Foto — Ēriks Božis

Aizvadītajā vasarā Polijas pilsētā Vroclavā, kas pazīstama ar lielmēroga brīvdabas operas izrādēm, tika uzvesta Džuzepes Verdi opera «Nabuko», kuras monumentālo scenogrāfiju veidoja arhitekts Didzis Jaunzems.

Sižeti Fold 10. oktobris, 2018

Poļu režisora Kristiana Ladas (Krystian Lada) Verdi operas «Nabuko» iestudējums ir vēsturiskā libreta tulkojums mūsdienu teātra valodā, meklējot universālus sociālus mehānismus, kas skar varas, politikas un mīlestības problēmas. Opera uzvesta tās sižetam dziļi simboliskā vietā — laukumā pie Vroclavas operas, kuram blakus līdz 1939. gadam atradās Jaunā sinagoga, viesnīca «Monopol», kuras balkons tika izbūvēts īpaši Ādolfa Hitlera vizītei un uzrunai 1937. gadā, un līdz mūsdienām izdzīvojusī Baltā stārķa sinagoga.

«Skatuve veidota kā pilsētvides ainava ar dažādiem līmeņiem, platformām un kāpnēm. Tās fonā ir Vroclavas operas nama fasāde, kas pārveidota par mākslas templi, atsaucoties uz Salomona templi «Nabuko» libretā. Uzvedumā tam uzbrūk babiloniešu režīms, kas vēlas izskaust ebreju tautu, iznīcinot tās kultūras mantojumu. Skatuves krāsainais tēls pakāpeniski kļūst pelēks, kad Nabuko pārņem ēku, un sasniedz kulmināciju uzveduma otrajā daļā, kad Abigaila kļūst par politisko līderi — visa ēkas fasāde tiek nosegta ar pelēku aizkaru. Divpadsmit metrus augstā divsejainā skulptūra veidota pēc Nabuko un Abigailas lomu izpildītāju — solistu Kruma Galabova (Krum Galabov) un Annas Lihorovičas (Anna Lichorowicz) sejas vaibstiem. Skulptūra izrādes laikā rotē, raud, izgaismojas caur plaisām un uzveduma noslēgumā sabrūk,» stāsta scenogrāfijas autors Didzis Jaunzems.

Lai pietuvinātu 2100 skatītāju lielajai brīvdabas skatuvei un manevrētu starp plašajām kora ainām un intīmajām ainām ar solistiem, skatuvē integrēts video projekciju ekrāns ar tiešraides kamerām. Uzveduma otrajā daļā video projekcijām izmantots operas nama fasādi aizsedzošs aizkars. Iepriekš sagatavoti video sižeti ilustrē uzvedumā tieši neiekļautās stāsta daļas. Kameras izmantotas arī kā plašsaziņas līdzekļu metafora — mediji ir aktīvi veidojuši politiskās sistēmas un politiķus gan pagātnē, gan šodien.

Uzveduma mākslinieciskajā koncepcijā iestrādāts daudz intuitīvu metaforu, piemēram, babilonieši attēloti kā «pelēkā masa», atņemot tiem individualitāti. Turpretim ebreji, kuru tērpi veidoti 1960. gadu krāsu paletē, nav vienota masa, bet gan indivīdu grupa, tauta ar skaidri nolasāmu identitāti.

Iestudējumu veidojusi starptautiska autoru komanda: režisors Kristians Lada, scenogrāfs Didzis Jaunzems, tērpu māksliniece Natālija Kitamikado (Natalia Kitamikado), gaismu mākslinieks Mārtens Varmerdams (Maarten Warmerdam) un horeogrāfs Kenzo Kusuda.