Aptaujas par Covid–19 ietekmi uz dizaina nozari rezultāti

Aptaujas mērķis bija noskaidrot, vai un cik lielā apmērā ar Covid-19 saistītie ierobežojumi Latvijā un ārvalstīs ietekmē dizaina nozari, ar kādām problēmām saskaras nozarē strādājošie un kas būtu piemērotākās valsts atbalsta formas. Aptauja tika īstenota neilgi pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas un ierobežojumu ieviešanas Latvijā — no 23. līdz 27. martam. Anketa tika publicēta FOLD, izplatīta Latvijas Dizaina centra un FOLD sociālajos tīklos, aptaujas autores arī personīgi uzrunāja dizainerus un dizaina uzņēmumus, aicinot piedalīties aptaujā.

Respondenti

Anketu kopumā aizpildīja 220 respondenti. Aptaujā piedalījās 58 uzņēmumu vadītāji; no tiem 43 pārstāv dizaina uzņēmumus, bet 15 ir citu, ar dizainu saistītu industriju uzņēmumu vadītāji. Aptaujā piedalījās arī 38 darbinieki, no kuriem 26 strādā dizaina uzņēmumos, bet 12 ir dizaineri citu industriju uzņēmumos vai organizācijās.

Anketu aizpildīja arī 124 pašnodarbināti dizaineri. Tā kā aptauja primāri tika adresēta dizaina uzņēmumiem, lielais pašnodarbinātu dizaineru īpatsvars bija negaidīts un, iespējams, norāda uz ievērojamu pašnodarbinātu personu skaitu dizaina nozarē.

1. Uzņēmumi

Aptaujā pārstāvētas teju visas dizaina jomas. Lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu nodarbojas ar produktu dizainu, grafikas dizainu, animāciju un ilustrāciju, kā arī modes dizainu. Ražojošie uzņēmumi nodarbojas ar apģērbu un tekstilmateriālu ražošanu, kā arī mēbeļu un sadzīves priekšmetu izgatavošanu. Piedalījušies arī interjera dizaina un arhitektūras, reklāmas, komunikācijas un zīmolvedības, UX un UI dizaina, izdevējdarbības un citu jomu uzņēmumi.

Vairāk kā trīs ceturtdaļas aptaujāto uzņēmumu pēc darbinieku skaita ir mikro jeb sīkie uzņēmumi. Pārējie atbilst mazo uzņēmumu parametriem. Šādi, pārsvarā nelieli uzņēmumi ir raksturīgi radošajām industrijām Latvijā. Aptuveni trešdaļai aptaujāto uzņēmumu 2019. gada apgrozījums bijis līdz 40 000 EUR, 30% starp 40 000 un 100 000 EUR, 14% starp 100 000 un 250 000 EUR, 10% starp 250 000 un 500 000 EUR, atlikušajiem — līdz vai nedaudz virs 750 000 EUR.

Lielākā daļa aptaujāto uzņēmēju 2020. gadā bija plānojuši nelielu apgrozījuma pieaugumu. Proporcionāli visvairāk (par 6%) palielinātos to uzņēmumu daļa, kuru apgrozījums ir starp 100 000 un 250 000 EUR, savukārt saruktu to uzņēmumu skaits, kuru apgrozījums ir neliels — līdz 40 000 EUR. Šajos plānos Covid-19 pandēmija ieviesīs korekcijas.

1.1. Apgrozījuma kritums Latvijas tirgū

Vairāk kā 70% aptaujāto prognozēja, ka to vadītā uzņēmuma ikmēneša apgrozījums ārkārtējās situācijas laikā Latvijas tirgū kritīsies vismaz uz pusi. Kā būtiskākos iemeslus apgrozījuma kritumam uzņēmēji atzīmējuši pieprasījuma kritumu mazumtirdzniecībā, jo uzņēmuma produkts/pakalpojums nav primārās nepieciešamības kategorijā (85%), tiek samazināti un/vai atcelti plānotie pakalpojumu pasūtījumi (52%), uzņēmums sniedz pakalpojumus uzņēmumiem un organizācijām, kuru rīkotie publiskie pasākumi ir atcelti (36%).

Apgrozījuma kritums uzņēmumiem nozīmē, ka tiem jau radušās vai tuvākajā laikā radīsies grūtības ar nodokļu maksājumiem (78%), darbinieku algu izmaksu (76%) un telpu nomas maksu (73%). Pusei uzņēmumu ir grūtības norēķināties ar piegādātājiem, ceturtdaļai — atmaksāt kredītsaistības. 
Tikai 4% uzņēmumu norādījuši, ka tiem nedraud norēķinu kavējumi.

Starp apgrozījuma krituma radītajām problēmām norādīta nespēja nodarbināt darbiniekus iepriekšējās slodzes apmērā (75%), nepieciešamība atlaist darbiniekus, kas rada papildus izmaksas (46%), telpu nomas uzteikšana un/vai mazāku telpu meklēšana (44%) un mazumtirdzniecības vietu slēgšana (9%). Tikai 2% uzņēmumu norādījuši, ka tiem problēmas nedraud.

1.2. Eksports

78% jeb 45 no aptaujātajiem uzņēmumiem nodarbojas ar savu produktu un/vai pakalpojumu eksportu. Būtiskākie eksporta tirgi ir Vācija, ASV, Lielbritānija, Itālija, Beļģija, Francija un Japāna. Vairākas no šīm valstīm Covid-19 pandēmija skārusi smagi, un tajās ir spēkā stingri sociālās distancēšanās noteikumi.

