Šonedēļ tika izziņoti tie Latvijas Dizaina gada balvai 2024 (LDGB) ziemas sesijā pieteiktie darbi, kurus atlases žūrija izvirzījusi tālāk otrajā kārtā. FOLD iepazīstina lasītājus ar ziemas sesijas nominantiem tuvāk, atsevišķi aplūkojot konkursa kategorijas. Visvairāk pieteikumu — 22 darbi —, no kuriem tālāk izvirzīti septiņi, tika saņemts vides dizaina kategorijā.
Vides dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja Brigita Bula komentē: «Vides kategorijā iesniegtie darbi stipri variēja gan savā lielumā, gan attieksmē pret uzstādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Ja nelieliem mazbudžeta darbiem par aktuālām sociālām tēmām, kas būtībā nodrošina mūsu ikdienas vajadzību pēc kvalitatīvi pasniegtas un saprotamas dizaina informācijas, varam piedot dažas nepilnības, tad tādas nevaram pieļaut liela apjoma valsts finansētos darbos, kur īpaši svarīgs atvērts process, apmeklētāju pieredze, iekļaušana un citu sabiedrības vajadzību ievērtēšana, kas iet roku rokā ar nevainojamu estētiku. Tāpēc, abstrahējoties no lieluma, svarīguma, pretendentu darba emocionālās un saturiskās slodzes spiediena, žūrija priekšplānā lika iekļaušanu un lietotāju pieredzi, darbu sociālo atbildību, progresīvu pieeju un priekšstatu graušanu uzdevumu risināšanā, ilgtspēju arī kā idejisko nospiedumu, spēju rādīt piemēru un estētiku.»
Nominanti
Apmeklētāju ceļojuma un telpas dizaina izstrāde «Ra–drošā telpa»
Darba autori — «Magic», «Kid Design». Darba pasūtītājs — «Centrs Dardedze».
Gribētos, lai bērnība ir droša un izkrāsota ar prieku, bet ne vienmēr tā ir. Viens no iemesliem — bērna intīmo robežu pārkāpšana. Seksuālā izmantošana ir temats, kas bieži paliek apslēpts «starp rindiņām». Pāridarītāji manipulē, un upuri klusē. Katrs devītais bērns kļūst par seksuālās izmantošanas upuri, un līdz pat 84 % pāridarītāju ir bērnam labi pazīstami. Diemžēl vecāku sarunas ar bērnu par intīmo robežu novilkšanu bieži vien nevedas — tās apvij kauns un mulsums. «Ra–drošajā telpā» autori vēlējās sarunas par šiem tematiem padarīt vieglākas un atklātākas — ar līnijām, krāsām, tekstiem, zīmējumiem, radošiem treniņiem un pieredzes stāstiem —, lai bērniem radītu drošu bērnību. Radošais piegājiens tēmai raisīja plašu sabiedrības un plašsaziņu līdzekļu uzmanību, iesaistījās simtiem cilvēku, kuri atstāja tekstus un zīmējumus uz telpas sienām, arī seksuālās vardarbības upuri, daži pat pēc gadu desmitiem, atklāja savu pieredzi. Vairāk par kampaņu — šeit.
Valmieras teātra pagaidu telpas «Kurtuve» industriālā mantojuma pielāgošanas un rekonstrukcijas projekts
Darba autori — Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons, Renāte Karjavčenko, «Sudraba Arhitektūra». Darba pasūtītājs — Valmieras novada pašvaldība, Valmieras teātris.
Valmieras bijusī katlu māja, kas būvēta 20. gs. 70. gados un atrodas pašā Valmieras centrā, 2022. gada nogalē tika pārveidota par pagaidu telpām Valmieras teātrim. Ideju pārcelties uz kurtuves ēku teātris prezentēja Valmieras novada pašvaldībai 1. oktobrī, savukārt pirmā izrāde jaunajās telpās notika jau 21. decembrī. Divu mēnešu laikā ar pašvaldības atbalstu un teātra piesaistīto Kultūras ministrijas finansējumu tika izstrādāts projekts un veikta pārbūve, izveidota teātra zāle un palīgtelpas, reizē saudzējot ēkas industriālo raksturu. Jaunās skatuves fonā izveidots scenogrāfiju papildinošs elements — logi uz Rīgas ielas vakara ainavu. Projektā neizmantota industriālā celtne pārveidota par sabiedrībai pieejamu kultūras pasākumu vietu jaunā estētiskā kvalitātē. Vairāk par projektu — šeit.
