Ilustrācija — Jons Žukausks (Jonas Žukauskas)

Lietuva 2016. gada Venēcijas arhitektūras biennālē īstenos ambiciozu Baltijas paviljona ideju. Vai tā būs tikai Lietuvas nacionālā ekspozīcija vai arī projekts spēs apvienot visas trīs Baltijas valstis?

Ziņas Evelīna Ozola 24. aprīlis, 2015

Pagājušā gada vasarā grupa jaunu latviešu arhitektu Venēcijā uzrakstīja vēstuli — aicinājumu domāt par kopīgu Baltijas valstu paviljonu nākamajā, 2016. gada Venēcijas arhitektūras biennālē. «Kopīga ekspozīcija visām trim Baltijas valstīm ne vien veidotu pamatu jaunam procesam, kādā tā tiek organizēta, bet arī būtu kā simbolisks sākums saliedētākai un ilgtspējīgākai domu apmaiņai visā reģionā. Atzīmējot Baltijas neatkarības divdesmitpiecgadi ar reālu kopīga darba sākumu, Igaunijas paviljons ir pirmais sadarbības piemērs, kas uz starptautiskās arhitektūras skatuves apvieno igauņu un latviešu zināšanas. Tas ir jāturpina,» viņi rakstīja, atsaucoties uz Rīgas studijas «WARP» sadarbību ar Tallinas arhitektiem Johannu Joekaldu, Johanu Tali un Sīmu Tuksamu ekspozīcijas «Interspace» izveidē.

Šai vēstulei patiešām ir turpinājums — starptautiska radoša komanda ir guvusi uzvaru nacionālās ekspozīcijas konkursā Lietuvā, atklāti piesakot ideju par vienotu Baltijas paviljonu. Idejas virzību atbalsta Lietuvas Arhitektūras fonds (Architektūros Fondas), un projekta komandā strādā arhitekti un dizaineri no visām Baltijas valstīm: Kārlis Bērziņš (LV), Jurga Daubaraitė (LT), Petras Išora (LT), Ona Lozuraitytė (LT), Niklāvs Paegle (LV), Dagnija Smilga (LV), Johan Tali (EE), Laila Zariņa (LV), Jonas Žukauskas (LT).

Reģionāla telpa

Tematiski Baltijas paviljona projekts pievērsīsies Baltijas reģionam kā vienotai telpai, kuras stiprināšana kļuvusi īpaši nozīmīga šībrīža ģeopolitiskās situācijas dēļ. Peldošais šķidrinātās gāzes terminālis «Independence» Klaipēdā un «Rail Baltica» dzelzceļa projekts ir piemēri, kas jau apliecina jauno Baltijas mēroga arhitektūru. Tā ietekmē cilvēka veidoto telpu visos tās mērogos. Stratēģiski lēmumi pārtop infastruktūras savienojumos un materializējas, nesot vidē ievērojamas pārmaiņas.

Antropocēna, jauna ģeoloģiska laikmeta gaismā, Baltijas reģiona attīstības procesi tiks skatīti kā nelineāra stratigrāfija. Paviljona ekspozīcija un ar to asociētie notikumi tiks pasniegti kā arhitektūras griezums caur Baltijas telpu, kas tiek aktīvi transformēta laikmetīgu izaicinājumu fonā. Paviljons uzdos jautājumu: kā arhitektu operatīvie darbarīki spētu pastiprināt procesus, kas apvieno šo inerto reģionu?

Viens konkurss pieveikts, divi vēl priekšā

Lietuva nākamgad Venēcijas arhitektūras biennālē piedalīsies pirmoreiz, un konkursu Lietuvas Kultūras Padome organizējusi jau šī gada janvārī, rezultātus paziņojot martā. Jāpiebilst, ka 2016. gada Venēcijas arhitektūras biennāles oficiālais nosaukums un kurators vēl nav publiski paziņoti. Šāda pieeja, rīkojot konkursu par nacionālā paviljona izveidi laicīgi un nepakārtojot to izstādes lielajai tēmai, Lietuvai izrādījusies veiksmīga jau iepriekš — tās mākslinieki vairākas reizes saņēmuši atzinības Venēcijas mākslas biennālē.

Sekojot Lietuvas Kultūras Padomes atbalstam, Baltijas paviljona projekts turpina tā attīstību. Nākamie nozīmīgie stūrakmeņi ir Latvijas un Igaunijas nacionālo paviljonu konkursi, kuros komanda iecerējusi startēt ar šo pašu piedāvājumu. Latvijas arhitekti parasti nacionālās ekspozīcijas ideju konkursā piedalās visai pasīvi (tikai 2 pieteikumi 2013. gadā), toties Igaunijā sagaidāma jau sīvāka konkurence (attiecīgi 20 pieteikumi, turklāt starptautisks konkurss). Iznākums lielā mērā atkarīgs no tā, vai virsroku ņems atsevišķo valstu arhitektūras kopienu mazās ambīcijas vai saprātīga un kopīga stratēģija. Drosmīgs pieteikums trīs valstu apvienotam paviljonam teju automātiski garantē starptautiskās sabiedrības uzmanību Venēcijā.

Satikšanās Cēsīs

Šobrīd aktīvi norisinās izpētes darbs, projekta komandai apbraukājot Baltiju un dokumentējot ar paviljonu saistītos objektus. Priekšā vēl 14 mēneši smaga darba.

Baltijas paviljona darba grupas dalībnieki ir izkaisīti pa visu Eiropu un regulāri strādā tiešsaistē, taču tikšanās klātienē ir neaizvietojama. Par tikšanās vietu šovasar izvēlētas Cēsis, lai vienlaicīgi ar Rīgas Tehniskās universitātes Starptautiskās vasaras skolas «Arcadia» norisi virzītu uz priekšu darbu pie projekta un noturētu publiskas lekcijas un diskusijas. Baltijas paviljonu un vasaras skolu «Arcadia» tematiski vieno interese par mūsdienu lauku ainavu kā praktiski izmantojamu resursu, kas spēj apmierināt reģiona vajadzību pēc pārtikas, izejvielām ražošanai, mobilitātes un citām modernas dzīves nepieciešamībām, turpinot sagādāt arī estētisku pārdzīvojumu.

Baltijas paviljona projekts izstrādās plašu ekoloģiju ar telpiskām metodēm, kas spēj darboties dažādos veidos visa reģiona kontekstā, ģeogrāfiski brīvām no trīs atsevišķu nāciju robežām. Mākslinieki, fotogrāfi, arhitekti, arhitektūras pētnieki, rakstnieki un organizācijas piedalīsies publikāciju ciklā, diskusiju programmā un ekspozīcijas veidošanā. Baltijas paviljona tapšanai jau drīzumā būs iespējams sekot tā mājaslapā.