Ikviens no mums ir kādas kopienas vai kustības daļa un par savu piederību tai apliecina ar dažādu vizuālu kodu palīdzību. Ģerboņi, logotipi, krāsas, karogi — ar tiem sastopamies ik uz soļa un esam iemācījušies nolasīt to paustās nozīmes, tomēr tikai daži no tiem kļūst par pārlaicīgām dizaina ikonām un spēj iekustināt pārmaiņas sabiedrībā. LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu) kustības vizuālā simbolika ir viens no galvenajiem seksuālās vienlīdzības aizstāvju instrumentiem savas nostājas paušanā.

Ziņas Igors Malovickis 19. jūnijs, 2015

Kauna zīme

Par LGBT cilvēktiesību kustības vecāko simbolu var uzskatīt lejupvērstu trīsstūri, kura rašanās vēsture saistāma ar represijām pret režīmam nevēlamiem cilvēkiem nacistiskajā Vācijā. 1933. gada martā Dahavas pilsētā tika izveidota pirmā koncentrācijas nometne, kurā tika sadzīti dažādu režīmam nevēlamu tautību pārstāvji, homoseksuāļi, politiski ieslodzītie, kā arī citi «nevēlamie elementi». Lai atšķirtu nometnē nonākušos cilvēkus, katrai grupai tika piešķirts atšķirīgas krāsas trīsstūris vai to savienojums, kā tas bija ebreju gadījumā ar diviem dzelteniem trīsstūriem. Homoseksuāliem vīriešiem tika piešķirts uz leju vērsts rozā trīsstūris, ar ko apzīmēja arī dažādus seksuāla rakstura noziegumus pastrādājušus cilvēkus. Sievietēm, kas bija vai nebija lesbietes, bet katrā ziņā neatbilda trešā reiha ideāliem par tikumīgu mājsaimnieci, savukārt piešķīra melnu trīsstūri. Otrā pasaules kara noslēgumā pēc nacistiskās Vācijas sabrukuma, Austrumvācijas un Rietumvācijas likumdošana saglabāja izmaiņas kriminālā kodeksa 175. punktā, kas pielīdzināja homoseksuālismu krimināli sodāmam noziegumam, līdz ar ko daudzi no rozā trīsstūra nēsātājiem tika atkārtoti ieslodzīti.

1970. gadu sākumā 175. punkts tika mīkstināts un jau 1977. gadā rozā trīsstūris kļuva par LGBT cilvēktiesību kustības simbolu, kas kalpoja kā protests pret seksuāli atšķirīgi orientētu cilvēku neuzņemšanu heteroseksuālā sabiedrībā. Līdzās homoseksuāļu tiesību aizstāvībai, rozā trīsstūra pielietojums meklējams arī cīņā pret homofobiem uzskatiem, ko parāda zaļā aplī ievietota trīsstūra simbolika. Trīsstūra loma LGBT cīņā par vietu sabiedrībā tiek uzsvērta arī Otrā pasaules kara holokausta monumentos.

Pašapliecināšanās simbols

Lai gan rozā trīsstūra simbolam ir ļoti spēcīgs vēsturiskais konteksts, LGBT cilvēktiesību aktīvistu vidū populārāks tomēr ir varavīksnes karogs. Atšķirībā no koncentrācijas nometnēs izmantotajiem rozā trīsstūriem, kuri cilvēkiem tika uzspiesti, varavīksne nāk no pašas LGBT kopienas un simbolizē tās daudzveidību un no sirds dzīlēm nākušu prieku, kam piederēt ir viegli un spēcinoši. Tā parādīšanās datējama ar 1978. gadu, kad Sanfrancisko mākslinieks Gilberts Beikers (Gilbert Baker) radīja varavīksnes karogu ar astoņām strīpām, kas simbolizēja LGBT kopienas dažādību. Rozā krāsa apzīmēja seksualitāti, sarkanā krāsa — gaismu, oranžā — dziedniecību, dzeltenā — saules gaismu, zaļā — dabas mieru, tirkīza — mākslu, indigo — harmoniju un violetā — garu. Varavīksne kā dabas parādība apzīmēja arī nostāju pret izplatīto uzskatu par homoseksuālisma nedabiskumu.

 

Intervijā Modernās mākslas muzejam MoMA Beikers atzīst, ka liela ietekme simbola tapšanā bijusi ASV karogam. Mākslinieks bija ievērojis nebeidzamo amerikāņu karoga pielietojumu visās iespējamās vietās — ielās, uz apģērba, mākslas darbos, dažādos produktos un televīzijā. Karogs ir spēcīgāks, dinamiskāks medijs par plakātiem, piespraudēm vai informatīvām plāksnēm, tas saistās ar kopīgām vērtībām, varu un tiesībām. Līdz ar to Beikers uzskatīja, ka LGBT kopienai ir vajadzīgs simbols, kas spēj tikpat uzkrītoši atrasties visur, taču tieši neizkliegt geju un lesbiešu vārdu, tāpat kā uz ASV karoga nav rakstīts valsts nosaukums. Viņš vēlējās izveidot simbolu, kas vienotu LGBT kustību gluži kā tautu, kam ir savs karogs.

