Piektdien, 24. maijā, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2024 ieguvēji piecās kategorijās, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu jomās. Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma dizaineres Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa par biotekstilu «Pre–Loved». Žūrija piešķīra arī piecas atzinības balvas, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde.
«Dizains ir problēmu risināšanas kompetence, kas izmanto dizaina metodes un estētiku, integrējot cilvēkus gan izstrādes procesā, gan pašos risinājumos. Runājot par dizaina atbildību, jāsecina, ka dizaina fāzē rodas aptuveni 40 % no visām pieejamības problēmām. Dizains kopā ar zinātni un tehnoloģijām ir sviras, kas var atbalstīt un radīt aprites, kā arī klimata pozitīvismu. Tādējādi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies un kurus risina dizains, sākas ar cilvēkam, florai un faunai labvēlīga klimata saglabāšanu un beidzas ar pārmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta paātrināto progresu un draudiem, ko katram iedzīvotājam rada Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu. Ņemot to visu vērā, dizaina ētiskā dimensija kļūst aizvien aktuālāka,» akcentēja fināla žūrija.
Šajā kontekstā, vērtējot darbus un jo īpaši pieņemot galīgo lēmumu par galveno balvu, notika kaislīga diskusija starp visiem žūrijas locekļiem. Regīnas Hankes vadībā žūrija, vērtējot konkursam iesniegtos projektus, apsprieda visu iespējamo perspektīvu spektru. «Lēmumi, ko pieņēmām šajā konkursā, nebija pašsaprotami, tos noteica ne vien risinājumu kvalitāte, bet arī izaicinājumi, ar kuriem saskaras ne tikai Latvija, bet arī Eiropa,» komentē žūrijas priekšsēdētāja Regīna Henke.
Latvijas Dizaina Gada balvas 2024 uzvarētāji
Grand Prix un produktu dizains
«Pre–Loved» biotekstils
Darba autores — Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa. Darba pasūtītājs — «Studio Sarmīte».
«Nepietiek tikai ar to, ka materiāls ir videi draudzīgs, «Pre–Loved» biotekstils savieno atkritumu apsaimniekošanu un industriālo dizainu. Tas parāda, kā no jauna veidot nākotni un pārdefinēt estētiku dažādās nozarēs, sākot no modes līdz interjera un produktu dizainam,» izteicās žūrija. «Pasaulē, kur tiek diskutēts par mēbeļu, modes un tekstila industrijas pārprodukciju, pievēršot uzmanību biomateriāliem un veicinot pozitīvu domāšanu par tekstila nozari, tiek sūtīts svarīgs vēstījums par dizaina nākotni. Mēs kā žūrija secinājām, ka «Pre–Loved» materiāls paver pozitīvu nākotnes perspektīvu Latvijā un izgaismo dizaina potenciālu,» Grand Prix izvēli pamato žūrija.
«Pre–Loved» biotekstils ir jauns, ilgtspējīgs materiāls, kas izgatavots no pārstrādātām tekstila šķiedrām un piemērots modes, interjera un produktu dizaina vajadzībām. Izturīgais, neaustais materiāls izceļas ar tā augstvērtīgo dizainu un estētiskajām kvalitātēm, kā arī ar daudzreizējām pārstrādes iespējām; «Pre–Loved» biotekstilu iespējams izārdīt, lai tā šķiedras varētu izmantot atkal no jauna. Dizaineres ir radījušas pašas savu produktu dizaina kolekciju, kā arī sadarbojušās ar ražotājiem un dizaineriem («Nat–2» — apavi, «Been London» — plecu somas, «Hirsch» — pulksteņu siksniņas). Īpaši izceļama sadarbība ar latviešu dizaineriem «Mareunrol’s», kuri no «Pre–Loved» biotekstila radīja divu izmēru vestes. Vairāk par materiālu — šeit.
