Foto — Ingus Bajārs

Rīgas Porcelāna muzejs šogad ieviesis lietošanā gan jaunu vizuālo identitāti, gan ieguvis plašākas telpas. Porcelāna apgleznojumiem raksturīgais kobaltzilais tonis izmantots gan telpu akcentos, gan navigācijas sistēmā un viegli atpazīstams arī plakātos Rīgas ielās. Projekts tapis, sadarbojoties grafikas dizaina studijai «Formup», arhitektes Agneses Putnas birojam un arhitektam Edgaram Treimanim.

Sižeti Evelīna Ozola 22. decembris, 2020

Rīgas Porcelāna muzejs atrodas Vecrīgā, Konventa sētā. Lai arī izmērā neliels, muzejs ir pilns ar stāstiem par porcelānu un piedāvā apmeklētājiem apskatīt plašāko rūpnieciski ražotā porcelāna kolekciju, kas tapusi Rīgā. Sākotnēji muzejs atradās tikai ēkas pagrabstāvā, taču tagad tam pievienotas telpas 1. stāvā, kas ļāvis izveidot plašāku ieejas halli ar biļešu kasi un vietu, kur rīkot porcelāna apgleznošanas un veidošanas meistarklases, papildus iegūstot nepieciešamās palīgtelpas un nelielu biroja telpu.

Darbs pie interjera uzsākts 2018. gada vasarā, kad muzejam bija izstrādāta jauna vizuālā identitāte, tāpēc tika dots uzdevums jauno tēlu integrēt arī telpu interjerā. Muzeja vizuālā identitāte veidota, atsaucoties uz Rīgas porcelāna rūpnīcas, Kuzņecova un Jesena fabriku vēsturi un izmantoto grafiku. «Piesātināti zilais tonis to caurvij jau no pašiem pirmsākumiem, un to noteikti gribējās atspoguļot arī akcenta sienu koloristikā. Pārējie telpu apdares melnbaltie toņi, koka tekstūras un materiāli spēlē papildinošu lomu. Tāpat mēbeļu un gaismekļu izvēlē galvenais bija to dizains, funkcionalitāte, mobilitāte un atbilstība dažādajām muzeja prasībām,» skaidro interjera autore, arhitekte Agnese Putna.

 

Muzeja pagrabstāvu izmaiņas skārušas tikai saistībā ar jaunās vizuālās identitātes ieviešanu, bet pirmā stāva telpas tikušas pie pavisam jauna interjera. Muzejs ir ieguvis jaunu ieeju (iepriekš to nācās dalīt ar ēkā atrodošos viesnīcu), tālāk apmeklētājs var iegūt informāciju par muzeja izstādēm un nopirkt biļeti muzeja recepcijā, atstāt mantas vai virsdrēbes skapītī un tad doties uz pagrabstāvu apskatīt pastāvīgo ekspozīciju vai arī piedalīties meistarklasē, iemēģināt roku porcelāna apgleznošanā vai noklausīties kādu lekciju.

«Tā kā muzeja telpas ir nelielas, daudz domājām par to, kā vislabāk izmantot pieejamo vietu gan ekspozīcijas parādīšanai, gan arī suvenīru, grāmatu un saimniecības lietu glabāšanai. Papildus skapjiem izmantotas arī logu ailas, kurās izvietotas stikla vitrīnas un plaukti. Tajos var skaisti izkārtot dažādus priekšmetus, kas kļūst apskatāmi arī garāmgājējiem,» stāsta Agnese Putna. Arī meistarklašu telpa veidota daudzfunkcionāla — tajā var notikt lekcijas, praktiskas nodarbības, iespējams apskatīt porcelāna izejvielas un formas, savukārt vakaros krāsnī tiek apdedzināti apgleznotie trauki.

Rīgas Porcelāna muzejā var iepazīties ar Rīgas porcelāna ražošanas vēsturi, aplūkot porcelāna priekšmetu formu un dekoru daudzveidību, tā ir gan dizaina mantojuma krātuve, gan mūsdienu porcelāna izstāžu vieta. Šobrīd muzeja kolekcijā glabājas vairāk kā 10 000 krājuma vienību — porcelāna, fajansa, keramikas priekšmeti, kā arī dokumenti, fotogrāfijas, skices un citi ar porcelāna ražošanas vēsturi saistīti artefakti. Muzejs aicina visus interesentus nākt ciemos un iepazīties ar muzeja plašo kolekciju un izstādēm 2021. gadā, kad tas atkal būs atļauts.

Projekta autori:

Arhitektūra — «Treimanis un sabiedrotie» (Edgars Treimanis)
Interjers — «Agnese Putna Arhitekte» (Agnese Putna, Santa Vaska)
Grafikas dizains — «Formup» (Artis Tauriņš)