No 19. februāra līdz 26. aprīlim Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma izstāde «Miera stāvokļa sapņi». Tās pamatā ir arhitektu Helvija Savicka un Jūlijas Obleitneres un video mākslinieka Marvina Kanasa radītas video instalācijas, kurās pētītas pārvietojamās mājas ASV un Latvijā, to loma, un pielāgošanās dažādiem apstākļiem.
Visā pasaulē pieaug pieprasījums pēc rūpnieciski ražotām mājām. Pēc izgatavošanas šīs mājas tiek ieceltas kravas automašīnās un sūtītas ceļā. Jaunā tendence atteikties no tradicionālām būvniecības metodēm rada jaunas biznesa iespējas un jaunas apdzīvotas vietas. Rūpnieciski ražotie elementi nodrošina to, ka visas mājas ir vienādas: katrs dēlis, katra nagla un katra ģipškartona plāksne ir identiska. Būvniecības process ir ātrs un efektīvs — celtniecības laikā nav ne minējumu, ne improvizācijas, ne plānu maiņu. Māju ar rūpnieciskiem paņēmieniem iespējams uzbūvēt nedēļas laikā. Mūsdienās būvētas mobilās mājas parasti var izmantot 30–55 gadus.
Taču mobilajām ēkām ir savi trūkumi, kā piemēram, straujš vērtības zudums. Kad mobilā māja pamet rūpnīcu, tās vērtība krītas tikpat strauji kā jaunai automašīnai. Mobilās mājas bieži tiek iznīcinātas dabas stihijās, piemēram, viesuļvētrās, plūdos un ugunsgrēkos.
Kā būtu, ja visām mājām būtu riteņi, un tās gribētu pārvietoties? Ja vienas mājas spēja kustēties piemistu visām, līdz visa pilsēta atteiktos no stabilitātes un dotos ceļā, mājai pēc mājas ripojot prom? Kas zina, kur tās pārceltos, pārvietojoties no vienas vietas uz otru, radot pilsētu atkal no jauna, vai aizceļojot tuksnesī, kura plašumos var vērot gan saullēktus, gan saulrietus. Iespējams, ka tas ir sākums jaunam, mobilam dzīvesveidam ar ēkām, kuru logos nekad nav redzams viens un tas pats skats.
Izstādes «Miera stāvokļa sapņi» kodols ir arhitektu Helvija Savicka un Jūlijas Obleitneres (Julia Obleitner) un video mākslinieka Marvina Kanasa (Marvin Kanas) radītas video instalācijas, kurās pētīta pārvietojamo māju ideja un loma ekstrēmā vidē Čivavas tuksnesī Teksasā un veids, kā Lielbritānijā rūpnieciski ražotas mājas iedzīvojas Latvijas ziemā. Projekta tekstu autore ir antropoloģe Marinas Petersena (Marina Peterson) teksti.
Izstāde rezonē ar Latvijas Arhitektūras muzeja telpu — Rīgas senāko dzīvojamo ēku, kas celta 15. gadsimtā. Eiropas viduslaiku pilsētu «vietsēži» ēkas cēla nākamajām paaudzēm. Vai tendence būvēt mājokļus īslaicīgai vajadzībai meklējama patērētāju sabiedrībā, vai arī tam ir sakars ar nomadu dzīvesveidu, atšķirīgu pasaules redzējumu?
Izstāde «Miera stāvokļa sapņi» Latvijas Arhitektūras muzejā Mazajā Pils ielā 19, Rīga skatāma no 19. februāra līdz 26. aprīlim. Savukārt tās atklāšana gaidāma 16. februārī plkst. 17.00. Ieeja izstādē — bez maksas.
Helvijs Savickis ir arhitekts un mākslinieks, kurš savā darbā apvieno dažādus medijus un interesējas par cilvēces ģeopolitiskajām pēdām, to dokumentēšanu un mijiedarbību ar tām. Helvijs ir Latvijas paviljona 13. starptautiskajā Venēcijas arhitektūras biennālē autors (2012). Šobrīd viņš ir lektors Innsbrukas Universitātes Eksperimentālās arhitektūras institūtā «./Studio3.».
Jūlija Obleitnere ir arhitekte un māksliniece, kura savā darbā apvieno dokumentāciju, fikciju, instalāciju, filmu un arhitektūru. Viņa pievēršas aktuāliem politiskiem, ekoloģiskiem un pilsētvides jautājumiem. Jūlijas darbi saņēmuši vairākas stipendijas un balvas, kā arī izstādīti dažādās galerijās un iestādēs visā pasaulē.
Marvins Kanass ir video mākslinieks un režisors, kurš dzīvo starp Vīni un Marseļu. Viņa darbi pēta dokumentālā kino robežas un svārstās starp eksperimentālo kino un digitālo 3D mākslu.
Viedokļi