Attēls — Emīls Garančs

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) jauno arhitektu 138. izlaiduma darbus Arhitektūras fakultātē var aplūkot vēl tikai līdz 15. februārim. Arhitektūras fakultātes dekāns Uģis Bratuškins izstādes kopīgo pavedienu diplomprojektu gadagrāmatas ievadā raksturo kā spēju pašorganizēties kopīgam mērķim, lai sasniedzamais rezultāts pārspētu atsevišķu saskaitāmo summu.

Sižeti Fold 13. februāris, 2019

Jau iepriekš ziņojām, ka šogad Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte diplomus izsniedza 39 jauniem fakultātes absolventiem. Gandrīz puse no izstrādātajiem darbiem vienā vai citā veidā pievēršas atjaunošanai, revitalizācijai vai reģenerācijai, to starpā arī Jāņa Libera piedāvājums Tabakas fabrikas kvartāla attīstībai, kas nesen noritējušajā arhitektūras metu konkursā ieguva 3. vietu sadarbībā ar arhitektu biroju «Būvdizains».

«Starp šī gada diplomprojektu nosaukumiem satiekam vairākus terminus, kas balstīti uz sadarbību un kopīgu mērķu sasniegšanu. Ilgtspējīga attīstība, kontinuitāte un adaptīva atjaunošana — šīs vērtības, kuras mums ir svarīgas, nevar ierobežot vai attīstīt izolētā zemesgabalā. Diplomprojektu risinājumi ar pietāti iekļaujas esošajā vidē, kļūstot par pārmaiņu ierosinātāju arī pieguļošajās teritorijās un sasaistot daudzveidīgus procesus vienotā ideju virpulī,» paveikto komentē paši absolventi.

Šī gada diplomprojektu vidū jūtams īpašs uzsvars uz industriālā un militārā mantojuma saglabāšanu, revitalizāciju un attīstību. Elza Dobičina ir pievērsusies Andrejsalas ūdensmalas un spēkstacijas revitalizācijai, Laura Dārta Ivane izstrādājusi VEF radošā tehnoloģiju kvartāla reģenerācijas projektu, savukārt Krista Kušķe pētījusi fortifikācijas būvju revitalizācijas iespējas Daugavgrīvas cietoksnī. Trīs absolventu diplomprojekti izstrādāti, attīstot bijušās rūpnīcu ēkas.

Agnija Pastare — bijušās Linu fabrikas revitalizācija Preiļos

Diplomprojekta ietvaros izstrādāts Preiļu Linu fabrikas teritorijas attīstības priekšlikums, izveidojot tajā Linu centru, Linu ainavu parku, kā arī izvietojot tajā citas pilsētai nepieciešamas funkcijas. Attīstības vīzija apvieno pētniecību, tūrismu, iedzīvotāju izglītošanu un ražošanu, nodrošinot gan jaunu darba vietu, gan rekreācijas vides izveidi. «Linu fabrikas teritorija jau ilgus gadus ir degradēta pilsētas zona, kam nav nekāda attīstības scenārija. Savā darbā gribēju parādīt, ka nav jāsamierinās ar esošo situāciju. Tāpēc meklēju risinājumu, kas būtu daudzfunkcionāls un risinātu vairākas pilsētā esošās problēmas. Galvenais mērķis, izstrādājot šādu attīstības vīziju, bija uzsvērt, ka arī šādu pilsētas zonu ir iespējams pārvērst par funkcionālu un patīkamu pilsētas daļu, kā arī sniegt iespēju gan pašvaldības darbiniekiem, gan iedzīvotājiem ieraudzīt šīs vietas potenciālu,» komentē autore, kura pati ir no Preiļiem un tāpēc izvēlējusies pievērsties tieši šai degradētajai teritorijai.

Emīls Garančs — industriālā mantojuma adaptīvā atjaunošana Līgatnes papīrfabrikā

Papīra ražotne ir Līgatnes pilsētas kodols, ap ko izkārtota dzīvojamā apbūve un infrastruktūra. Pēc tās slēgšanas 2013. gadā Līgatnei ir zudis būtisks sociālais un ekonomiskais virzītājspēks. Autors stāsta, ka īpašu uzmanību pievērsis ilgtspējības interpretācijai mūsdienu arhitektūrā: «Var pārstāt būvēt jaunas ēkas un novērtēt to, kas mums jau ir. Lai uzlabotu esošo sociālo un ekonomisko dīkstāvi pilsētā un reģionā, diplomdarbā piedāvāts industriālajai teritorijai attīstīties kā zinātnes un intelekta centram, iekļaujot arī sociālas uzņēmējdarbības biznesa modeļus.» Četru teritorijas attīstības posmu ietvaros paredzēts attīrīt esošās būves, atjaunot ūdens kanālu sistēmu, labiekārtot publisko ārtelpu un izveidot Zinātnes centru, Inovāciju skolu, kā arī fabrikas dārzus, kas paredzēti vietējo iedzīvotāju nodarbinātības celšanai.

Sabīne Artamonova — A. Leitnera velosipēdu fabrikas revitalizācija

Mazāk zināmā Aleksandra Leitnera velosipēdu fabrikas teritorija Rīgā, starp Brīvības un Cēsu ielām, diplomprojekta vīzijā atjaunota kā darbnīcu un inovāciju centrs, kas apvieno vieglo ražošanu, ofisus un komercdarbību ar radošu un izglītojošu pulcēšanās vietu. «Fabrikas vēsturiskā fasāde tiek dublēta, tās ritmiku ekstrudējot metāla konstrukcijā un to savienojot ar moderniem arhitektoniskajiem risinājumiem — solārajiem fasādes blokiem un stikla ķieģeļiem. Veco un jauno fasāžu simbioze uzsver teritorijas apjomu duālismu,» komentē autore. Kā teritorijas vertikālais akcents, pilsētvides orientieris un atsauce uz vēsturisko fabrikas skursteni kalpo režģota metāla konstrukcijas instalācija, kas dominē pagalma labiekārtojumā.

Diplomprojektu izstāde Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes telpās (Ķīpsalas ielā 6, Rīgā) skatāma vēl šonedēļ. Izstādes noslēgums norisināsies turpat, 15. februārī, jaunajiem arhitketiem neformālā gaisotnē īsās prezentācijās apmeklētājus iepazīstinot ar savām diplomprojektu idejām un vīzijām. Tur ikvienam būs iespēja savā īpašumā bez maksas iegūt arī šī gada diplomprojektu gadagrāmatu.