Ilustrācija — Vivianna Maria Staņislavska

Grupa «Dzelzs Vilks» savam vārdam galā pievienojuši «Jauno Jāņu Orķestris», pievērsušies tautas mūzikai un dainām un decembra sākumā izdevuši jaunu albumu «Kālabad». Uzmanību piesaista un diskam papildus vērtību piešķir tā noformējums, kuru veidojuši Viesturs Staņislavskis un Vivianna Maria Staņislavska.

Ziņas Evelīna Ozola 12. decembris, 2013

Tas, ka «Dzelzs Vilkam» iznācis jauns albums, man būtu viegli paslīdējis garām, ja vien šo ziņu nepavadītu izteiksmīgs melnbalts zīmējums. Atklāti sakot, neesmu smeldzīga roka cienītāja, tāpēc arī nesekoju līdzi «Dzelzs Vilka» gaitām, taču jaunā diska vāciņš man atsauca atmiņā ilustrāciju ar diviem velniem kādā no «Offspring» albumiem, ko cītīgi pārzīmēju vizuālās mākslas stundā vidusskolā, un reizē man mīļās somu mākslinieces Sannas Annukas zīmējumus. Izrādās, gadiem ejot, mainījušies ne vien vizuālie materiāli, bet arī pats «Dzelzs Vilks», nopietni pievēršoties tautas mūzikai un paplašinot savu mūziķu sastāvu un apvienības nosaukumu.

«Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestrī» apvienojušies Juris Kaukulis (stīgas, taustiņi, balss), Kaspars Tobis (taustiņi, sitaminstrumenti, balss), Kārlis Alviķis (stīgas, balss), Mārcis Judzis (sitaminstrumenti), Ieva Strode (vijole, balss) un Valērijs Cīrulis (stīgas, balss). Ierakstā piedalījušies arī viesi: Andris Alviķis (ģīga, kontrabass), Inna Raihmane (vijole) un postfolkloras grupa «Vecpilsētas dziedātāji» (balsis).

Albumā «Kālabad» iekļautas 12 kompozīcijas ar grupas radītu oriģinālu mūziku un dainu tekstiem. Tautas instrumenti un daudzbalsīga dziedāšana, protams, piešķir skanējumam gluži citu raksturu, un tas vairs nav tas pats «Dzelzs Vilks», kas dziedāja par «vienas, vienas, vienas, vienas nakts meiteni». Aktuālais singls «Salā Jūra Daugaviņa» esot radies kā veltījums vienam no senākajiem latviešu tautas sitaminstrumentiem — veļas dēlim jeb robdēlim. Interesanti, ka arī latviešu valoda šajā un citās dziesmās skan gluži kā viens no robainajiem dēļiem ar tādiem mēles mežģiem kā «visi zari nolīkuši, dzīpariņus žāvējot», kas izdziedāti iegūst noapaļotus stūrīšus.

Protams, es uzmeklēju albuma noformējuma autorus — dizainu veidojis Viesturs Staņislavskis, kurš ar «Dzelzs Vilku» sadarbojas jau daudzus gadus, bet ilustrācijas — viņa meita Vivianna Maria Staņislavska.

«Grafiskā dizaina koncepciju un vispārējo stilistiku izdomāja mans tēvs. Doma bija katrai dziesmai izveidot savu ilustrāciju. Zīmējumi tapa, klausoties mūziku, — ornamentika nāca no tautas dziesmu ritma, tēli — no to vēstījuma. Visos tēlos ir kaut kas no vilka — tā tapa vilkgailis, vilkzivs, cilvēkvilks un citi,» raksta Vivianna. Viņa mācās Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā, un sākotnēji vēlējusies albuma ilustrācijas veidot linogriezumā, taču šāda tehnika izrādījusies pārāk laikietilpīga, tādēļ tapuši tušas zīmējumi, kuri vēlāk apstrādāti ar datoru.

Par darba procesu Vivianna saka: «Grafiski melnbaltās ilustrācijas tapa enerģijas pilno dziesmu iespaidā, jo bija sajūta, ka te nav vajadzīgi ne pustoņu smalkumi, ne krāsainība. Vienkārši — nekā lieka.»

Man jāpiekrīt daudzajiem «Dzelzs Vilka» faniem un albuma noformējuma apjūsmotājiem — mūzika un grafiskais noformējums patiešām ir saskanīgi un viens otru papildina. Tie nav ne pārlieku etnogrāfiski, ne moderni, ne nopietni, ne komiski. Skaidrība trāpa mērķī.

Albums ieskaņots Siguldas skaņu ierakstu studijā, un tā producenti ir Gints Sola un «Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestris», bet izdevējs — «Upe Tuviem un Tāliem». Plašāka informācija par grupas jaunumiem un klajā laisto albumu atrodama «Dzelzs vilks» mājaslapā. «Kālabad» pieejams lielākajās mūzikas un grāmatu tirdzniecības vietās.