Komunikācijas dizains
Komunikācijas kampaņa «Rīgas Drosmes un prieka vasara 2023»
Darba autors — Valters Kalsers un biedrība «Mākslas birojs». Darba pasūtītājs — Rīgas dome
«Projekts iemieso drosmīgu un mūsdienīgu vizuālo valodu. Sadarbojoties ar vietējām kopienām, kampaņa izcēla pilsētas atšķirīgās apkaimes un vienlaikus spēja veicināt vienotības sajūtu. Daudzpusīgā kampaņas identitāte plūstoši transformējās dažādās formās un kontekstos, nodrošinot saskanīgu un dinamisku Rīgas daudzslāņainās kultūrvēstures atspoguļojumu,» skaidro žūrija.
Jau otro gadu galvaspilsētā ar Rīgas domes atbalstu tiek īstenota Rīgas Drosmes un prieka vasaras kultūras programma, kas aicina iepazīt pilsētas apkaimes, satikties ar kaimiņiem un izbaudīt daudzveidīgu laikmetīgās kultūras pasākumu klāstu. Rīgas Drosmes un prieka vasaras komunikācijas kampaņa šogad izcēla katras apkaimes unikalitāti. Grafiskajā dizainā simboliski tika iestrādātas apkaimēm raksturīgās atpazīšanas zīmes, piemēram, Zolitūdes hipodroms, Čiekurkalna ūdenstornis, Torņakalna tilti pār dzelzceļu un Brasas Lielo kapu pavasara zilās puķītes. Koncepcija svin katras šīs vietas vēsturi un kultūru, izceļot lokālās unikalitātes savdabīgumu pasaules dizaina tendenču kontekstā. Būtiska dizaina vērtība ir kultūrizglītības aspekts, kas veicina vietas piederības apzināšanos. Dizains tapis, sadarbojoties māksliniekam Valteram Kalseram, Mākslas birojam un Apkaimju iedzīvotāju centram. Vairāk par kampaņas koncepciju — šeit.
Vides dizains
Ekspozīcija «Kosmiskais dejotājs»
Darba autors — Dace Sūna. Darba pasūtītājs — Eindhovenas Dizaina akadēmija
«Šī instalācija parāda, kā, apvienojot māksliniecisko izpausmi un tehnoloģiju, imersīva vide var radīt pozitīvas emocijas, kas saistītas ar kopīgu sociālo pieredzi. Instalācija aicina dalībniekus veidot kopīgu saikni un izbaudīt miera brīdi, vienlaikus dziļi uzrunājot ikviena cilvēka cerības un bailes,» komentē žūrija.
Kopš pirmās atombumbas detonācijas 1945. gadā cilvēce ir dzīvojusi kodolieroču laikmetā, kurā mums ir jāsaprot ne tikai sava individuālā nāve, bet arī civilizācijas nāve. «Kosmiskais dejotājs» ir ieskaujoša instalācija, kas aicina apmeklētājus meditatīvā apcerē par dzīves ciklu: radīšanu, saglabāšanu, iznīcināšanu un atdzimšanu. Apmeklētāji sēž ap ūdens baseinu, kas darbojas kā maņu pastiprinātājs un fokusē viņu uzmanību uz ūdens pilienu, kas simbolizē daļiņu jeb eksistences pamatvienību. Koncentrējoties uz to, kā viena ūdens lāse cikliski dodas cauri pārmaiņām, izzūd ego un orientācija telpā un apmeklētājs jūtas vienots ar visumu.
Pakalpojumu dizains
LMA Dizaina vasaras skola «Dizaina aktīvisms: intervences eko–sociāliem izaicinājumiem»
Darba autors — Rūta Jumīte un Ieva Laube. Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija
«Šis projekts piedāvā uz nākotni orientētu dizaina metožu pielietojumu, lai risinātu ekoloģiskās un sociālās problēmas, ar kurām saskaramies šodien. Projekta dalībnieki ir radījuši inovatīvas dizaina metodes un apvienojuši tās ar ilgtspējas izpēti. Šis projekts ir radījis telpu, lai nākotnes dizaina nozares dalībnieki varētu uzsākt savu profesionālo ceļu, izmantojot izglītību, radošumu un ietekmes veicināšanu,» atzīmē žūrija.
