Foto — Rīgas Tehniskā universitāte

Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika Ķīpsalā darbu uzsāka 2014. gada rudenī. Pa šo laiku tā ir izaugusi — paplašinātas telpas, palielinājies izmantoto tehnoloģiju spektrs. Izveidotas dažādas sadarbības, piemēram, līdz 31. janvārim studējošie ir aicināti pieteikties studentu, uzņēmumu un augstskolu sadarbības programmā «Demola Latvia», un drīzumā sāksies pieteikšanās arī programmas «Climate–KIC» projektiem. Nereti Ķīpsalā notiek publiski pasākumi, kurus apmeklēt aicināts ikviens interesents.

Sižeti Jeļena Solovjova 25. janvāris, 2018

«Dizaina fabrika ir vieta, kur rodas jaunas idejas, kas tiek materializētas taustāmos produktos ar augstu pievienoto vērtību,» definē Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas (RTU DF) vadītājs Guntis Kuļikovskis. Viņš atklāj, ka darbošanās Dizaina fabrikā var norisināties dažādos līmeņos. Pirmie soļi parasti tiek sperti «The Lab» darbnīcā jeb atvērtā tipa laboratorijā, kas atrodas RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes ēkas pagrabstāvā. «Tur pārsvarā uzturas un savas ieceres realizē Rīgas Tehniskās universitātes studenti, kuriem mēs skaidrojam, kā darbināt iekārtas, konsultējam, kādas tehnoloģijas vai materiālus izvēlēties. Visbiežāk «The Lab» tiek realizētas salīdzinoši vienkāršas idejas, taču mūsu mērķis ir atbalstīt autorus ceļā uz augstākiem rezultātiem. Mēs piedāvājam gan nepieciešamo aprīkojumu, gan informāciju par to, kā idejas attīstīt — kā atrast domubiedrus, kā stāstīt par savu ieceri un kā tai piesaistīt finansējumu,» stāsta Guntis. Nākamais līmenis ir Dizaina fabrika, kur tiek attīstīti ilgtermiņa projekti, studentiem sadarbojoties ar zinātniekiem un uzņēmumiem. Dažādu vecumu un jomu pārstāvji, strādājot kopā, demonstrē savas spēcīgākās profesionālās kvalitātes. Studentiem tā ir degsme, spēja strādāt ilgstoši un radīt neiedomājamus risinājumus, akadēmiskās vides pārstāvjiem — zināšanas un pieredze, savukārt uzņēmumam — praktisku vajadzību pārzināšana.

Somijas piemērs

Stāstot par Dizaina fabrikas pirmsākumiem, Guntis atklāj, ka tie ir saistīti ar viņa personīgo interesi par robotikas nozares attīstību Latvijā: «Esmu piedalījies robotikas kustības attīstīšanā kopš 2007. gada — organizējis sacensības, apmācības un bijis viens no RTU robotikas kluba dibinātājiem. Klubs bija vieta, kur būvējām robotus dažādu nozaru vajadzībām un aicinājām to darīt arī citus. Šis process ļāva saprast, cik svarīga ir telpa un aprīkojums, kas sniedz iespējas radīt tehniski sarežģītus risinājumus. Tolaik savas ieceres varējām attīstīt līdz noteiktam līmenim, taču mums gribējās vairāk. Jaunas idejas tika ģenerētas ļoti ātri, un tikpat ātri mēs vēlējāmies pārbaudīt, vai tās darbojas.» Tā tika pieņemts lēmums par RTU prototipēšanas centra izveidi ar mērķi nodrošināt platformu, kur studentu un pasniedzēju zināšanas varētu pielietot praksē. Galvenās prasības telpām — iespēja strādāt jebkurā diennakts laikā, kā arī atbilstošs to izmērs, kas ļautu realizēt lielformāta darbus un nodrošinātu ērtu izejmateriālu piegādi.

