Publicitātes attēls

No 15. jūlija līdz 14. augustam Siguldas pils kompleksa izstāžu zālē būs skatāma dizainera Mārča Ziemiņa personālizstāde «Cietā uguns, šķidrais akmens, karstais gars». Tajā būs iespēja apskatīt dizaina objektu «Mazākā pirts pasaulē», kā arī izsekot tā tapšanas gaitai un aizdomāties par pirts tradīcijas lomu mūsdienās.

Ziņas Veronika Viļuma 12. jūlijs, 2016

Mārcis Ziemiņš (1985) ir teju vai neparasta parādība Latvijas dizaina ainā. Absolvējis prestižo Eindhovenas Dizaina akadēmiju Nīderlandē, daudzpusīgais autors atgriezies Latvijā, lai strādātu pie saviem personīgajiem projektiem un ikdienā nodarbojas ar scenogrāfijas, dekorāciju un dizaina priekšmetu radīšanu pasākumiem, tostarp izsmalcinātām gastronomijas performancēm, kurās ļaujas rotaļīgām idejām un drosmīgiem gājieniem.

Spēja būt atšķirīgam, nesekot visdizaina tendencēm, bet gan paša interesēm, ir tā, kas ļāvusi Mārča Ziemiņa vārdam ne tikai izskanēt pasaules atzītākajos dizaina medijos, bet arī saglabāt neparasti lielu radošo brīvību. Ziemiņa idejas neierobežo arī materiāls, tieši pretēji — autors labprāt strādā gan ar akmeni, koku, metālu, gan mākslīgiem materiāliem — lateksu, putuplastu. 2013. gadā, rezidencē Viktorijas un Alberta muzejā Londonā, vācu mākslinieces Jūlijas Lohmanes (Julia Lohmann) vadībā, tapusi arī instalācija no jūraszālēm.

Viena no tēmām, kas dizaineru nodarbinājusi jau vairāku gadu garumā, ir šķietami pašsaprotamais, bet mūsdienās līdz galam neizprastais pirts rituāls un tā interpretācija. Pirts ir vieta, kur attīrīties fiziski un garīgi, uzkrāt spēkus un sajust saikni ar dabu. Pirts ir vieta, kurā gan dzīvība gan nāve ir klātesošas — pirtī tika pieņemtas dzemdības un apmazgāti mirušie. Pirtī iešanai kā kolektīvam aktam ir nozīmīga sociālā loma.

Līdz ar funkcionālās nozīmes mazināšanos, šobrīd gadsimtiem senā tradīcija ir trivializējusies. Dzīves ritms, kurā nereti valda hronisks laika trūkums, pirts rituālu ir padarījis par ekskluzīvu pasākumu, bet tās sociālā funkcija turpinās izkropļotā formā — pirtī iešana bieži vien notiek reibumā un pārāk lielā karstumā.

Šī ir Mārča Ziemiņa pirmā personālizstāde, kurā apskatāms dizaina objekts «Mazākā pirts pasaulē», kas sākotnēji tapis kā autora diplomdarbs. Tas iemieso pirts tradīcijas esenci, tik kompaktu un pilnīgu vienlaikus, lai ar to varētu iepazīstināt plašāku auditoriju arī ārzemēs. Lai arī pirts tradīcija nav absolūti unikāla Latvijai, tomēr tā ir neatraujama no izpratnes par latviskumu, kultūrvēstures un folkloras mantojuma. «Mazākā pirts pasaulē» vienlaikus simbolizē šī fenomena trauslumu. Teju katrs Latvijas iedzīvotājs ir gājis pirtī, bet, vai ticis izmantots šī rituāla pilnais potenciāls?

Ziemiņa dizaina objekta pamatā ir rūpīgs izpētes darbs, kas sākās ar aptuveni 120 gadu senas pirts renovāciju Ugāles dzirnavās Kurzemē.Tika izzināta vietas vēsture, pirts tipi, arhitektūra un būvē izmantotie materiāli, ainava un ārstniecības augi. «Mazākā pirts pasaulē» ir dizainera atgādinājums par cilvēka un dabas būtisko saikni, kura, reizēm piemirsta, bet tāpēc nav kļuvusi mazsvarīga.

Mārča Ziemiņa personālizstāde «Cietā uguns, šķidrais akmens, karstais gars» būs atvērta no 15. jūlija līdz 14. augustam Siguldas pils kompleksā Pils ielā 16. Izstādes darba laiks: no otrdienas līdz piektdienai plkst. 10.00–18.00, sestdienās, svētdienās plkst. 11.00–17.00, pirmdienās — slēgts.

Izstādi organizē MAD starptautiskā dizaina vasaras skola sadarbībā ar Siguldas pils kompleksu.