Programma bērniem Ziedoņa muzejā
Darba autori — «Overpriced», «Gateris Works», Ziedoņa muzejs. Darba pasūtītājs — Ziedoņa muzejs.
Vai Sunim Funim ir mājas? Tagad ir! Imanta Ziedoņa muzejs nācis klajā ar bērnu programmu, kas kopā ar Suņa Fuņa tēlu aicina bērnus iepazīt muzeja teritoriju un atrisināt uz Ziedoņa pasaku motīviem balstītu mīklu, slēpņu un uzdevumu virkni. Muzeja teritorijā izveidota bērniem paredzēta māja ar viņiem pielāgotām mēbelēm, un viscaur teritorijai izkaisīti dažādi uzdevumi. Ar jaunām koka mēbelēm papildināts arī vispārējais muzeja atpūtas iespēju klāsts. Papildus iekārtots dārzs un ērtai kustībai izveidota navigācijas sistēma.
Ekspozīcija «Dizainēšana» Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā
Ekspozīcija «Dizainēšana». Darba autors un pasūtītājs — MIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola.
No 2023. gada septembra līdz decembrim Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņi un pedagogi sadarbībā ar amatniekiem — dzintara rotu meistari, klūgu pinēju un maiznieku —, kā arī dizaina eksperti Barbaru Ābeli un dizaina pedagoģi Gunu Pogu īstenoja darbnīcas, radošus meklējumus un eksperimentālus procesus. Pieredzējuša amatnieka un topoša dizainera kopīgā sadarbībā veidotie eksperimenti un idejas apkopoti improvizētā procesu atainojošā ekspozīcijā «Dizainēšana», kas parāda gan tradicionālo materiālu un tehniku dažādību, gan iezīmē tālāko iespējamo dizaina ideju attīstību — seno prasmju un materiālu interpretāciju ar jauno tehnoloģiju starpniecību, atšķirīgas vizuālas valodas lietošanu un jaunu funkcionalitāti. «Dizainēšana» šajā kopradē ir domāta kā sanākšana pie viena galda, kā sarunāšanās dažādu materiālu valodā un kā kopīgu atklājumu svinēšana ar rotāšanos (pīšanu, dzintarošanu) un maizes cepšanu. Vairāk par ekspozīciju — šeit.
Rīgas pils kapelas jauno logu konstrukcija un dizains
Darba autori — Reinis Liepiņš un Ainars Plankajs («Sudraba Arhitektūra»), Artis Nīmanis («An&Angel»), «MARK Arhitekti», pilnsabiedrība «Rīgas Pils Kastelas projekts», Aldis Cimermanis («Uppe»). Darba pasūtītājs — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Rīgas pils konvents ir vēsturiska ēka Vecrīgā, Daugavas krastā. Tās vēsture stiepjas 700 gadu senā pagātnē — būvēta dažādos periods, sākot no 1330. gada, tā ik gadsimtu piedzīvojusi jaunas pārbūves un pārveidojumus. Tomēr visos laikos ēka ir bijusi varas sēdeklis, tādēļ sevī satur Latvijai nozīmīgu vēstures informāciju. 2023. gada novembrī noslēdzās konventa pārbūves–atjaunošanas process. Divām nozīmīgām ēkas telpām — kapelai un remterim — rekonstrukcijas laikā tika demontēti starpstāvu pārsegumi, kas vairākus gadsimtus sadalīja šīs astoņus metrus augstās telpas divos stāvos. Būtiska šo izmaiņu daļa ir jaunie logi, kas iebūvēti pils dienvidu fasādē pret Daugavas gātes ielu, apvienojot otrā un trešā stāva logailas vienā vertikālā, sešus metrus augstā logā.