Centra izveides procesā būtiska loma ir dizainerim Čārlzam Bušmanim, kurš mudināja kolēģus doties pieredzes apmaiņas braucienā uz Ālto Universitāti Helsinkos. Guntis atceras, ka pirms viesošanās Somijā sapnis par tik plašu centru, kāds RTU DF ir šobrīd, šķita nesasniedzams, taču redzētais ļāva noticēt, ka iecere ir realizējama arī Rīgā. Iedvesmojoties no Ālto pieredzes, RTU prototipēšanas centra koncepcija tika papildināta ar sociālo funkciju — telpas kļuva pieejamas plašākam interesentu lokam, kā arī tika attīstīta sadarbība ar uzņēmumiem, ļaujot centra ideju iekļaut globālajā «Design Factory» tīklā. Šajā starptautiskās sadarbības programmā piedalās divdesmit pasaules pilsētas, un kopš 2016. gada oktobra starp tām ir arī Rīga.

Tehniskās iespējas

Ienākot Dizaina fabrikas telpās, apmeklētājs vispirms nokļūst virtuvē. Guntis uzver, ka virtuves atrašanās vieta un nozīme ir bijusi skaidra jau sākotnēji — tā ir telpa, kas straujajā ikdienas ritmā nodrošina periodisku komandas satikšanās un ideju apmaiņas iespēju. Tālāk seko plaša koprades telpa, kur ikdienā strādā gan Dizaina fabrikas komanda, gan tās projektos iesaistītie studenti. Ja telpās norisinās pasākumi vai apmācību semināri, iekārtojums var tikt viegli pielāgots — koprades telpa savienota ar līdzās esošajām auditorijām vai sadalīta mazākās zonās. Tāpat kā atvērtā tipa laboratorijā «The Lab», arī augšstāvā lielākā telpu daļa ir atvēlēta darbnīcām, kurās, kā atklāj Guntis, slēpjas smagā artilērija — vakuumliešanas telpa, lielformāta zāģis un citas iekārtas. Kā uzsver Dizaina fabrikas pārstāvji, Rīgas Tehniskā universitāte šobrīd ir vienīgā vieta Baltijā, kur vienuviet ir pieejams tik plašs iekārtu spektrs un tik liels profesionāļu skaits, kuri prot ar tām darboties. Tehnoloģiskais aprīkojums ir iespaidīgs, tostarp četri dažādu izmēru 3D printeri un citas vērtīgas ierīces — lāzergriešanas, gravēšanas, lielformāta drukas, kā arī elektronikas darbnīca.

Starpdisciplināra sadarbība

Dizaina fabrika koordinē ilgtermiņa sadarbības projektus, kuros studenti un universitātes pasniedzēji strādā kopā ar uzņēmumu pārstāvjiem un risina dažāda mēroga pasūtītāja vajadzības. Guntis uzver, ka projektu izstrādes iniciatīva var nākt gan no augstskolas, gan privātā sektora: «Tas ir divvirzienu process — ar savām idejām pie mums vēršas uzņēmumi, taču, piesaistot uzņēmēju pieredzi, tiek veiksmīgi komercializētas arī zinātniskās izstrādes». Kā Dizaina fabrika motivē uzņēmumus piedalīties šādā sadarbības eksperimentā? Guntis teic, ka visbiežāk uzņēmumi pēc palīdzības vēršas paši. «Iemesli ir dažādi. Tas var būt turpinājums virknei vienkāršāku kopā realizētu projektu vai informācija, kas ir iegūta, apmeklējot ekskursijas Dizaina fabrikā. Bieži tie ir cilvēki, kuri vēlas kaut ko darīt, bet nav atraduši nepieciešamo veidu, kā realizēt idejas.»

Līdz šim Dizaina fabrikas projektos ir piedalījušies Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji. «Jo daudzveidīgāks ir mūsu skatījums, jo labāks ir rezultāts,» uzsver Guntis. Komandai tiek piesaistīts arī konkrētās jomas zinātnieks, kā arī uzņēmuma pārstāvis.

Stāstot par paveikto, Guntis izceļ šobrīd vērienīgāko Dizaina fabrikā realizēto sadarbības projektu — hokeja robotu, kas ar stereo kameru palīdzību fiksē spēles laukumu un atbilstoši iestatītai programmai izšauj ripas noteiktā virzienā. Robota izstrādē piedalījās pieci studenti no mehatronikas, elektrotehnoloģiju, datorvadības, intelektuālo robotizēto sistēmu un medicīnas inženierijas studiju programmām. Risinājums daudzkārt pārsniedzis sākotnējās ieceres. «Uzsākot darba procesu, mūsu uzdevums bija izstrādāt tehnisku iekārtu, kas spēj precīzi šaut ripas, taču rezultātā mūsu produkts ir pilnīgi jauns palīglīdzeklis treniņu procesa organizēšanai un efektīvai laika izmantošanai uz ledus gan profesionālu spēlētāju, gan jauniešu treniņu procesā,» stāsta Guntis. Vārtsarga treneris var ievadīt treniņu programmu savā viedtālrunī, saņemt statistiku par to, kāds ir bijis treniņu process un kāda ir audzēkņa izaugsme.

