Attēls — «Teika»

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) noslēgusi pirmo mācību gadu ar jaunu, dizaina studijas «Teika» veidotu vizuālo identitāti, kas šī gada pavasarī iekļuva arī Latvijas Dizaina gada balvas finālā. Par darbu pie Latvijas lielākās augstskolas pārzīmološanas stāsta studijas «Teika» direktore Liene Gaspažiņa.

Sižeti Evelīna Ozola 8. jūnijs, 2017

Jaunas vizuālās identitātes koncepcijas izveide ir viens no soļiem uz RTU attīstības mērķi — kļūt par vadošo inženierzinātņu augstākās izglītības un pētniecības centru Baltijas reģionā. «Lai kļūtu par starptautiskā līmenī konkurētspējīgu zīmolu, arī universitātes grafiskajai identitātei bija jākļūst vizuāli spēcīgai un, svarīgākais, vienotai,» komentē Liene Gaspažiņa, dizaina studijas «Teika» direktore. Darbs ar fokusgrupām, kurās iesaistīti gan esošie un topošie studenti, gan mācībspēki un uzņēmēji, ļāvis noskaidrot, ka universitātes zīmolam nepieciešams mūsdienīgs veidols, kas pauž inovatīvu un radošu pieeju zinātnei un runā ar studentu tam saprotamā valodā, vienlaikus respektējot Latvijas senākās universitātes iedibinātās vērtības un tradīcijas. «Galvenais uzdevums bija nevis mainīt, bet attīstīt — pārskatīt esošā zīmola vērtības, saglabāt un izcelt būtisko, vienlaicīgi atteikties no liekiem, vērtību nepievienojošiem elementiem un atrast piemērotu, spēcīgu un izteiktu grafisko rokrakstu,» turpina Liene. Viņas vadībā notikusi pāreja no fragmentētas sistēmas, kur katrai fakultātei bija sava grafiskā identitāte, uz viengabalainu zīmolu, kas stiprinātu RTU koptēlu un veicinātu tā atpazīstamību.

Logo

Attīstot RTU grafisko zīmi, saglabāts iepriekšējā logotipa simbolisms, tā nodrošinot vēsturisko pēctecību. Logotipu raksturo tīras līnijas, matemātiska precizitāte un lakonisms, kas atspoguļo inženierzinātņu būtību. Tas kļuvis monohroms un ērtāk lietojams gan drukā, gan digitālajā vidē.

Burti

RTU vizuālās identitātes primārā burtkopa ir «FF Mark Pro» — tehniska, mūsdienīga, viegli uztverama un vizuāli spēcīga burtu saime, kas veidota, balstoties klasiskajās pagājušā gadsimta sākuma burtu mākslas tradīcijās — laikmetā, kad Eiropu pārņēma inženierzinātņu attīstības vilnis.

Krāsu palete

RTU tumši zaļais tonis ir atpazīstams universitātes grafiskās valodas elements, kas nostiprinājies gadu desmitu laikā. Tā ir tradīciju un stabilitātes krāsa. Katrai fakultātei piešķirts savs krāsu kods, kas savienojumā ar zaļo pamattoni tiek izmantots kā akcents universitātes vizuālajā komunikācijā: reklāmas un reprezentācijas materiālos, lietvedības dokumentos, struktūrvienību nodalījumā, digitālajā vidē, mobilajās aplikācijās, interjerā.

Tīkls

Ceturtais vizuālās identitātes elements ir grafiskais tīkls, ar kura palīdzību visiem RTU komunikācijas materiāliem piešķirts spilgts un dinamisks raksturs. Tīkls ir variējams gan formu, gan krāsu ziņā, tas simbolizē tikšanās vietu, kur jaunu ideju meklējumi noris dažādos virzienos un līmeņos — sastopoties dažādu nozaru topošajiem un esošajiem studentiem, speciālistiem, mācībspēkiem un uzņēmējiem.

FOLD:
— RTU ir apjomīga institūcija ar stingru hierarhiju. Kā noritēja darbs ar klientu, lēmumu pieņemšana?

