Biedrības «Raktuve» izdevumu sērijā «Māksla. Mīts. Dokuments» nākusi klajā jauna grāmata «Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda Latvijā». Izdevumā nozares ekspertu raksti papildināti ar vizuālo materiālu, iezīmējot to mākslinieku vārdus, kuru devums spilgti izceļas 1960. gadu grafikas dizaina, porcelāna apgleznojumu, kā arī arhitektūras un interjeru laikmetīgo zīmju veidošanā.
20. gadsimta 60. gadu priekšmetiskā vide spilgti raksturo tā laika sabiedrības jaunos estētiskos ideālus, kad 1950. gadu mākslai tipisko naturālismu un retrospektīvo stilistiku nomainīja «lineāri ģeometriskais» stils. Ideālu maiņu lielā mērā noteica ekonomikas, tostarp vieglās rūpniecības attīstības straujie pieauguma tempi un zinātniski tehniskais progress.
Jaunizdotā Sandras Krastiņas sastādītā grāmata «Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda Latvijā» ir turpinājums vairākus gadus īstenotam pētījumam, kas kopš 2013. gada bijis skatāms izstāžu formātā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un ceļojošajās ekspozīcijās vairākās Latvijas pilsētās. Gan izdevuma, gan izstāžu nosaukums aizgūts no tematikai atbilstošas Ojāra Vācieša dzejas rindas «Uz lielās dzīves trases» no viņa populārā dzejoļa «Meitene no manas klases».
Grāmatā, kuras teksts lasāms gan latviešu, gan angļu valodā, atspoguļotas dažādas attiecīgā laikposma mākslas, dizaina un arhitektūras liecības, kas tikušas savāktas Latvijas muzeju krājumos un autoru vai viņu mantinieku privātajās kolekcijās. Projekta organizatori uzsver, ka mūsdienās, kad zīmolu vizuālajai identitātei tiek piešķirta nozīmīga loma, būtiski apzināties, ka grafiskajai kultūrai Latvijā ir vērā ņemams mantojums arī padomju periodā.
«Tieši 1960. gados PSRS un arī Latvijā jūtami pieauga mākslinieka noformētāja loma rūpniecībā. Sadarbībā ar inženieri konstruktoru un tehnologu, lietojot modernos materiālus, viņam bija jārada mākslinieciski kvalitatīvi plaša patēriņa preču paraugi, kas atbilstu masveida ražošanas prasībām, pasaules standartiem un aktuālām modes vēsmām. Šādi kritēriji tika izvirzīti arī lietišķajai grafikai. Kļuva aktuāli veidot vienotu grafiskā noformējuma paketi — tapa daudzu uzņēmumu, veikalu «firmas» zīmes, iepakojumu dizains, kas veicināja gan produkcijas, gan pašas iestādes atpazīstamību sabiedrībā. Šīs desmitgades sadzīves priekšmetiem raksturīgas neordināras formas, ko papildina spilgti krāsu salikumi un līdz minimumam reducēts, ģeometriski stilizēts zīmējums. Šīs tendences atspoguļo arī 20. gadsimta 60. gadu keramika, porcelāns un tekstilmāksla. Darbu kompozīcijās plaši tika pielietots izteikti lineārs zīmējums abstrahētu dabas tēlu radīšanai,» raksta grāmatas koncepcijas autore Sandra Krastiņa, kura kopā ar Irēnu Bužinsku kūrējusi arī iepriekšminētās izstādes.
216 lappušu biezā izdevuma «Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda Latvijā» tekstu autori ir Jānis Borgs, Ramona Umblija, Iliana Veinberga un Ilze Martinsone, bet grāmatas dizainu veidojusi Inta Sarkane. To iespējams iegādāties Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja grāmatu stendā, Jūrmalas pilsētas muzejā, kā arī sazinoties ar izdevēju — biedrību «Raktuve».
Viedokļi