Šobrīd Dizaina fabrika veido specializētu sporta aprīkojumu Latvijas kamaniņsporta izlasei, izstrādā apģērbā integrējamus sensorus, kā arī uzlabo bērnu balansa riteņa funkcionālo mezglu risinājumus.

Dizaina darīšana

Jautājot par dizaina nozīmi Dizaina fabrikas ikdienā, Guntis ir skeptisks, uzsverot, ka sabiedrības viedoklis par dizainu bieži ir pārāk konservatīvs: «Tas, ar ko nodarbojamies, ir praktiski pielietojams dizains. Līdz šim mums nav bijusi nepieciešamība pēc grafiskā dizaina vai līdzīgām lietām, taču diemžēl to no mums bieži sagaida, redzot mūsu nosaukumā vārdu «dizains». Jautā, vai varam uztaisīt plakātus. Būdams inženieris, es ļoti ilgi nezināju, ka tas, ar ko ikdienā nodarbojos, ir dizaina domāšana vai, kā man labpatīk sacīt, dizaina darīšana. Tas vienmēr ir bijis dabisks process — domāšana darot, kas ietver ideju ģenerēšanu un procesu iterēšanu. Jā, mēs nodarbojamies ar dizainu, taču nemēģinām to definēt vai īpaši popularizēt. Mēs iepazīstinām cilvēkus ar procesu, iedrošinām nebaidīties no idejām, atbalstīt vienam otru un mazāk kritizēt pašiem sevi. Darīt un izvērtēt darbību procesā». Gunta sacīto papildina Dizaina fabrikas projektu koordinatore Līga Efeja: «Mēs esam dizaina domāšanas un inženierdizaina praktiķi. Mūsu darbā ļoti būtiski ir izprast un skaidri definēt risināmo problēmu, vadīties pēc kritiskiem, virzošiem jautājumiem, kā arī izstrādē un testēšanā iesaistīt konkrētā produkta vai pakalpojuma reālos lietotājus. Un, protams, prototipēt! Iespēja idejas aptaustīt un izmēģināt to lietošanu dzīvē ļauj atrast aspektus, ko ir nepieciešams uzlabot. Mūsu mērķis ir domāšanas maiņa, ko raisām studentos un uzņēmumos, ar ko sadarbojamies. Tehniskie risinājumi nav pašmērķis — tiem jākalpo labi pārdomātu, dzīvē testētu un novatorisku risinājumu ieviešanai, kas rada pārmaiņas lietotāju dzīvēs.»

Dizaina Fabrikas vēlme dizaina jēdzienu skaidrot kā procesu un veicināt starpdisciplināru sadarbību starp studentiem un pedagogiem ir apsveicama. Dizaina fabrikas kolektīvā šobrīd darbojas trīs produktu dizaineri, un projektu izstrāde tiek pakārtota dizaina domāšanas pamatprincipiem, taču eksakto studiju virzienu pārsvars universitātē nosaka, ka sadarbības projektu komandās dominē inženierzinātņu studenti. Jācer, ka nākotnē starpdisciplinaritāte Dizaina fabrikā iegūs vēl plašāku raksturu un studenti, kuri mācās dizaina studiju programmās dažādās augstskolās Latvijā, tostarp pašā RTU, tiks aicināti sadarboties ne tikai projekta posmos, kas paredz interaktīvu lietotņu izveidi, bet piedalīsies produkta izstrādes procesā no tā sākuma līdz realizācijas posmam ikkatrā projektā, kas paredz darbu ar lietotāju. Dizaineris, kurš ir trenēts atbilstoši modernās pasaules prasībām pret nozari, pirmkārt ir racionāls stratēģis, kurš lietotāja vajadzības ir spējīgs tulkot inženieru valodā un tehniskos risinājumus pārvērst uz lietotāju orientētos produktos.