» Senmārtina Mākslas un dizaina koledžas maģistrantūras absolvente, modes tekstila dizainere Anita Hirlekara (Anita Hirlekar) senās un darbietilpīgās islandiešu izšūšanas tradīcijas pārveido iespaidīgā, ekstravagantā un unikālā tekstilā.

Vēloties radīt jaunu mūzikas pieredzi, kas nebūtu lineāra kompozīcija, kura jāklausās no A līdz Z, bet gan brīva eksperimentēšana, komponists Ulfurs Eldjarns (Úlfur Eldjárn), grafikas dizaineris Siggi Odsons (Siggi Oddsson) un programmētājs Haldors Eldjarns (Halldór Eldjárn) izveidojuši «Infinite String Quartet» — interaktīvu mūzikas kompozīciju, kurā klausītājs pats veido savu skaņdarbu, izmantojot intuitīvu grafisku interfeisu un kontrolējot reāla stīgu kvarteta skaņu ierakstus, pārkārtojot tos bezgalīgi daudzās kombinācijās. Dizaina autors Siggi ir viens no Islandes grafikas dizaina jaunaudzes talantīgākajiem pārstāvjiem, kura ilustrācijas un grafikas galvenokārt rotā mūzikas un kultūras industrijas projektus.

Franču–islandiešu dizaina kolektīvs «IIIF», kurā apvienojušies Agla Stefansdottira (Agla Stefánsdóttir), Sigrūna Halla Unnarsdottira (Sigrún Halla Unnarsdóttir) un Tibo Algajē (Thibaut Allgayer), sadarbībā ar Francijas stikla pūšanas centru CIAV radījuši produktu kolekciju «Petits Volcans», kurā interpretēti Islandē tik bieži pamanāmā ģeoloģiskā veidojuma pieci tipi: zemūdens, zemledus un snaudošais vulkāns, lavas izvirdums un krātera ezers. Tibo atklāj, ka islandiešiem svarīga ir stāstniecība un tas izpaužas arī dizainā. Starp stiklu un kolekcijas iedvesmas avotu magmu dizaineri vilkuši poētiskas paralēles — abas matērijas ir plūstošas un atdzīvojas augstā temperatūrā, bet sastingst blīvā formā, kad atdziest, turklāt sakarsētas tās abas kvēlo vienādā krāsā un spīdumā. Katru no traukiem vienlaicīgi veido divi stikla pūtēji, abas stikla formas savienojot, kad sasniegta pareizā temperatūra un izmērs. Trauku kolekciju papildina arī brīnišķīgas marmora krāsu ilustrācijas.

Daba un darbs

Islandes dizainu caurauž amatnieciskas tradīcijas, un, līdzīgi kā Latvijā, godā tiek turēts roku darbs. Tajā nolasāma pietāte pret dabas materiāliem un to izmantošanu, kā arī mēģinājumi atklāt arvien jaunas lokālas izejvielas — zivs ādu, asakas, kaltētu rāceņu šķēles, smiltis, bazaltu un pat pelnus. No trauslām krāsotu rāceņu šķēlītēm tie veido traukus, dabai draudzīgus vulkāniskos pelnus izmanto māju ārsienu apšuvumam, un islandiešu piejūras ciemu tradicionālajā zivju žāvēšanas tehnikā mencu ādas pārtop gaismekļos.

Līdzīgi kā mode, aksesuāru un rotaslietu dizains Islandē strauji aug un nostiprinās gan vietējā mērogā, gan aizjūru zemēs. Reikjavīkas centrā kopš 1999. gada savu rotaslietu zīmola «Aurum» veikalu un darbnīcu vada rotkale un dizainere Gudbjorga Kristīne Ingvarsdottira (Guðbjörg Kristín Ingvarsdóttir). Jaunākā kolekcija «Tuttu», kas inuītu valodā nozīmē «ziemeļbriedis», tapusi, kad viņu uzrunājis Grenlandē dzīvojošs islandiešu ziemeļbriežu audzētājs, aicinot no nokauto briežu nagiem radīt ko interesantu. Tā ziemeļbriežu nagi apvienojumā ar sudrabu pārtop delikātās rotās. Citi rotkaļi dabīgo materiālu kārtīgi nopulē, taču «Tuttu» rotās saglabāta dzīva tekstūra un redzams, kā ziemeļbrieži skrāpējuši zemi, lai atrastu ēdienu un pārpeldējuši ūdenstilpnes, nagos atstājot akmeņu skrambas.

