Kultūras ministrija publicējusi jaunāko pētījumu «Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekme», ko izstrādājusi biedrība «Culturelab» sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un pētījumu centru «SKDS». Tajā analizētas kultūras patēriņa un auditorijas izmaiņas pēdējo gadu laikā, kā arī iezīmēti nākotnes izaicinājumi. Savukārt Nacionālā Kino centra apkopotie aizvadītā gada statistikas dati liecina, ka 2018. ir bijis veiksmīgākais gads Latvijas kino vēsturē.
Jaunākā biedrības «Culturelab» kultūrpatēriņa pētījuma ietvaros veikta Centrālās statistikas pārvaldes, «Eurostat» un «Eurofound» apkopoto datu analīze, noturētas sešas padziļinātas fokusgrupu diskusijas un aptaujāti 1040 Latvijas iedzīvotāji, kā arī 651 kultūras pasākumu organizācija. Šajā pētījumā padziļināti analizēta jauniešu kultūras aktivitāte, kultūras reģionālā pieejamība un digitālās kultūras patēriņš. Līdzīgi pētījumi, kas izvērtē, kā laika gaitā mainās Latvijas iedzīvotāju ieradumi kultūras pasākumu apmeklēšanā un līdzdalībā, tiek īstenoti kopš 2006. gada.
Latvijā iedzīvotāju īpatsvars, kuri apmeklē kultūras pasākumus un aktivitātes, ir saglabājies nemainīgi augsts arī 2018. gadā un sasniedzis 92%. Trešdaļa aptaujāto gada laikā apmeklē 6 līdz 10 dažādus kultūras pasākumus. Vispopulārākās kultūras aktivitātes Latvijas iedzīvotāju vidū ir pagasta, pilsētas vai novada svētki, kultūras pārraižu skatīšanās televīzijā, pasākumi vietējā kultūras centrā, kā arī kultūrvēsturisku vietu apmeklēšana. Lielākajai daļai auditorijas ir daudzveidīgas kultūras vajadzības, un mazāka daļa ir konkrētai kultūras nozarei lojāla auditorija ar augstu apmeklējuma biežumu. Augsta ir Latvijas iedzīvotāju līdzdalība kultūras aktivitātēs kopā ar nepilngadīgajiem bērniem un mazbērniem — 79% no tiem iedzīvotājiem, kuriem ir šāda vecuma atvases, kopīgi apmeklē kultūras pasākumus. Aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju paši piedalās kultūras un sabiedriskās aktivitātēs.
Kino nozares uzplaukums
2018. gads bijis labākais Latvijas kino vēsturē — Nacionālā Kino centra apkopotā statistika liecina, ka Latvijas filmas kinoteātros skatījušies 560 257 iedzīvotāju, pašmāju filmu ieņēmumi sasnieguši 2 511 040.68 eiro jeb 18,85% kopējā tirgus daļas, kas, salīdzinot ar vidēji 6,5% iepriekšējos 5 gados, ir ievērojams pieaugums. Būtisku pienesumu veido arī nekomerciālie filmu izrādīšanas seansi — skolās, apvienības «Kinopunkts» organizētajos seansos un citos nekomerciālos pasākumos simtgades filmas apmeklēja vēl 116 304 skatītāji. Vislielāko auditoriju piesaistīja pēc Anšlavas Eglīša romāna motīviem veidotā Annas Vidulejas filma «Homo novus», Aigara Graubas spēlfilma «Nameja gredzens» par zemgaļu brīvības cīņām un Oskara Rupenheita kriminālkomēdija «Kriminālās ekselences fonds».
Reģioni un mobilitāte
Latvijas iedzīvotāju mobilitāte kultūras patēriņā ir vērtējama kā augsta — aptuveni puse iedzīvotāju kultūras pasākumus apmeklē arī ārpus savas dzīvesvietas: 57% savā reģionā, 40% citā reģionā, 56% valsts galvaspilsētā Rīgā, savukārt 80% iedzīvotāju kultūras pasākumus apmeklē savā pilsētā vai pagastā. Reģionos kultūras pasākumus apmeklē tikpat aktīvi kā pilsētās, taču izteikti retāk auditoriju piesaista profesionālā māksla. Pētījumā noskaidrots, ka tikai 23% aptaujāto pasākumu norisi tālu no dzīves vietas min kā barjeru kultūras patēriņam. Reģionālās koncertzāles piesaista arvien lielāku auditoriju, kļūstot par kultūras un sabiedriskās dzīves magnētiem.
Digitālās kultūras patēriņš
Pēdējās desmitgades laikā izteikti vērojams jauno tehnoloģiju atstātais iespaids uz kultūras nozari — ievērojami sarucis grāmatu lasītāju un bibliotēku apmeklētāju īpatsvars, taču vislielāko kritumu piedzīvojušas kultūras pārraides televīzijā, kas pēdējo 10 gadu laikā zaudējušas 22% savas auditorijas. Savukārt iedzīvotāju skaits, kas veic ar kultūru saistītas aktivitātes interneta vidē, pieaudzis līdz 62%.
Izaicinājumi un prognozes
Izaicinājums turpmākajā kultūras iestāžu un kultūras pasākumu organizatoru darbā būs esošās auditorijas saglabāšana un jaunas piesaistīšana, kā arī jaunu kultūras pakalpojumu veidošana kultūras patēriņā neaktīvajiem un sociāli mazaizsargāto grupām, kultūras pieejamības nodrošināšana diasporai, kultūras aktivitāšu piedāvājuma dažādošana un digitālo iespēju izmantošana kultūras patēriņa veicināšanā. Īpaša uzmanība nākotnē jāpievērš mazaktīvajām kultūras grupām — iedzīvotājiem vecumā no 55 līdz 75 gadiem, ar zemiem ienākumiem, laukos dzīvojošiem, cittautiešiem, vīriešiem un tiem, kas dzīvo vieni, kā arī telpu pieejamībai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, pielāgotam saturam un iekļaujošas sabiedrības attīstībai.
Pētījums tapis pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma, un to pētnieces Andas Laķes vadībā izstrādājušas Latvijas Kultūras akadēmijas docētājas un pētnieces Baiba Tjarve un Agnese Hermane, eksperts kultūras patēriņa pētniecībā Gints Klāsons, ekonomists Uldis Spuriņš, Arnis Kaktiņš no pētījumu centrs «SKDS» un Ilona Asare no biedrības «Culturelab». Ar pētījumu pilnā apjomā iespējams iepazīties Kultūras ministrijas mājaslapā.
Viedokļi