Lai noskaidrotu Latvijas dizaineru viedokļus par, viņuprāt, attīstītākajām dizaina jomām valstī, iespējām un šķēršļiem dizaina pielietošanā, nepieciešamajām kompetencēm labam dizainerim un labākiem dizaina attīstības virzītājiem, izstāžu un notikumu cikla «Dizaina manifestācija» veidotāji šopavasar mudināja dizaina jomas profesionāļus paust savu viedokli, piedaloties aptaujā.
Kopumā aptaujā piedalījušies 57 respondenti — «Dizaina manifestācijas» izstāžu dalībnieki, līdz ar to var uzskatīt, ka rezultāti demonstrē dizaina industrijas aktīvākās daļas viedokli. Jāatzīmē gan, ka aptaujā tika piedāvāti jau gatavi atbilžu varianti bez iespējas ierakstīt pašam savu atbildi, tādēļ rezultātos ir maz pārsteigumu, tie drīzāk apstiprina «Dizaina manifestācijas» kuratoru pieņēmumus. Reizē tas padara aptaujas rezultātus vieglāk apkopojamus un pārskatāmus.
Iespēja plašākai publikai iepazīties ar dizaina sasniegumiem ir labākais veids, kā veicināt dizaina lietošanu Latvijā, — tā uzskata vairums (20%) respondentu. 16% aptaujas dalībnieku pauž viedokli, ka dizaina lietošanas veicināšanai valsts iepirkumos ir jāievieš dizaina pielietojuma kritērijs. Nedaudz mazāk, 14%, iesaka stiprināt dizaina profesionālo izglītību. Tikpat daudzi uzskata, ka sabiedrība ir jāizglīto par tās tiesībām uz labu dizainu.
Raksturojot galvenos šķēršļus, kas ierobežo laba dizaina radīšanu Latvijā, lielākā daļa aptaujas dalībnieku (29%) uzskata, ka vainojams izpratnes trūkums par dizainera darba finansiālo vērtību. Būtiski šķēršļi ir praktisko un akadēmisko iemaņu trūkums iegūtajā izglītībā, kā arī nepietiekošas zināšanas biznesa konceptu izveidē un attīstīšanā.
Vaicāti par īpašībām, kas nepieciešamas labam dizainerim, lielākā daļa (17%) nosaukuši spēju iedziļināties un izprast pasūtītāja problēmu. Par nozīmīgu atzīta arī dizaina domāšana, izpratne par produktu izstrādes un lietošanas ciklu, kā arī spēja sastrādāties komandā un prezentēt savu ideju. Šajā jautājumā mazliet pārsteidz, ka pamatzināšanas par ekonomiku un uzņēmējdarbību ierindojušās tikai 9. vietā. Var jau strīdēties, ka dizaineriem šādas prasmes nemaz nav nepieciešamas un ka labāk ir sadarboties ar pārdošanas speciālistu, bet varbūt šai atbildei ir kāda saistība ar to, kādēļ daudziem dizaineriem Latvijā tik grūti iet uzņēmējdarbībā?
Vairums aptaujas dalībnieku (18%) kā vadošo dizaina jomu Latvijā izcēluši grafikas dizainu, otrajā vietā ar 16% ierindojies interjera dizains, bet trešajā ar 15% — modes dizains. Nav gan zināms, kā katrs interpretējis vārda «vadošs» nozīmi un vai tas vairāk attiecināms uz jomas darbu kvalitāti, popularitāti, apgrozījumu vai citiem kritērijiem.
«Dizaina manifestācijas» izstāžu dalībnieku domas dalās par nepieciešamību radīt jaunus produktus. Puse uzskata, ka jaunu produktu radīšana veicina konkurenci kā galveno attīstības dzinējspēku, bet otra puse to atbalsta daļēji, jo sliecas domāt, ka jārada tikai sabiedrībai nepieciešamas lietas.
Vaicāti, kam aptaujas dalībnieki uzticētu Latvijas dizaina industrijas pamatnostādņu veidošanu, vairums (36,4% ) uzskata, ka šis uzdevums ir jāuztic profesionālam stratēģim, kurš labi pārzina dizaina jomu.
«Situāciju labi raksturojošā atbilde uz jautājumu, kas ir vadošās dizaina jomas Latvijā, ļauj secināt, ka arī pārējās atbildes ir iespējams uzskatīt par objektīvu situācijas atspoguļojumu. Īpaši izceļams ir fakts, ka dizaineri netic, ka kultūras un ekonomikas ministrijas ir spējīgas veidot valsts dizaina politiku. Tā ir nopietna kritika, tāpēc ceru, ka ministrijās dizaineru viedoklis tiks pārrunāts,» pauž žurnāla «Modernists» redaktore Ieva Zībārte.
Nav noslēpums, ka labu dizainu Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju vēl aizvien nevar atļauties un uzskata par luksusa pakalpojumu. Ne velti vadošās dizaina jomas ir grafikas un interjera dizains, ko biežāk pakalpojuma veidā pērk organizācijas un uzņēmumi, nevis ikdienas patērētājs. Ja jautājumu «kā veicināt Latvijas dizaina lietošanu Latvijā?» uzdotu dizaina lietotājiem, es varētu iedomāties atbildi «vairāk produktu, kas domāti plašam tirgum par pieejamām cenām». Interesanti būtu arī lasīt ražotāju versijas par to, kādus produktus un kādos apjomos tiem vispār būtu interesanti izgatavot.
Pievienojos «Dizaina manifestācijas» kuratoriem cerībā, ka pētījums par dizaina industriju Latvijā tiks turpināts un paplašināts, ar laiku novedot arī pie reālām pārmaiņām izglītībā, ražošanā, tirgū un politikā.
Dizaina ekspozīciju cikla «Dizaina manifestācija» autoru grupa: dizaina biroja «H2E» vadītāji Holgers Elers un Ingūna Elere, dizaina domāšanas trenere un Latvijas Mākslas akadēmijas docētāja Barbara Ābele un uzņēmēja, Latvijas Modes palātas vadītāja un Banku augstskolas docētāja Dita Danosa.
Viedokļi