Vasaras skola «Dizaina aktīvisms: intervences eko-sociāliem izaicinājumiem» norisinājās 2023. gada jūnijā Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā un Vidzemes tirgū. Tā iepazīstināja dizaina studentus ar inovatīvām un kritiskā pieejā balstītām dizaina metodēm, kas ir ļoti aktuālas klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes laikā. Multidisciplinārās grupās tika veidotas intervences, kas radošā veidā pievēršas eko–sociāliem urbāniem izaicinājumiem, pētot un darbojoties plašāk par cilvēkcentrisko pieeju. Vairāk par dizaina vasaras skolu — šeit.
Digitālo risinājumu dizains
Ziedojumu platformas «Stopify» risinājums
Darba autori pēc brīvprātīgas iniciatīvas — Māris Upenieks, Mārcis Miķelsons–Germs, Miks Miķelsons.
«Projekts pārliecināja žūriju kā izcils digitālā risinājuma piemērs, gudri izmantojot jau izveidotu mehānismu, lai piesaistītu līdzekļus, izmantojot abonēšanas pakalpojumus. Pieņemot jau apgūto abonēšanas modeli, šis projekts parādīja, kā ar dizainu var panākt pārmaiņas labākai pasaulei. Tā ir ilgstoša lietotāju iesaiste, kas apvienota ar platformas autoru apņemšanos un vēlmi ieguldīt emocijas, laiku un enerģiju steidzamam mērķim ar vēl nenoskaidrotu beigu punktu. Žūrija vēlas uzsvērt, ka papildus pārdomātajai pieejai šis projekts izcēlās arī ar caurspīdību, ko nodrošina ikmēneša e–pasti abonentiem, un spēju apvienoties, atbalstot kopīgu mērķi,» vērtē žūrija.
«Stopify» platforma ļauj «abonēt» ikmēneša ziedojumu Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, velkot paralēles ar straumēšanas servisiem. Mājaslapas dizains veidots, atsaucoties uz straumēšanas platformām. Ukrainas armijas vajadzības mājaslapā attēlotas līdzīgi kā filmas «Netflix» — lietotāji var klikšķināt uz plakāta, lai noskaidrotu vairāk par konkrēto ziedojuma mērķi. Plašāk par «Stopify» — šeit.
Žūrijas atzinības
Produktu dizains
Elektroskūteris «Bee Electric»
Darba autors un pasūtītājs — Aldis Kalniņš.
«Bee Electric» ir ar elektromotoru darbināms vienkāršs, ērts un kluss braucamrīks, kas pielīdzināms velosipēdam. Mopēda rāmis veidots no liektām metāla caurulēm un papildināts ar finiera detaļām, kas ir Latvijā iemīļots materiāls. Akumulatora novietojums aiz stūres, kur klasiskajiem mopēdiem ir degvielas tvertne, rada sentimentu par bērnības laika mopēdiem laukos vai Pierīgas garāžā. Tomēr mopēds aprīkots ar jaunākās paaudzes akumulatoru, jaudīgu un klusu elektromotoru un ritošās daļas komponentēm, kas paredzētas ilgai un intensīvai lietošanai dažādos apstākļos. «Bee Electric» ģeometrijas, ātruma un masas kombinācija sniedz pieejamības, drošības un paredzamības sajūtu visu vecumu un pieredzes līmeņu braucējiem, savukārt tā dizains veidots kā mūsdienīgi minimāls un lakonisks. «Bee Electric» dod iespēju braukt pa velosipēdiem paredzētajiem maršrutiem, to var pārvadāt sabiedriskajā transportā un vajadzības gadījumā ievietot auto vai autobusa bagažniekā.
Komunikācijas dizains
Grāmata «Kad karš kļūst personisks»
Darba autors — Gatis Šulcs. Darba pasūtītājs — Juris Alberts Ulmanis.
Latvijas zemessarga un alpīnista Jura Alberta Ulmaņa grāmatā «Kad karš kļūst personisks» apkopoti 26 stāsti par viņa piedzīvoto, piegādājot ekipējumu un palīdzot Ukrainas karavīriem. Katra stāsta vēstījumu paspilgtina ekspresīvas ilustrācijas. Grāmatas dizains veidots raupjš un lakonisks, kas sasaucas ar kara skaudro realitāti. Vairāk par grāmatu — šeit.