Savā jaunākajā kolekcijā «Tools» rotu zīmola «Orri Finn» dizaineri pievērsušies stāstam par ikdienišķiem, tomēr neaizstājamiem instrumentiem, cildinot amatu, prasmi un meistarus, kuru rokās šie darbarīki diendienā gulstas. Smalki veidotās, delikātās «unisex» stila rotas ir autentisku darbarīku reprodukcijas. Starp matu šķērēm, bārdas nazi, atslēgām un cirvi iemaldījies arī veclaiku tintes pildspalvas uzgalis. Rotas veidotas no pulēta oksidēta sudraba, un katru ķēdīti noslēdz sarkans «asins piliens» kā simbols strādnieku darbam un centieniem.

Atbildība par radīto

Arvien spēcīgāk islandiešu dizainā un sabiedrībā nostiprinās ekoloģiskās atbildības tematika, ilgtspēja un optimāla resursu izmantošana, saredzot dizainu kā instrumentu progresīvai nākotnei. Dienā, kad Reikjavīku sasniedz pēdējo mēnešu laikā stiprākā vētra, mēs dodamies uz ostmalu, kur Okeāna klastera telpās atklāta piesārņojuma problemātikai veltīta izstāde «1200 TONN».

1200 tonnu — tik daudz zvejas tīklu, plastmasas konteineru, bateriju un cita veida atkritumu pēdējo divdesmit gadu laikā okeānā un Islandes piekrastē ir savākusi brīvprātīgā vides organizācija «Blái Herinn» (Zilā armija). Izstāde apspēlē veidus, kā šos atkritumus pārvērst lietojamos un cilvēkus uzrunājošos dizaina produktos. Toruna Arnadottira (Thorunn Arnadottir) apguvusi islandiešu tīklu siešanas tehniku un izmantojusi tīkliem paredzētu šķiedru, lai radītu rotaļīgu produktu kolekciju «Skip Ahoy!», kurā iekļāvušies arī dabā rasti materiāli — ziemeļbriežu ragi un kauli. Senatnīgās tīklu bojas Kristbjorga Gudmundsdottira (Kristbjörg Gudmundsdottir) atlējusi porcelānā, izveidojot bļodiņas un neglazēta porcelāna lampas ar enerģiju taupošām LED spuldzēm, kas izstaro rāmu apgaismojumu. Savukārt piekrastē izskaloti koki, apvīti ar vecām, masīvām vietējo jūrnieku pītām zvejniecības virvēm, pārtapuši Dagnijas Bjarnadottiras (Dagny Bjarnadottir) ķeblīšos «Kadlakollurinn». Izstādes vizuālās identitātes autore un kuratore, somu dizainere Milja Korpela radījusi kuģu saziņas karogu iedvesmotus spilvenus «Puðar», kas veidoti no pārkrāsotiem audumu pārpalikumiem un izturīga jūrniecībā izmantota materiāla. Viņa ir autore arī skaistām infografikām, kurās ar pasteļtoņiem un smalkiem zīmējumiem attēlota ekoloģijas rūgtās realitātes statistika.

«DesignMarch» piedzīvotais ir kā aisberga redzamā daļa — festivāla programma ir tik bagātīga, ka četru dienu laikā nav apskatāms viss, kas Islandes dizainam piedāvājams. Dizaina ainas virspusē dreifē uzrunājoši laikmetīgi piemēri, lokāli atzīti un populāri, bet dziļajos ūdeņos atrodami ne mazāk iespaidīgi dizaina veterānu darbi un vēl savu vietu neiekarojuši jauni, eksperimentus mīloši dizaineri.

Raksts tapis, pateicoties Ziemeļvalstu Kultūras punkta «Norden» atbalstam radošā brauciena ietvaros. Raksta «Islandes dizaina aisbergs» 1. daļa lasāma šeit.