Multimediāla instalācija «Noturēties virs ūdens»
Darba autore — Karīna Vītiņa. Iesaistītie jaunieši —Alise Zālīte, Gita Sprince, Nils Turko, Andra Rozenberga, Adrians Pivcka, Raivo Logins, Mareks Ādamsons. Darba pasūtītājs — Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls.
Multimediālā instalācija «Noturēties virs ūdens» rosina pārdomas par mentālās veselības problēmām un akcentē sabiedrībā pastāvošo stigmu. Ar mentālās veselības problēmām, tādām kā izdegšanas sindroms, sociofobija, histērija, depresija trauksme u.c., mūsdienās saskaras liela daļa sabiedrības. Tās slēptā un atklātā veidā izpaužas daudzu cilvēku ikdienas dzīvē un saskarsmē ar sabiedrību un vidi. Audiovizuālie mākslas darbi instalācijā reflektē par cilvēka spēju pārvarēt grūtības — burtiski un metaforiski «noturēties virs ūdens». Tie parāda emocijas un pieredzi, ko izjūt cilvēki ar kādu no mentālās veselības traucējumiem. Baseins, kur instalācija tika iekārtota, simbolizē sabiedrību un indivīda spēju pārvarēt emocionālo spriedzi, atrodoties sabiedrībā. Desmit video celiņi ataino emocijas un pieredzi, ko izjūt cilvēki ar kādu no garīgajiem traucējumiem, savukārt gaismas un dūmu elementi ar katra gaismas VJ klātesamību un izjūtu par tā brīža emocijām ik reizi padara instalāciju neatkārtojamu.
Ekspozīcija «Skudra» Latvijas Nacionālajā dabas muzejā
Darba autors — «Aģentūra Raugs». Darba pasūtītājs — Latvijas Nacionālais dabas muzejs.
No cilvēka skatupunkta skudru pasaule ir vien mazu daļiņu kopums, kas vienotā kustībā iekustina zemi zem kājām. Ekspozīcija Latvijas Nacionālajā dabas muzejā rosina sajust kontrastu, kas tiek apspēlēts sajūtu līmeņos un dizaina paņēmienos, dažbrīd liekot apmeklētājam būt sīko kukaiņu vērotājam, bet dažbrīd pašam sajusties maziņam lielajā pasaulē. Limitētā krāsu palete, kas nošķir skatītāju no realitātes atainojuma un ļauj iejusties skudras lieluma pasaulē, apvienota ar zelta akcentiem, kas kalpo kā hierarhijas iezīmētājs, norādot vērtības, kas caurvijas ekspozīcijas stāstam un skudru dzīvei. Izstādes dizaina risinājums būvēts uz trim principiem: pārspīlēts kontrasts un sajūta liels–mazs ļauj apmeklētājam izjust to, cik maza ir skudriņa, vienlaikus arī rādot kontrastējoši lielas detaļas, kas atklāj, kā ir būt mazam lielā pasaulē; melnbaltais raksts atgādina par daļiņu kopumu, kas veido skudru pasauli, brīžiem radot kustīgus rakstus; iekšējā organizācija, hierarhija un attiecības apspēlē ģimenes metaforu.
Dalībai Latvijas Dizaina gada balvas 2024 konkursa otrajā kārtā kopā izvirzīti 58 darbi. Pilns nominantu saraksts ir pieejams LDGB mājaslapā. Konkursa otrā kārta norisināsies 2024. gada maijā, kad fināla žūrija vērtēs nominantus un izvirzīs finālistus. Fināla žūrija arī lems par katras kategorijas uzvarētāju un Latvijas Dizaina gada balvas Grand prix ieguvēju. Konkursa otrā kārta noslēgsies ar Dizaina gada balvas apbalvošanas ceremoniju 24. maijā Rīgas cirkā.
Latvijas Dizaina gada balva ir nacionālas nozīmes apbalvojums dizainā ar mērķis ir apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilāko sniegumu, sekmēt Latvijā radītā dizaina izmantošanu un Latvijas dizaina nozares attīstību, saikni ar citām nozarēm un izaugsmi ilgtermiņā. Apbalvojums ar Kultūras ministrijas atbalstu dibināts 2017. gadā. Līdz 2025. gada maijam to organizē Latvijas Dizaina centrs — Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.
Viedokļi