Foto — FOLD

Atzīmējot izcilās modernisma arhitektes Martas Staņas simtgadi, Rīgas pilsētas arhitekta birojs grāmatas formātā izdevis arhitektūras doktora Jāņa Lejnieka manuskriptu «Marta Staņa. Vienkārši, ar vērienu», kas jau ilgāku laiku bijis pieejams digitālā formā.

Sižeti Evelīna Ozola 27. decembris, 2013

Grāmatu par Martu Staņu es gaidīju jau ilgi. Laiku pa laikam par arhitekti iedomājos pēc studiju laikā apmeklētās izstādes «Marta Staņa. Modernisma romantiķe» Latvijas arhitektūras muzejā, bet ikdienas domās un sarunās Marta Staņa nostiprinājās pēc Ievas Zībārtes kūrētās izstādes «Aiz priekškara. Arhitekte Marta Staņa», kas 2010. gadā ieguva arī Latvijas arhitektūras Gada balvu.

Martas Staņas monogrāfiju biju iztēlojusies kā liela formāta izdevumu elegantos vākos, ar rasējumiem un fotogrāfijām, kas piepilda veselus atvērumus. Iznākusī grāmata nav gluži tik iespaidīga, bet tas nekas. Šis izdevums ir vismaz vēl viens solis, lai Marta Staņa un pēckara modernisms Latvijas arhitektūras vēsturē tiktu novērtēts un varbūt pat sāktu sacensties ar vietā un nevietā slavināto jūgendstilu. Gan jau bagātīgi ilustrēti albumi vēl sekos.

Grāmatas autors Jānis Lejnieks ir lielisks stāstnieks. Viņam izdevies izsekot Martas Staņas profesionālajām gaitām, nepārsātinot teikumus ar sarežģītiem un neskanīgiem arhitektūras terminiem, un neuzkrītoši iepīt citātus no līdzgaitnieku atmiņām, kas stāsta par arhitektes rakstura īpašībām, izskatu un ģimeni. Saistoši aprakstītas dažādas nejaušības un likumsakarības, kas padomju gados ietekmējušas nozīmīgus būvprojektus un nemaz tik ļoti neatšķiras no daudzām mūsdienu situācijām. Tādējādi grāmata kļūst par interesantu lasāmvielu ikvienam, kuru interesē Latvijas 20. gadsimta vēsture un spēcīgu personību likteņi.

Ja ar Martas Staņas radīto arhitektūru es jau biju pazīstama, tad daudzu viņas veidoto interjeru un mēbeļu attēlus ieraudzīju pirmoreiz. Skatoties uz fotogrāfijām, domāju par milzīgu, Latvijā līdz šim neizmantotu izdevību — saglabāt un tiražēt modernisma mantojumu ikdienā lietojamos priekšmetos. Martas Staņas radītie galdi un krēsli neatpaliek no viņas laikabiedra Alvara Ālto (Alvar Aalto) mēbeļu dizaina, ko burtiski dievina Somijā un citās Skandināvijas valstīs, turklāt zīmola «Artek» paspārnē tā ir arī pelnoša industrija.

Iespējams, ka, lai atrastos ražotājs, tāpat kā līdz iespaidīgās monogrāfijas izdošanai, vēl jāpagaida. Padomju Latvijas modernisms arhitektūrā un dizainā pakāpeniski tiek atkal novērtēts. Par to liecina, piemēram, aktuālā izstāde «Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda» Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Tajā skatāmas arī vairākas Martas Staņas skices.

Jauno grāmatu iegūt savā īpašumā gan nebūs tik viegli, jo tā nav pieejama pārdošanā. Lai lasītu, būs jādodas uz bibliotēku — daļa tirāžas nodota Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un bibliotēkām Latvijā, Rīgas pilsētas bibliotēkai un tās filiālbibliotēkām, kā arī Rīgas skolām. Elektroniskā formātā grāmatu var lejuplādēt no Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapas. Grāmatas dizaina autore — Zane Ernštreite.