Pirmais varavīksnes karogs tika krāsots un šūts ar rokām un piedzīvoja savu debiju 1978. gada Sanfrancisko geju un lesbiešu brīvības dienas gājienā, kur tūkstošiem cilvēku to nekavējoties pieņēma par savas kustības simbolu. Laika gaitā krāsu skaits samazinājās — rozā krāsa tika izslēgta grūti pieejamā pigmenta dēļ, bet gaiši zilā tādēļ, ka simetrisku dalījumu bija vieglāk izmantot lielmēroga kompozīcijās un gājienos. 1979. gadā «Paramount Flag Company» radītā sešu krāsu «komerciālā» karoga versija, kurā ietilpst sarkanā, oranžā, dzeltenā, zaļā, zilā un violetā krāsa, ir kļuvusi par galveno LGBT kustības un tās atbalstītāju simbolu. Varavīksnes vizuālā valoda apvieno dažādu seksuālo orientāciju cilvēkus visā pasaulē un signalizē par vietām, kas ir LGBT kopienai draudzīgas un drošas. Šogad (2015. gadā) varavīksnes karogs tika uzņemts arī MoMA dizaina ikonu kolekcijā, līdzās @ simbolam, Creative Commons logo un atkritumu šķirošanas simbolam.

Citas zīmes

Kopš 1970. gada par vienu no LGBT kopienas simboliem kalpo arī grieķu alfabēta burts lambda, ko sāka izmantot Ņujorkas Geju aktīvistu alianse (Gay Activists Alliance). Simbola nozīme saistās ar cīņu par vienlīdzību un cilvēktiesībām, kā arī cilvēka brīvības neierobežošanu, ņemot vērā tā laika spēcīgo homofobiju. Aktīvistu izvēle par labu lambda simbolam saistāma ar seno spartiešu uzskatiem par homoseksualitāti kā morāles celšanu armijā un savstarpējo vienotību, kas atrodama sengrieķu filosofu rakstu darbos.

Pēc 1969. gada Geju atbrīvošanas frontes (Gay Liberation Front) protestiem pie «San Francisko Examiner» redakcijas par vienu no LGBT simboliem kļuva arī violetas rokas simbols. Protesta laikā aktīvistus no ēkas jumta aplēja ar violetu drukas krāsu, bet apkrāsotie protestētāji to izmantoja, lai uz ēkas sienām atstātu uzrakstus un violetus roku nospiedumus, kas izplatījās viscaur Sanfrancisko pilsētas centrā. Līdzīgi kā ar lambdas simbolu, arī violetā roka bija viens no protesta cīņas par cilvēktiesībām simboliem, kas, atšķirībā no varavīksnes karoga, nekalpoja par pašapliecināšanās simbolu.

 

Gandrīz vienlaicīgi ar šī gada (2015. gada) maijā notikušo referendumu par viendzimuma laulībām Īrijā, zviedru dizaina studija «Lundgren + Lindqvist» pēc žurnāla «Icon» uzaicinājuma ķērās pie praktiskām pārdomām par LGBT vizuālo valodu. Varavīksnes karogs izcili funkcionē apstākļos, kad ir redzamas visas krāsas, bet melnbalts tas zaudē savu atpazīstamību, tādēļ «Lundgren + Lindqvist» pieeja LGBT vizuālās valodas problemātikai izpaudās ar jaunas ikonas meklējumiem — tādas, kurai nebūtu vajadzīga reprodukcija sešās dažādās krāsās, un kas būtu atpazīstama arī melnbalta.Studijas dizaineri palika pie stilizētas sešlapu zvaigznītes, kas apspēlē gan varavīksnes karogu, gan ziedu, kas nereti tiek izmantots kā geju un lesbiešu simbols. «Lundgren + Lindqvist» izveidoto simbolu un plakātu pamattēze — radīt labvēlīgu kontekstu diskusijām par vienlīdzību un cilvēktiesību ievērošanu.

Tā kā LGBT kustība ietver plašu dažādību un vairākas mazākas kopienas, tās vizuālais tēls gadu gaidā ir radījis ļoti lielu simbolu bibliotēku, ko ir iespējams apspēlēt jaunu grafisku zīmju radīšanā. To, vai tie iedzīvosies kā kopienas vērtības pārstāvoši simboli, noteiks tajos iekodētā nozīme un vizuālās valodas spēja rezonēt ar kopienas noskaņojumu un estētiskajiem priekšstatiem.