Ilustrācija — FOLD

Pagājušajā ceturtdienā Kultūras ministrijā uz pirmo sēdi tikās jaunizveidotā Radošo industriju padome, lai kultūras ministres Daces Melbārdes vadībā pārrunātu aktualitātes un prioritāros darbības virzienus radošo industriju jomā. Radošo industriju padome ir Kultūras ministrijas konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir koordinēt un sekmēt valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, augstskolu, organizāciju, tostarp starptautisku, un privātā sektora sadarbību stratēģiskos jautājumos, kas saistīti ar radošo industriju sektora attīstību un politikas veidošanu Latvijā.

Teorija Evelīna Ozola 16. septembris, 2014

Problēmu loks

Padomes pirmajā sēdē klātesošie tika iepazīstināti ar Latvijas radošo industriju politiku: plānošanas dokumentiem un to galvenajiem uzstādījumiem, ministriju atbildību sadalījumu un īstenotajām aktivitātēm, šībrīža izaicinājumiem un mērķiem. Sekojošajās diskusijās tika iezīmēti galvenie padomes darbības virzieni un formas.

Viena no aktualitātēm ir radošo industriju klastera izveide un attīstība — klastera formāts, tā funkcijas un iesaistīto pušu pārnozaru sadarbība. Par klasterim piemērotu vietu jau ilgstoši pieņemta Tabakas fabrika, bet par iesaistāmajiem partneriem un veidojamo stratēģiju diskusijas vēl plānots turpināt.

Daļa padomes locekļu kā būtisku mērķi izcēla radošo industriju eksporta veicināšanu — nepieciešamību pētīt ārējo tirgu apguves šķēršļus, kas specifiski radošo industriju uzņēmumiem. Līdzīgi tiks strādāts ar radošo industriju sinerģijas un sadarbības veidošanu ar citiem sektoriem.

Būtiska problēma Latvijas radošajās industrijās ir zems inovāciju līmenis. Lai veicinātu inovāciju rašanos, nepieciešams risināt gan izglītības, gan ideju komercializācijas, gan starpnozaru sadarbības problēmas.

Lai radošo industriju uzņēmēji attīstītu gan radošo potenciālu, gan apgūtu zināšanas par ekonomiskajiem procesiem un ideju komercializēšanu, padome vienojās, ka nepieciešams strukturizēt nozares izglītību un veicināt pārnozaru sadarbību arī izglītības jomā.

Starp apspriežamajām tēmām tika minēta arī radošo industriju izplatība Latvijas reģionos un vietējiem dabas, ražošanas un izglītības resursiem atbilstoša uzņēmumu specializācija. Tas ilgtermiņā varētu mazināt Rīgas dominanci Latvijas radošo industriju uzņēmumu ģeogrāfijā.

Padomes funkcijas

Padomes uzdevumi paredz sadarboties ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām radošo industriju politikas veidošanā un īstenošanā, budžeta un investīciju plānošanā, likumprojektu un citu normatīvo aktu sagatavošanā. Tāpat padome veicinās informācijas apmaiņu, analizēs radošo industriju sektorā notiekošos procesus un identificēs ar tiem saistītās problēmas, saskaņojot viedokļus un piedāvājot risinājumus. Tostarp tiks sniegti priekšlikumi atbilstoši politikas plānošanas dokumentiem un radošo industriju sektora prioritātēm. Radošo industriju padome, izsakot viedokli un komentārus, kā arī sniedzot priekšlikumus par jautājumiem, kas skar radošo industriju jomu, piedalīsies tiesību aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī spēkā esošo tiesību aktu pilnveidošanā.

Padomes locekļi sēdē diskutēja par turpmāko padomes formātu, kas varētu būt gan diskusijas plašākā lokā ar ekspertu piesaisti, gan fokusgrupu darba sesijas par konkrētām tēmām.

Padomes sastāvs

Padomē piedalīties uzaicināti pārstāvji no valsts pārvaldes institūcijām, nevalstiskām organizācijām, augstskolām, kā arī privātā sektora, tādējādi aptverot plašu viedokļu un zināšanu loku:

  • Signe Adamoviča — Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas vadītāja;
  • Andris Liepiņš — Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks;
  • Inta Šusta — Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā;
  • Andris Ozols — Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors;
  • Inese Andersone — Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Eksporta padomes priekšsēdētāja vietniece;
  • Ivars Golsts — Latvijas Garantiju aģentūras vadītājs;
  • Inga Bērziņa — Kuldīgas novada pašvaldības priekšsēdētāja;
  • Ilona Asare — Cēsu novada pašvaldības aģentūras «Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs» direktora vietniece attīstības un kultūras jautājumos;
  • Ilze Gailīte–Holmberga — Ziemeļu Dimensijas Kultūras partnerības Sekretariāta vadītāja;
  • Andris Teikmanis — Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors;
  • Tālis Juhna — Rīgas Tehniskās universitātes prorektors;
  • Agnese Hermane — Latvijas Kultūras akadēmijas docente;
  • Oskars Redbergs — Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas bakalaura studiju programmas «Arhitektūra» direktors;
  • Dita Danosa — Banku augstskolas studiju programmas «Uzņēmumu vadīšana radošajās industrijās» direktore, Latvijas Modes palātas vadītāja;
  • Mārtiņš Krūtainis — Rīgas Ekonomikas augstskolas un Mentoru kluba pārstāvis;
  • Evelīna Ozola — radošo industriju komunikācijas platformas FOLD vadītāja;
  • Ernests Štāls — «TechHub Riga» valdes loceklis;
  • Liene Kuplā — «Hub Riga» izpilddirektore;
  • Kristaps Banga — Radošo kvartālu un teritoriju asociācijas valdes loceklis, «Pegasus Group» valdes priekšsēdētājs;
  • Dāvis Sīmanis — filmu studijas «Lokomotīve» režisors;
  • Guna Zučika — grupas «Prāta Vētra» starptautisko attiecību menedžere;
  • Andris Rubīns — reklāmas aģentūras«DDB Latvija» izpilddirektors;
  • Renāte Punka — Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas priekšsēdētāja, «Jāņa Rozes apgāds» direktore;
  • Inese Indāne — zīmolu ligzdas «Matka» vadītāja, «The Red Jackets» pārstāve;
  • Pēteris Treicis — uzņēmuma «PAA» valdes priekšsēdētājs;
  • Māra Ābele — arhitektu biroja «Jaunromāns un Ābele» vadītāja;
  • Ingus Bērziņš — portāla «Delfi» galvenais redaktors;
  • Ingus Augstkalns — aģentūras «Cube Systems» vadītājs.