Kampaņa «Riga Pride 2023 — Atplauksti»
Darba autors — Artūrs Meļņiks un Māra Čaure. Darba pasūtītājs — LGBT un viņu draugu apvienība «Mozaīka»
Cauri drūmiem notikumiem, ar kuriem saskaramies šobrīd, Rīgas praids vēlējās radīt krāšņu, svinīgu, draudzīgu un iekļaujošu komunikāciju, kas liktu atplaukt ikvienam, jo praids no protesta ir kļuvis par dažādības svinībām. Ziedi ir vijušies cauri LGBTQIA+ kopienas vēsturei jau no 6. gadsimta p.m.ē., kad Sengrieķu rakstniece Sapfo rakstīja dzeju savai mīļotajai, saistot viņu ar vijolītēm, savukārt Oskars Vailds gejiem aicināja piespraust žaketes atlokam zaļas neļķes. Arī Rīgā esot bijusi slepena geju tikšanās vieta ar nosaukumu «Melnā neļķe». Kopienai vienmēr ir nācies meklēt slepenus saziņas veidus, lai atrastu sev līdzīgos, kā tas tika darīts 1980. gados ar «lakatiņu valodu». Iedvesmojoties no Viktorijas laikmeta slepenās ziedu valodas, jaunais Rīgas praida vizuālās identitātes koncepts ceļ gaismā kopienas vēsturi un slepenās komunikācijas metodes, veidojot izglītojošu un iekļaujošu saziņu, kas akcentē daudzveidību mums apkārt. Daba var pastāvēt tikai tad, ja tajā ir daudzveidība, un tieši tāpat ir ar sabiedrību. Vairāk par kampaņu — šeit.
Vides dizains
Dailes teātra priekšlaukums
Darba autori — «MADE arhitekti» (Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava) sadarbībā ar Evelīnu Ozolu un Edgaru Zvirgzdiņu. Darba pasūtītājs — «Valsts nekustamie īpašumi» un Rīgas domes Īpašuma departaments
Dailes teātris ir iemīļots kultūras galamērķis un izcils modernisma arhitektūras piemērs, taču tā priekšlaukums nebija atjaunots kopš 1970. gadiem. Tas bija sliktā tehniskā stāvoklī, nedrošs un nepievilcīgs, bet tajā izvietotās stāvvietas uzskatāmi demonstrēja pilsētas autocentriskumu un degradēja apkārtējo vidi. Laukuma pārbūve ir būtiski mainījusi prioritātes šajā publiskajā ārtelpā, pirmajā vietā liekot gājēju ērtības un labsajūtu. Laukumā saglabāta teātra arhitektūrai un modernisma garam raksturīgā kompozīcija, labiekārtojuma principi un materiāli, bet radīta jauna gājēju kustības un uzturēšanās stratēģija, tiecoties laukumu padarīt pieejamu un drošu ikvienam — izveidojot virsmu bez liekiem šķēršļiem un pakāpieniem, padarot laukumu ievērojami zaļāku, uzlabojot apgaismojumu nakts stundās, ieviešot ilgtspējīgu lietusūdens novadīšanu un sakārtojot teātra vizuālo komunikāciju pilsētvidē. Projektu izstrādājusi starpdisciplināra komanda, kas uzvarēja pilsētas rīkotajā metu konkursā. Vairāk par projektu — šeit.