56% no eksportējošajiem uzņēmumiem prognozēja, ka to vadītā uzņēmuma ikmēneša apgrozījums eksporta tirgos pandēmijas laikā samazināsies vismaz uz pusi. Kā būtiskāko iemeslu apgrozījuma kritumam eksporta tirgos respondenti norādījuši pieprasījuma kritumu mazumtirdzniecībā, jo uzņēmuma produkti nav primārās nepieciešamības kategorijā (60%). Mazāka daļa respondentu (34%) norāda samazinātus un/vai atceltus pakalpojumu pasūtījumus kā iemeslu apgrozījuma kritumam. Tikpat daudzus (34%) ietekmējuši samazināti un/vai atcelti produktu pasūtījumi vairumtirdzniecībā.

1.3. Mazumtirdzniecība

64% jeb 36 no aptaujātajiem uzņēmumiem nodarbojas ar savas produkcijas mazumtirdzniecību, turklāt lielākajai daļai mazumtirdzniecība veido vairāk kā pusi kopējā apgrozījuma.

1.4. Valsts atbalsts

Vaicāti par nepieciešamo valsts atbalstu, lielākā daļa uzņēmēju norādījuši PVN samaksas atlikšanu uz ārkārtējās situācijas laiku (60%) un pieejamu kredītlīniju apgrozāmo līdzekļu finansēšanai (42%). Starp citiem ierosinājumiem ir esošo kredīta maksājumu brīvdienas (23%), dīkstāves pabalsti dabiniekiem (19%), atbalsts telpu nomas un komunālajiem maksājumiem (9%), nozares stimulēšana ar valsts pasūtījumiem (4%), atbalsts dalībai starptautiskās e-komercijas platformās, izstādēs (4%).

Jau aptaujas norises laikā uzņēmumiem kļuva pieejams «Altum» apgrozāmo līdzekļu aizdevums, paātrināta PVN pārmaksas atmaksa, kā arī dīkstāves pabalsti un nodokļu brīvdienas.

2. Pašnodarbināti dizaineri

Anketu aizpildīja 124 pašnodarbināti dizaineri, no kuriem 117 atzina, ka Covid–19 pandēmijas un tās izplatību ierobežojumu dēļ viņu ienākumi šobrīd ir samazinājušies. Galvenie iemesli ienākumu kritumam — tiek samazināti un/vai atcelti plānotie pakalpojumu pasūtījumi (55%), pašnodarbinātais izgatavo produktus, pēc kuriem šobrīd samazinājies pieprasījums (53%).

Ienākumu kritums nozīmē, ka pašnodarbinātiem dizaineriem jau radušās vai tuvākajā laikā radīsies grūtības ar tekošo rēķinu apmaksu (72%), nodokļu maksājumiem (50%), telpu nomas maksājumiem (30%) un kredītsaistību atmaksu (29%). Tikai 8% aptaujāto pašnodarbināto dizaineru atzīmējuši, ka tiem ir pietiekami uzkrājumi, lai maksājumu kavējumi nerastos.

Jautāti par nepieciešamo valsts atbalstu, 66% izvēlējušies atbildi «nodokļu maksājumu atlikšana uz ārkārtējās situācijas laiku», bet 30% — «atbalsts telpu nomas maksājumiem». 10% pašnodarbinātu dizaineru norādījuši, ka tiem nepieciešams finansiāls pabalsts dzīves pamatvajadzībām (pārtikas iegādei, komunālajiem maksājumiem), bet 8% atbildējuši, ka tiem valsts atbalsts nav nepieciešams.

Šobrīd pašnodarbinātām personām Latvijā pieejams dīkstāves pabalsts, tomēr šis regulējums jau izpelnījies kritiku, jo nosacījumi tā saņemšanai ir pārāk ierobežojoši.

3. Uzņēmumu un organizāciju darbinieki

Aptaujā piedalījās 38 darbinieki, no kuriem 26 strādā dizaina uzņēmumos, bet 12 ir dizaineri citu industriju uzņēmumos vai organizācijās. Aptaujas norises laikā gandrīz puse aptaujāto darbinieku par savu darba vietu jutās droši, 42% bija brīdināti par iespējamu atlaišanu, bet 11% bija zaudējuši darbu. Vairāk kā puse apliecināja, ka ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ viņu darba samaksa nav mainījusies. Atlikušajiem atalgojums vai nu samazināts vai kavējas tā izmaksa.

Rezultāti

Aptaujas rezultātus Latvijas Dizaina centrs jau nosūtījis Ekonomikas, Finanšu un Kultūras ministrijai, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), un šobrīd uzmanīgi seko līdzi pašnodarbinātu personu atbalsta regulējuma izmaiņām.

Ar aptaujas norisi un rezultātiem Latvijas Dizaina centrs dalījies arī BEDA (Eiropas dizaina asociāciju apvienības) sapulcē. Visas BEDA dalīborganizācijas šobrīd īsteno līdzīgus nozaru pētījumus savās valstīs, taču Latvijas Dizaina centrs to paveicis pirmais. Šādas nozaru aptaujas ir būtiskas, lai novērtētu Covid-19 ietekmi katrā valstī atsevišķi un Eiropā kopumā. Turpmākās dizaina nozares aptaujas iecerēts veikt, organizācijām saskaņojot pētījumu metodoloģiju, lai iegūtu savstarpēji salīdzināmus datus. Latvijas Dizaina centrs uzņēmies formulēt nākamā pētījuma ideju.