Liene Gaspažiņa:

— Kopumā darbs noritēja konstruktīvi. Jau sākotnēji izveidojām lēmumu pieņemšanas struktūru, kas ļāva projektu uz priekšu virzīt salīdzinoši ātri. Šāda apjoma projektus nav iespējams reālistiskā laika periodā izstrādāt demokrātiski, tādēļ sākotnējie lēmumi tika pieņemti šaurā viedokļu ietekmes grupā: dizaina studijas «Teika» komanda, RTU mārketinga departamenta vadītāja, rektors un atbilstoši prezentācijas tēmai pieaicināti darbinieki. Taču gala izvēle bija senāta rokās, kas nozīmēja balsojumu «par» vai «pret» izmaiņām. Tas bija visriskantākais brīdis, jo pusotru gadu ilgušais darbs varēja tikt noraidīts. Lai tas nenotiktu, svarīgi bija starpposmos uzklausīt mācībspēku, viedokļu līderu ieteikumus, tos izvērtēt un ieviest nepieciešamās izmaiņas, uzlabojumus. Lielākais gandarījums bija studentu atbalsts un vēlēšanās, lai universitāte iegūtu mūsdienīgu izskatu.

FOLD:
— Vai bija varianti, ko klients noraidīja?

Liene:

— Procesā, protams, neiztikt bez kompromisiem. Mūsu ieteiktais risinājums bija logotipā izcelt RTU galveno kompetenci un trumpi — specializāciju inženierzinātnēs. To rosinājām stiprināt arī vizuāli, izceļot un piešķirot lielāku svaru tieši vārdam «Tehniskā». Attiecībā uz fakultātēm mūsu priekšlikums bija to nosaukumos izlaist vārdu «fakultāte» un nozari apzīmēt kā kopumu nominatīvā. Piemēram, nevis «Būvniecības un inženierzinātņu fakultāte», bet «Būvniecība un inženierzinātnes», tādējādi vārdformas veidā un skanējumā it kā «privatizēt» nozari.

FOLD:
— Kā jaunā vizuālā identitāte tika ieviesta RTU struktūrvienībās? Vai «Teika» turpina sadarboties ar universitāti?

Liene:

— Identitāte patstāvīgi tiek ieviesta visos universitātes līmeņos, stiprinot vienotas, spēcīgas augstskolas tēlu. Mūsuprāt, veiksmīgākais veids, lai izstrādātais darbs nezaudētu vizuālās kvalitātes un tiktu pilnvērtīgi īstenots, ir to ieviest ciešā sadarbībā ar autoriem. Taču RTU ir pakļauta iepirkumu procedūrai, tādēļ nākamā perioda konkursa nosacījumi jau prasīja reklāmas aģentūru kompetences, un mums nebija iespējas sadarbību turpināt.

Labai grafiskajai identitātei ir jāspēj dzīvot arī bez autora elpas pakausī. Zinot, cik aktīvs ir RTU zīmols, kas ik dienu rada jaunus un jaunus mārketinga materiālus, bija skaidrs, ka mums jārada dinamiski pielietojama grafiskā dizaina struktūra, kas pārlieku neierobežos klientu ar neskaitāmiem «tā drīkst, tā nedrīkst» noteikumiem un pēc projekta noslēguma ļaus tam patstāvīgi strādāt. Mūsu izveidotā vizuālā stila grāmata ir darbarīku kopa, kas palīdz RTU komandai šajā nepārtrauktajā procesā ieviest vienojošu, atpazīstamu rokrakstu.

FOLD:
— Ko jūs atbildētu tiem, kas norāda uz RTU logotipa līdzību ar Gdaņskas Tehniskās universitātes jauno vizuālo identitāti?

Liene:

— Abām universitātēm ir līdzīgs ne vien profils un vēsturiskais mantojums, tai skaitā vēsturiskā grafiskā valoda, bet arī vienota laika izjūta, kurā veiktas pārmaiņas. Brīdī, kad publiskajā telpā parādījās Gdaņskas logo, RTU logotipa saime jau bija izstrādāta un notika tālākais darbs pie identitātes materiāliem. Tā ir vispārpieņemta prakse — veidot logotipus, atsaucoties uz īstajiem ģerboņiem, ja uzdevums ir attīstīt un modernizēt, ne mainīt. Dizains dzīvo detaļās, tādēļ jāmin, ka profesionālim, aplūkojot abus logo, būs skaidrs, ka vizuālā valoda, grafiskās detaļas ir atšķirīgas.

Projekta komanda: Liene Gaspažiņa, Ieva Timoško, Verners Timoško, Aija Bigača, Šarlote Abiļēviča, Zane Poča, Santa Ēdolfa, Liene Kupča.