Pakalpojumu dizains
Atrakciju komplekss «Beat the Storm»
Idejas autors — Ingus Augstkalns, projekta vadītājs — Rihards Dziedātājs, projektētājs — SIA «WeMPS» (projekta tehniskais direktors — Kristians Rimkus, projekta inženieris — Andrejs Meņkins), galvenais mākslinieks — Kristians Rukuts, arhitekte — Līva Kalniņa. Darba pasūtītājs — «Universe Science Park» (Dānija)
«Beat The Storm» ir unikāla atrakcija, kas radīta izklaidei un izglītībai — tās apmeklētāji var drošā vidē pieredzēt vēju līdz pat 2. kategorijas viesuļvētras stiprumam (165 km/h). Caur jaunatklāšanas un spēlēšanās prieku «Beat The Storm» raisa interesi par dabas zinībām un fiziku. Šo piedzīvojumu nodrošina recirkulāra tuneļa tehnoloģija, kurā tiek virzīta kontrolēta gaisa plūsma. Produkts «Beat The Storm» ir piemērots izklaides parkiem, zinātnes parkiem un muzejiem, gan iebūvēšanai iekštelpās, gan uzstādīšanai ārtelpās. Pirmās divas iekārtas ir uzstādītas Dānijā, «Universe Science Park». Iekārtas dubultā versija ļauj vienlaicīgi apkalpot četrus cilvēkus, nodrošinot līdz pat 300 cilvēku caurplūdi stundā.
Patentu valdes balva tika piešķirta elektroskūterim «Bee Electric», un tā ietver konsultatīvu atbalstu veiksmīgākai sava radītā dizaina un uzņēmuma intelektuālā īpašuma aizsargāšanai. Laureātam būs arī unikāla iespēja šī gada 25. septembrī apmeklēt vienu no prestižākajiem Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma jomas notikumiem «DesignEuropa Awards» apbalvošanas ceremoniju, kas norisināsies Rīgā. Ar šo balvu Patentu valde vēlas sekmēt dizaina profesionāļu izpratni par intelektuālā īpašuma aizsardzību, kā arī veicināt Latvijas dizaina nozares attīstību ilgtermiņā, tostarp plašāku dizaina lietojumu uzņēmējdarbībā un publiskajā sektorā, tādējādi stiprinot šo abu jomu sadarbību un labāko risinājumu komercializāciju. Dizaineri ar savu radošumu spēj sarežģītām lietām rast praktiskus un vienkāršus risinājumus, tādējādi padarot mūsu ikdienu vieglāku un ērtāku. Šie risinājumi ir apliecinājums tam, ka dizains nepārprotami ir saistīts ar inovāciju attīstību un konkurētspējas veicināšanu.
Latvijas Dizaina gada balvai 2024 kopumā tika iesniegti 127 darbi, no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja 58 darbus, ko spraigās diskusijās vērtēja fināla žūrijas locekļi, 21. un 22. maijā klātienē tiekoties LIAA Radošo industriju pārstāvniecības telpās. Fināla žūrijā darbojās pieci pieredzējuši dizaina profesionāļi. Līdzās Latvijas pārstāvjiem darbus vērtēja divas ārvalstu ekspertes:
- Regīna Hanke (Regina Hanke, Berlīne, Vācija) — profesore komunikācijas dizainā un dizaina vadībā, Vācijas vadošās medicīniskās informācijas un lēmumu atbalsta sistēmas lietotnes LEILA līdzdibinātāja un BEDA valdes locekle;
- Marija Adzura Rosī (Maria Azzurra Rossi, Roma, Itālija) — dizainere un arhitekte, sabiedrisko attiecību un komunikācijas aģentūras «Mint List» līdzdibinātāja;
- Ieva Zībārte — arhitekte un autore, «Jaunā Eiropas Bauhaus» eksperte, pašvaldības kapitālsabiedrības «Rīgas nami» Attīstības un būvniecības projektu vadības departamenta vadītāja;
- Edgars Zvirgzdiņš — dizainers, dizaina studijas «Associates, Partners et Sons» dibinātājs un skandu zīmola «Aretai» līdzdibinātājs;
- Dārta Apsīte — komunikācijas dizainere un radošā direktore.
Fināla žūrija vērtēja iesniegtos darbus atbilstoši konkursa nolikumā definētajiem vērtēšanas kritērijiem:
- idejas oriģinalitāte un jaunrade,
- problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam,
- koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā,
- funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums,
- estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas,
- ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums,
- sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība.
Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību. Latvijas Dizaina gada balva ar Kultūras ministrijas atbalstu dibināta 2017. gadā. Līdz 2025. gada maijam to organizē Latvijas Dizaina centrs.
Viedokļi